Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.
Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.
Arktika strauji zaudē ledus segu, turklāt tik strauji, ka viss polārais apgabals vasaras mēnešos drīz vien vispār būs bez ledus – tādu, ne visai iepriecinošu prognozi aizvadītajā nedēļā apstiprinājuši zinātnieki. Izrādās, ka samazinās ne tikai ledus redzamā platība, bet arī ledus segas biezums.
Kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem tropisko Andu šļūdoņi ir samazinājušies vidēji par 30 – 50%, secināts pētījumā. Ledāji, kas nodrošina ar dzeramo ūdeni desmitiem miljonu cilvēku Dienvidamerikā, samazinās ar lielāko ātrumu pēdējos 300 gados.
Sakarā ar klimata izmaiņām, vairākos Krievijas reģionos jau šogad var nepienākt pavasaris. Tādas prognozes sniedz Krievijas vadošie meteorologi. Vienkārši ziema strauji pāries karstā, vai pat ļoti karstā vasarā.
2012.gadā gaisa temperatūras jau 36.gadu pēc kārtas bijušas virs vidējās normas un daļā ziemeļu puslodes pieredzēts karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) apkopotie dati.
Pirms sākam baidīt ar turpmākajām klimata izmaiņām, jaunām dabas kataklizmām un nākotnes prognozēm, atskatīsimies kāds tad īsti bija 2012 gads un kādas nebūšanas tas atnesa.