NASA X-59 izmēģinājumos jau sasniegusi aptuveni 1625 km/h. Kā tās neparastā forma varētu samazināt skaļo blīkšķi, un kas vēl jāpārbauda?
Lidot ātrāk par skaņu, bet netraucēt cilvēkus ar skaļu blīkšķi — to NASA cer panākt ar eksperimentālo lidmašīnu X-59. Tā jau sasniegusi aptuveni 1625 km/h, un tagad jānoskaidro, cik skaļi šādu lidojumu dzird uz zemes.
Turpināt lasītKlimata nedēļa, 22.–29.10.2026.: kāpēc El Ninjo gados CO₂ atmosfērā uzkrājas straujāk, ko rāda sausuma un nokrišņu prognozes un kā Atlantijas straumes ietekmē mākoņus.
Klimats, atmosfēra un polārie reģioni · 22.–29.10.2026. · Avoti pārbaudīti 29.10.2026. plkst. 13.09 pēc Latvijas laika.
Šonedēļ publicētie dati rāda jaunu siltumnīcefekta gāzu rekordu, bet sezonālā prognoze brīdina par spēcīga El Ninjo radītajiem riskiem. Jauns pētījums savukārt parāda, kā Atlantijas straumju pārmaiņas var ietekmēt ne vien temperatūru, bet arī putekļus un mākoņus. CO₂ rekords un El Ninjo ir savstarpēji saistīti: El Ninjo izraisītais karstums, sausums un ugunsgrēki samazina mežu un augsnes spēju uzņemt CO₂, tāpēc šādos gados tas atmosfērā uzkrājas straujāk.
Turpināt lasīt “CO₂ rekords, spēcīgs El Ninjo un Atlantijas straumju ietekme uz mākoņiem”Senas olbaltumvielas palīdz sasaistīt Ķīnas fosilijas ar deņisoviešiem. Ko var pateikt par viņu izskatu, un ko sejas portretā papildina mākslinieks?
Cilvēka evolūcija · Jauns pētījums, 21.10.2026.
Zema piere, izteikts uzacu loks un plata, samērā plakana seja — tā, spriežot pēc jaunākajiem pētījumiem, varēja izskatīties deņisovieši, viena no mūsu tuvākajām izmirušajām radniecīgajām cilvēku grupām. Jauns pētījums palīdz sasaistīt senajās olbaltumvielās saglabāto informāciju ar galvaskausu uzbūvi. Tas dod iespēju labāk saprast, kādi cilvēki pirms simtiem tūkstošu gadu dzīvoja Āzijā.
Vāka ilustrācija: Harbinas cilvēka sejas rekonstrukcija, Cicero Moraes, 2023; CC BY 4.0. Tā ir agrāka rekonstrukcija. Apskatīt jauno 2026. gada portretu Live Science rakstā.
Turpināt lasīt “Deņisoviešu seja kļūst skaidrāka: ko atklāj senās olbaltumvielas”21.–28. oktobra tehnoloģiju apskats: GNSS traucējumi Baltijā, Genie 4 pasaules, 3D lāzerskenēšana un MI programmatūrā, laboratorijā un medicīnas iekārtās.
Tehnoloģiju nedēļa · 21.–28.10.2026.
Baltijas navigācijas traucējumus pēta arī no zemes, Genie 4 ļauj vadīt ģenerētas pasaules, bet lāzerskenēšana tuvojas nepārtrauktām mežu un reljefa 3D kartēm. Apskatā arī koda drošības pierādījumi, zāļu izstrādes eksperimenti un rentgeniekārtas ar lokālu MI analīzi.
Turpināt lasīt “GNSS traucējumi Baltijā un Genie 4 interaktīvās pasaules — tehnoloģiju nedēļa”Novembrī debesīs lido lēni un spoži Taurīdu meteori. Abu plūsmu maksimumi — 5. un 12. novembrī — ir tuvu jaunmēnesim, tāpēc Mēness maz traucē: kalendārs, stundu grafiks un debess shēma Latvijai.
Kosmoss un astronomija · Taurīdas 2026
Oktobra beigās un novembrī debesīs ir aktīvas Taurīdas — meteoru plūsmas, kas pazīstamas ar lēniem un spožiem meteoriem jeb bolīdiem. Plūsmas ir vājas, taču to daļiņas ir lielākas nekā daudzās citās plūsmās, tāpēc reizēm kāds meteors iemirdzas spožāk par planētām. 2026. gadā Mēness novērošanu traucēs maz: abu atzaru maksimumi — 5. un 12. novembrī — ir tuvu jaunmēnesim, kas būs 9. novembrī.
Turpināt lasīt “Taurīdu bolīdi 2026: kad un kur skatīties Latvijā”Aisbergs A‑81 sasniedzis Dienviddžordžijas apkārtni. Satelītattēlos un īsā animācijā izsekojam tā atdalīšanos Antarktīdā un jaunāko dreifa posmu.
Antarktika un Atlantijas dienvidi · 27.10.2026.
No Antarktīdas atdalījies ledus gabals kļūst par patstāvīgu okeāna ceļotāju. Aisbergs A‑81 tagad sasniedzis Dienviddžordžijas apkārtni Atlantijas dienvidos, kur tā kustību palēnina salas zemūdens šelfs. NASA jaunais satelītskats ļauj salīdzināt šo ceļojuma posmu ar atdalīšanās brīdi pirms vairāk nekā trim gadiem.
Turpināt lasīt “Ledus milzis pie Dienviddžordžijas: aisberga A‑81 ceļojums”Kosmosa, astronomijas un Saules nedēļa 20.–27. oktobrī: Swift misijas noslēgums, Dragonfly simulācija, Marsa putekļi un ko tuvākajās dienās vērot Latvijā.
Kosmoss, astronomija un Saule · 20.–27.10.2026.
Swift observatorija pabeigusi zinātniskos novērojumus, bet nākamās paaudzes misijas turpina gatavošanos — no lidojuma simulācijas Titānam līdz astronautu aizsardzībai pret Marsa putekļiem. Uz Zemes pēc pagājušās nedēļas vājās magnētiskās vētras situācija ir mierīgāka; Latvijas debesīs uzmanību var pievērst Mēnesim un Sietiņam.
Turpināt lasīt “Swift noslēdz novērojumus, Dragonfly izmēģina lidojumu — kosmosa nedēļa”19.–26. oktobra laikapstākļu nedēļa: Korsikas rekordlietus, Austen un Boelo, salna Latvijā un plūdu bojātie Kolorādo ceļi.
Laikapstākļu un dabas stihiju nedēļa · 19.–26.10.2026.
Korsikas austrumu piekrastē vienā diennaktī nolija vairāk nekā piecu oktobra mēnešu norma, bet Atlantijas vētras skāra Rietumeiropu. Latvijas novērojumu fonu un Kolorādo plūdu radītos ceļu bojājumus aplūkojam līdzās šiem notikumiem, nošķirot mērījumus, sekas un prognozes.
Turpināt lasīt “Rekordlietus Korsikā un Atlantijas vētras — laikapstākļu nedēļa”
