UZLIESMOJUMI · PLANKUMI · SAULES VĒJŠ
Saules aktivitāte
Vēro Sauli un seko kosmisko laika apstākļu pārmaiņām
Saules aktivitāte reāllaikā
Saules aktivitāte tieši ietekmē Zemes magnetosfēru, jonosfēru un tehnoloģiskās sistēmas: satelītu darbību, radiosakarus, GPS precizitāti, elektrotīklu stabilitāti un pat aviācijas maršrutus. 25. Saules cikla maksimums tika sasniegts 2024. gada oktobrī. Pašlaik aktivitāte pakāpeniski samazinās, taču spēcīgi uzliesmojumi un koronālās masas izmeši (CME) joprojām ir iespējami. Bieži tie notiek tieši cikla lejupejošajā fāzē.
Lapa atjaunojas automātiski, jo attēli tiek ielādēti tieši no novērojumu pavadoņu datu plūsmām. Ko Saules aktivitāte nozīmē Zemei, skatiet magnetosfēras lapā.
⚡ Saules uzliesmojumi, ģeomagnētiskā aktivitāte un prognozes
Uzliesmojumus klasificē pēc rentgenstaru plūsmas, ko mēra GOES pavadoņi ģeostacionārajā orbītā. Klases ir A, B, C, M un X, un katra nākamā ir 10 reizes intensīvāka par iepriekšējo. X klases uzliesmojumi var radīt nopietnus radiosakaru traucējumus un GPS kļūdas. Vairāk par aktivitāti uz Saules (VIRAC).
Saules rentgenstaru aktivitātes indikators
Avots: Australian Space Weather Services
Aktīvie reģioni un to uzliesmojumu intensitāte
Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūta (ИКИ РАН) laboratorijas karte parāda aktīvo reģionu izvietojumu un to uzliesmojumu līmeni. Reģioni ar sarežģītu magnētisko struktūru (βγδ konfigurācija) ir visvairāk pakļauti spēcīgiem uzliesmojumiem.
Avots: ИКИ РАН — xras.ru
Uzliesmojumi pēdējās 2 diennaktīs
Rentgenstaru plūsma (W/m²) logaritmiskā skalā. Horizontālās līnijas iezīmē klašu robežas (C, M, X). Katra virsotne ir viens uzliesmojums, un jo augstāka tā ir, jo spēcīgāks bijis uzliesmojums. Dati ir no GOES pavadoņa.
Avots: ИКИ РАН — xras.ru
D-RAP — HF radio absorbcija (protonu ietekme)
Pēc spēcīgiem uzliesmojumiem un protonu notikumiem augstas enerģijas protoni (≥10 MeV) gar magnētiskā lauka līnijām iekļūst polārajos reģionos. Tur tie jonizē jonosfēras D slāni un rada polārā vāciņa absorbciju (PCA). Sarkanās un oranžās zonas norāda uz HF sakaru traucējumiem, kas ietekmē aviāciju un kuģniecību polārajos maršrutos.
Avots: NOAA SWPC — D-RAP
Bredfordas Universitātes 24 h monitors katram aktīvajam reģionam aprēķina C, M un X klases uzliesmojuma varbūtību. Aprēķins balstās uz McIntosh plankumu klasifikāciju un magnētiskā lauka sarežģītību.
Avots: Bradford Space Weather
Vienā skatā redzama rentgenstaru plūsma (uzliesmojumi), enerģētisko protonu plūsma, ģeomagnētiskais K indekss un radiostarojuma plūsma. Tas ir viens no ātrākajiem operatīvajiem pārskatiem.
Avots: NOAA SWPC
NOAA brīdinājumu laika skala
Spēkā esošie un gaidāmie paziņojumi pa kategorijām: G — ģeomagnētiskās vētras, S — Saules radiācijas notikumi, R — radiosakaru traucējumi.
Avots: NOAA SWPC
● Saules virsmas aktīvie reģioni (plankumi)
Saules plankumi ir intensīva magnētiskā lauka apgabali fotosfērā. Tur temperatūra ir zemāka nekā apkārtnē (~3700 K pret ~5800 K), tāpēc tie izskatās tumšāki. No šiem reģioniem visbiežāk rodas uzliesmojumi un CME, un visbīstamākie ir reģioni ar β, γ un δ magnētisko konfigurāciju.
Saules diska uzņēmums ar Zemes izmēra salīdzinājumu. Lielākie plankumu reģioni var būt daudzkārt lielāki par Zemes diametru.
Avots: SOHO / NASA
Aktīvo reģionu pozīcija uz Saules diska ar NOAA numuriem. Pēc numura var dienām un nedēļām sekot konkrēta reģiona attīstībai un uzliesmojumu vēsturei.
Avots: Solen.info
Fotosfēra redzamajā gaismā, plankumi redzami kā tumšas zonas. Uzņēmumu veic HMI (Helioseismic and Magnetic Imager) instruments uz NASA SDO pavadoņa.
▶ AnimācijaAvots: SDO / NASA
Saules magnētiskā lauka karte: balts ir pozitīvā polaritāte, melns negatīvā. Ja pretējas polaritātes lauki ir cieši blakus, uzliesmojuma varbūtība ir ļoti augsta.
▶ AnimācijaAvots: SDO / NASA
🔭 Saule šobrīd
Orbitālo teleskopu uzņēmumi dažādos viļņa garumos. Katrs viļņa garums atklāj citu Saules atmosfēras slāni un temperatūru, sākot no hromosfēras līdz karstākajai koronas plazmai. Koronogrāfi aizsedz Saules disku un ļauj redzēt CME.
Karstākā koronas plazma (~6,3 milj. K). Redzami spēcīgākie uzliesmojumi un karsto cilpu sistēmas.
Karsta plazma (~10 milj. K uzliesmojumu laikā). Redzamas uzliesmojumu arkādes un pēcuzliesmojuma cilpas.
Korona ~1,5 milj. K. Labākais skats uz koronālajiem caurumiem, kas ir ātrā Saules vēja avoti.
Korona ~2 milj. K. Redzami karstākie koronālie reģioni un aktīvo reģionu virsotnes.
Hromosfēra un pārejas zona (~50 000 K). Redzamas protuberances, filamenti un hromosfēras tīkls.
ESA PROBA2 EUV teleskops. Plašāks skata lauks ļauj sekot koronas struktūrai un CME agrīnajām fāzēm.
STEREO-A skats uz koronu (~1,5 milj. K) no cita leņķa nekā no Zemes. Redzami reģioni, kas vēl tikai pagriezīsies pret mums.
STEREO-A koronogrāfs: ārējā korona no 2,5 līdz 15 Saules rādiusiem, piemērots lielu CME novērošanai.
Korona ~1,5 milj. K. Redzami koronālie caurumi, kas ir ātrā Saules vēja avoti.
▶ AnimācijaKorona ~2 milj. K. Redzami karstākie koronālie reģioni un aktīvo reģionu virsotnes.
▶ AnimācijaHromosfēra (~60–80 tūkst. K). Redzamas protuberances, filamentu kanāli un hromosfēras tīkls.
▶ AnimācijaKoronogrāfs aptver koronu no 1,5 līdz 6 Saules rādiusiem. CME izskatās kā gaišas, strauji izplešas plūsmas.
▶ AnimācijaAvots: SOHO / ESA-NASA
Koronogrāfs aptver koronu no 3,7 līdz 30 Saules rādiusiem. Plašais skata lauks ļauj novērtēt CME virzienu un ātrumu. Ja CME izskatās kā gredzens ap visu Sauli (halo), tā ir vērsta pret Zemi vai tieši prom no tās.
▶ AnimācijaAvots: SOHO / ESA-NASA
🧰 Datu avoti un rīki
Galvenie rīki kosmiskā laika sekošanai: Saules datu arhīvi, operatīvie brīdinājumi un ziņas. Noklikšķiniet uz attēla, lai atvērtu avotu.
Helioviewer ir interaktīvs Saules attēlu pārlūks ar SDO, SOHO, STEREO un citu misiju arhīvu. Tajā var veidot arī video.
NOAA aktīvo brīdinājumu laika skala: kosmiskā laika paziņojumi G, S un R kategorijās.
SpaceWeatherLive.com ir reāllaikā atjaunojamas ziņas par uzliesmojumiem, CME un ģeomagnētiskajām vētrām.
💨 Saules vējš — novērojumi un prognozes
Saules vējš ir nepārtraukta lādētu daļiņu plūsma no Saules. Parasti tā ātrums ir 300–450 km/s, bet koronālo caurumu vai CME ietekmē tas var sasniegt 700–1000 km/s un vairāk. Saules vējš nosaka, cik spēcīga būs ģeomagnētiskā aktivitāte un ziemeļblāzma.
Dati no pavadoņiem Saules–Zemes Lagranža punktā L1, ~1,5 milj. km no Zemes. Saules vējš no L1 līdz Zemei nonāk aptuveni 30–60 minūtēs.
STEREO-A pavadoņa pašreizējā atrašanās vieta attiecībā pret Zemi un Sauli. No tās atkarīgs, kādu Saules pusi rāda STEREO attēli.
Avots: STEREO / NASA
WSA-Enlil — Saules vēja izplatīšanās prognoze
NOAA fizikas modelis, kas 1–4 dienas uz priekšu prognozē Saules vēja struktūru un pret Zemi vērstu CME pienākšanu. Interaktīvā animācija ir magnetosfēras lapā.
Avots: NOAA SWPC
EUHFORIA (European Heliospheric Forecasting Information Asset) ir Eiropas alternatīva. Šo Saules vēja un CME izplatīšanās modeli izstrādājusi KU Leuven, un tas pieejams ESA kosmiskā laika tīklā.
Saules vēja ātrums un blīvums pēdējā gadā
Gada grafikā redzamas Saules vēja ātruma un blīvuma variācijas. Ātruma virsotnes parasti saistītas ar koronālajiem caurumiem, kas atkārtojas ik pēc ~27 dienām (Saules rotācijas periods), vai ar CME.
Avots: Solen.info
📊 Saules aktivitātes cikli un grafiki
Saules aktivitāte mainās aptuveni 11 gadu ciklos. Maksimuma periodā pieaug uzliesmojumu, CME un ģeomagnētisko vētru biežums, bet minimuma periodā Saule ir klusa un plankumu var nebūt vairākas dienas pēc kārtas.
F10.7 radiostarojuma plūsma, plankumu skaits un uzliesmojumu intensitāte.
Avots: Solen.info
SIDC/SILSO starptautiskais Saules plankumu skaits (Volfa skaitlis). Tas ir galvenais Saules aktivitātes ilgtermiņa rādītājs.
Avots: SIDC / SILSO
25. Saules cikls — plankumu skaits un prognoze
25. cikls sākās 2019. gada decembrī. Pēc SIDC/STCE datiem izlīdzinātā plankumu skaita maksimums tika sasniegts 2024. gada oktobrī, un tas bija augstāks, nekā sākotnēji prognozēja. Tagad cikls ir lejupejošā fāzē, un minimumu sagaida ap 2030. gadu.
Avots: SIDC / SILSO · SIDC: 25. cikla maksimums
Plankumu skaits kopš 1900. gada
Ikdienas plankumu skaits vairāk nekā gadsimta garumā. Grafikā redzami 11 gadu cikli un to ilgtermiņa tendences.
Avots: Climate4you.com
Debess un kosmosa sadaļa
No Saules līdz ziemeļblāzmai: visas saistītās lapas vienuviet