GPSJam karte attēlo apgabalus, kuros pēc publiski pieejamiem aviācijas datiem novērojami GPS/GNSS signāla traucējumi vai navigācijas neprecizitātes. Karte palīdz novērtēt Krievijas elektroniskās karadarbības radīto navigācijas signālu traucējumu izplatību Baltijas reģionā un Eiropā.
1. Kas ir GPSJam
GPSJam ir publiski pieejama karte, kas katru dienu apkopo aviācijas ADS-B datus un parāda apgabalus, kuros gaisa kuģi ziņo par pazeminātu navigācijas precizitāti. Projekta autors ir Džons Vaismans (John Wiseman), un karte darbojas kopš 2022. gada februāra — laika, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu. Datu avots ir ADS-B Exchange — kopienas uzturēts gaisa kuģu izsekošanas tīkls.
Baltijas reģionā karte ir kļuvusi par vienu no plašāk izmantotajiem atvērto datu rīkiem, kas ļauj vizuāli sekot līdzi Krievijas elektroniskās karadarbības vienību radītajiem GNSS jeb globālās navigācijas satelītu sistēmu traucējumiem virs Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somu līča un Baltijas jūras. Kopš 2022./2023. gada mijas traucējumu biežums reģionā ir būtiski pieaudzis, un karte skaidri parāda sarkanos apgabalus, kas atbilst Kaļiņingradas anklāvam un Krievijas pierobežai.
2. Kā karte darbojas
Katrs mūsdienīgs gaisa kuģis ar ADS-B raidītāju pārraida datus par savu atrašanās vietu, augstumu un ātrumu. Šajā datu plūsmā ir iekļauts arī parametrs NIC (Navigation Integrity Category) — navigācijas integritātes kategorija, kas raksturo, cik precīzi gaisa kuģis konkrētajā brīdī nosaka savu atrašanās vietu.
GPSJam apkopo šos NIC ziņojumus 24 stundu periodā un sadala pasaules karti sešstūru tīklā. Katram sešstūrim tiek aprēķināts, cik liela daļa lidojumu attiecīgajā apgabalā ziņoja par pazeminātu precizitāti. Rezultāts tiek parādīts ar krāsu kodējumu. Svarīgi: dati neparāda, kura satelītu sistēma — GPS, GLONASS, Galileo vai BeiDou — tieši ir ietekmēta. Tie parāda tikai to, ka konkrētajā apgabalā navigācijas precizitāte ir bijusi pazemināta. Baltijas reģiona gadījumā ir zināms, ka Krievijas sistēmas, piemēram, Tobol, spēj vienlaikus traucēt visas četras galvenās GNSS konstelācijas.
3. Kā interpretēt kartes krāsas
Zaļš sešstūris — vairāk nekā 98% gaisa kuģu šajā apgabalā ziņoja par labu navigācijas precizitāti. GPS/GNSS signāls darbojas normāli.
Dzeltens sešstūris — no 2% līdz 10% gaisa kuģu ziņoja par pazeminātu precizitāti. Iespējami daļēji traucējumi vai atsevišķi incidenti.
Sarkans sešstūris — vairāk nekā 10% gaisa kuģu ziņoja par pazeminātu precizitāti. Tas norāda uz apgabalu ar būtiskiem traucējumiem. Baltijas reģionā šādi apgabali pastāvīgi redzami virs Kaļiņingradas anklāva, Krievijas rietumu pierobežas un Baltkrievijas teritorijas.
Bez krāsas — nav datu. Attiecīgajā periodā caur šo sešstūri nav lidojis neviens gaisa kuģis ar ADS-B datiem, vai arī tuvumā nav pietiekama uztvērēju staciju pārklājuma.
Piezīme: ne katrs atsevišķs sarkans sešstūris globālā mērogā nozīmē apzinātu traucēšanu — iemesls var būt arī gaisa kuģa aprīkojuma kļūme vai ģeometriski nelabvēlīgs satelītu izvietojums. Tomēr Baltijas reģionā pastāvīgi redzamais sarkano laukumu izvietojums cieši sakrīt ar Krievijas militāro objektu atrašanās vietām, un tā cēloni gan EASA, gan NATO valstu valdības ir oficiāli saistījušas ar Krievijas elektroniskās karadarbības aktivitātēm.
4. Kāpēc rodas GPS traucējumi
GNSS signāli no satelītiem līdz Zemei nonāk ar ļoti zemu jaudu, tāpēc tos ir salīdzinoši viegli nomākt ar spēcīgāku radio signālu tajā pašā frekvenču joslā. Galvenās traucējumu kategorijas ir šādas:
Tīša signāla slāpēšana (jamming). Radio raidītāji GPS frekvencēs (L1, L2, L5) izstaro spēcīgu troksni, padarot signālu neuztveramu. Baltijas reģionā tas ir dominējošais traucējumu veids, un to veic Krievijas bruņoto spēku elektroniskās karadarbības vienības, kas izvietotas Kaļiņingradā, Sanktpēterburgas apgabalā, pierobežā ar Baltijas valstīm, kā arī Baltkrievijas teritorijā.
Signāla viltošana (spoofing). Tas ir tehniski sarežģītāks paņēmiens, kurā raidītājs imitē īstus satelītu signālus un liek uztvērējam „domāt”, ka tas atrodas citā vietā. Baltijas reģionā spoofing jeb signāla viltošana kopš 2024. gada augusta ir kļuvusi biežāka — to novēro gan aviācijā, gan Baltijas jūras kuģniecībā.
Dabiskie cēloņi. Jonosfēras anomālijas, Saules uzliesmojumi un magnētiskās vētras var īslaicīgi samazināt GNSS precizitāti plašos apgabalos. Šie efekti parasti ir īslaicīgi un plaši, nevis pastāvīgi lokalizēti, tāpēc tie nepaskaidro Baltijas reģionā ilgstoši redzamos sarkanos laukumus.
Netīši avoti. Nekvalitatīvs elektronikas aprīkojums, bojāti sakaru pastiprinātāji vai citas defektīvas radioiekārtas var radīt lokālus traucējumus dažu simtu metru rādiusā, taču parasti nespēj izveidot plašus traucējumu apgabalus, kas redzami GPSJam kartē.
Baltijas reģiona konteksts
Kopš 2022. gada Krievijas radītie GNSS traucējumi Baltijas reģionā ir pieauguši daudzkārtīgi. Latvijas Elektronisko sakaru direkcija 2024. gadā reģistrēja 820 satelītu signālu traucējumu gadījumus salīdzinājumā ar 26 gadījumiem 2022. gadā — gandrīz 32 reizes vairāk. Igaunijas gaisa telpā traucējumi ietekmē vairāk nekā 85% lidojumu, bet Igaunijas valdība Krievijas GPS traucējumu radītos zaudējumus lēš vairāk nekā 500 000 EUR apmērā. Lietuvas sakaru regulators 2025. gada jūnijā fiksēja vairāk nekā 1000 traucējumu gadījumu — 22 reizes vairāk nekā tajā pašā mēnesī gadu iepriekš.
Latvijas Elektronisko sakaru birojs 2024. gada augustā identificēja vismaz trīs elektronisko traucējumu karstos punktus gar Latvijas robežu ar Krieviju — Kaļiņingradas, Ļeņingradas un Pleskavas apgabalus. Visos trīs atrodas nozīmīgas Krievijas militārās bāzes. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) ir izdevusi vairākus Safety Information Bulletin tipa brīdinājumus aviosabiedrībām, kuros Krievijas elektroniskās karadarbības aktivitātes minētas tieši. Igaunija, Latvija, Lietuva, Zviedrija, Vācija un Polija šos traucējumus oficiāli ir kvalificējušas kā Krievijas hibrīdkara darbību, un 2025. gada martā astoņas Eiropas valstis iesniedza sūdzību ANO Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā.
Krievija oficiāli pozicionē šos traucējumus kā aizsardzību pret Ukrainas droniem, taču traucējumu rādiuss sasniedz simtiem kilometru aiz Krievijas robežām un regulāri ietekmē civilo aviāciju un kuģniecību Baltijas jūrā, kā arī virs Baltijas valstu teritorijas.
5. Ietekme uz aviāciju, kuģniecību un ikdienu
Aviācija
Komerciālie gaisa kuģi paralēli izmanto vairākas navigācijas sistēmas — GNSS, inerciālās navigācijas sistēmas (INS), VOR/DME radiobākas un ILS sistēmas nosēšanās pieejām. Krievijas GNSS traucējumi mūsdienu lielajiem lidaparātiem parasti nerada tiešus avārijas draudus, taču tie būtiski palielina pilotu slodzi, liek atteikties no precīzām GNSS pieejām un dažos gadījumos noved pie reisu atcelšanas. 2024. gada aprīlī Finnair uz laiku pārtrauca reisus uz Tartu Igaunijā, kur lidosta paļāvās uz GPS pieeju. 2025. gada augustā Krievijas radītie traucējumi ietekmēja lidmašīnu, kurā lidoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Kuģniecība
Baltijas jūrā kuģi regulāri saņem brīdinājumus par GNSS interferenci. Zviedrijas Jūrniecības administrācija 2024. gadā oficiāli aicināja kuģotājus, šķērsojot skartos apgabalus, paļauties uz radaru un redzamiem orientieriem. Polijas pētnieki no Gdiņas Jūras universitātes un Spire satelītu dati 2024. gada oktobrī fiksēja traucējumus, kas nāca no kustīgiem kuģiem starptautiskajos ūdeņos uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas. Tas liecina, ka Krievija izvieto traucēšanas sistēmas arī uz jūras platformām. Maza izmēra kuģiem bez dublējošām navigācijas sistēmām šādi traucējumi rada reālus drošības riskus.
Ikdiena uz zemes
Uz zemes traucējumu ietekme parasti ir daudz vājāka nekā gaisā, jo ēkas, reljefs un veģetācija slāpē signālu no tālu esošiem raidītājiem. Tomēr laiku pa laikam tiek ziņots par īslaicīgām navigācijas kļūdām viedtālruņu lietotnēs, precīzās lauksaimniecības sistēmās, ģeodēzijas darbos un taksometru dispečeru sistēmās piekrastes rajonos un pierobežā. Bezpilota lidaparātu jeb dronu piloti Latvijas pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju ir aicināti pirms lidojumiem pārbaudīt signāla stabilitāti, un daļā pierobežas rajonu civilo dronu lidojumi ir ierobežoti.
6. Alternatīva reāllaika karte — GPSwise
GPSwise ir Cīrihes uzņēmuma SkAI Data Services veidota karte, kura balstās uz OpenSky Network un Wingbits ADS-B datiem un papildina GPSJam diennakts kopsavilkumu ar operatīvāku skatu uz traucējumu attīstību.
7. Saistītie monitoringa avoti
Flightradar24 — GPS Jamming Map. Līdzīgs risinājums kā GPSJam, taču tas atjaunojas ik pēc 6 stundām un balstās uz paša Flightradar24 savāktajiem NIC datiem. Tas ir ērts rīks ātrai Baltijas reģiona situācijas novērtēšanai.
ADS-B Exchange. Primārais datu avots, ko izmanto GPSJam. Tas nepiemēro filtrus un rāda visus gaisa kuģus, tostarp militāros. Pats par sevi tas nerāda traucējumu karti, bet ļauj pārbaudīt konkrētus lidojumus un to navigācijas precizitāti.
MarineTraffic. Kuģu AIS datu karte. Baltijas jūrā tajā laiku pa laikam var redzēt kuģu pozīciju „lēcienus” — klasisku GNSS spoofing jeb signāla viltošanas pazīmi, kas var liecināt par Krievijas elektroniskās karadarbības aktivitātēm.