Varētu daudz un dikti par visu ko rakstīt, bet diemžēl blogeris-skribelis no manis kā kosmonauts. Iekšā “kosmoss”, bet uz papīra piecus vārdus kopā nevaru salikt. Tādēļ arī pirms gadiem pieciem metu mieru šim “Citāda Pasaule” projektam. Bet tagad, kad savā “pirmspensijas vecumā” klusi sēžu “savā stūrī”, baudu savu mietpilsonisko dzīvi un nevienu netraucēju, kaut kādu COVID-19 tiešām negaidīju…

Pēdējo gadu jau bija sajūta, ka planēta nonākusi līdz kaut kādai pārmaiņu robežai – karstuma rekordi, Austrālijas ugunsgrēki, Latvija bez ziemas, utt. Šķita, ka pasaule atrodas, iespējams cilvēku radītu, krasu klimata pārmaiņu priekšā. Kaut kādu Eiropas zaļo kursu “uz papīra” mēģināja uzsākt Eiropas Savienība, bet pārējiem pasaulē vispār bija “dziļi pofig”.

Bet stāsts jau nav par to, bet par brīdinājumiem, sakritībām, dīvainībām, iespējams zīmēm.

Tūlīt visa pasaule sēdēs uz karantīnas un ne jau mēnesi, bet iespējams gadu, vai pat ilgāk! Nestrādās rūpnīcas, nebrauks mašīnas – samazināsies izmeši, uzlabosies gaisa un ūdens kvalitāte.

Vai kāds tajā nejūt ironiju?

Neesmu reliģiozs, bet varbūt tomēr “Kāds no augšas” dod mums mājienu ar “slotas kātu” – “Apstājieties!”

Lasīt vairāk jeb turpinājums