Zemestrīces Latvijā

Pēdējās zemestrīces Latvijā:
Lejuplādēt: Google Earth KML failuAtvērt var izmantojot Google Earth
RSS feed RSS Feed datu plūsma. Lietot var izmantojot Feedly vai alternatīvu RSS lasītāju.

Pēdējās zemestrīces Latvijā kopš 2004 gada

 European-Mediterranean Seismological Centre dati


 

Seismiski aktīvākās teritorijas Latvijā

NeoGeo.lv

Latvijā ir noteiktas vairākas jau konstatētās, kā arī potenciālās seismogēnās zonas. Šajās zonās, kuras atrodas uz Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietām, ir lielāka varbūtība zemestrīcēm, kā arī zemestrīču gadījumā tur varētu rasties salīdzinoši lielāki postījumi. Pie tam Latvijā ir salīdzinoši nelabvēlīgi lokālie inženierģeoloģiskie apstākļi – irdena grunts un augsts gruntsūdens līmenis. Šie nelabvēlīgie apstākļi palielina Zemes virsmas svārstību rezonanses efektu dēļ.

Papildus informācija saitā NeoGeo.lv – Zemestrīces Latvijā

Zemestrīces Latvijā  

Katru gadu Latvijā tiek konstatēti no 150 līdz 200 seismiskiem notikumiem. Šajos notikumos tiek ieskaitīti gan tektoniskie notikumi, gan sprādzieni, gan viltus seismiskie notikumi jeb aparatūras kļūdas. Parasti zemestrīces Latvijā nav jūtamas, jo Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā un šeit var just tikai zemestrīču atbalsis, kuru epicentri atrodas ārpus Latvijas teritorijas.

2004.gada 21.septembra zemestrīces epicentrs atradās Kaļiņingradā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles). Pazemes grūdieni divas reizes sajusti vairākās Latvijas vietās – Liepājā, Rīgā, Valmierā, bet zemestrīces epicentrs bija pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas. Grūdieni bijuši jūtami arī Polijas ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā un visā Polijas austrumu daļā.

Abos gadījumos cilmvietas dziļums – punkts, kur izceļas seismiskā enerģija – bijis 10 kilometri, Baltijas apgabalā 10–20 kilometri ir vidējais dziļums seismiskajām kustībām. Pirmā zemestrīce notikusi pulksten 14.05 pēc Latvijas laika un bijusi 4,8 balles pēc Rihtera skalas, otrā – pulksten 16.32, un tās spēks sasniedzis piecas balles.

Otrs zemestrīci raksturojošais lielums ir satricinājums uz zemes virsmas pēc 12 baļļu Starptautiskās satricinājuma skalas. Pēc tās Liepājas pusē pirmajā reizē satricinājums bijis līdz 3,5, bet otrajā pat 3,8 balles spēcīgs.

1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31. Šajā nakts stundā bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Tās intensitāte bija 3 balles. Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Rumānijā bijusi 6,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 132 km dziļumā, tāpēc tā bija jūtama visas bijušās PSRS Eiropas daļā.

1977. gada 4. martā zemestrīce Baltkrievijā bija 4 balles stipra, tomēr Rumānijā bojā gāja apmēram 1600 cilvēku. Tā bija jūtama arī Latvijā.

1976. gada 25. oktobrī plkst. 11:42 tika konstatēta 4,5 balles stipra zemestrīce ar epicentru Igaunijas salu apvidū. To varēja sajust arī Latvijā, bet Latvijā netika savākti un apkopoti novērojumi par šo zemestrīci.

1944. gada 10. un 11. novembrī Karpatu kalnos notika zemestrīces, kurās gāja bojā 10 000 Rumānijas iedzīvotāju. Tā bija jūtama arī Latvijā.

1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā daudzi jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā.

1896. gada 23. septembra pēcpusdienā plkst. 3 Jelgavas apkārtnē ļaudis novērojuši zemes trīcēšanu, kuru pavadīja pazemes dunoņa. Glāzes un tuvu viens otram stāvošie trauki šķindējuši.

1876. gada 2. janvārī pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota Aizkrauklē.

1857. gada 18. maijā plkst. 11 priekšpusdienā notika zemestrīce Irbes apkārtnē no Lielirbes gar jūru līdz Kolkai apmēram 10 km platumā sauszemes iekšā. Visstiprākais grūdiens bija starp Lielirbi un Mazirbi. To pavadīja pērkonam līdzīgs rībiens. Irbes mācītājmāja iedrebējās tik stipri, ka namamātei zem kājām sakustējās ķeblītis. Mājās esošie cilvēki jebkurā brīdī gaidīja, ka varētu iegrūst griesti. Pusversti uz dienvidrietumiem, baznīcas krogū, līgojās galdi un soli. Kādā zemnieku mājā no sienas nokrita spogulis, bet šķīvji un bļodas no galda malas noslīdēja zemē. Blakus esošo ēku vecie jumti sagāzās kopā. Bet jūrā un uz lauka nekas no zemestrīces nebija samanāms. (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles).

1853. gada 29. decembrī plkst. 23:15 Rīgā Pēterburgas priekšpilsētā dobji norībēja kā tāls lielgabala grāviens ar apmēram 3 — 4 sekundes ilgu atbalss rūkoņu. Stipri nodrebējusi kāda māja. Nošķindēja glāzes un metāla priekšmeti. Uz zemes parādījās 4,45 cm plata plaisa. Vēl nākamajā naktī kaimiņos trīcēja zeme un radās vēl izteiktāka zemes plaisa, kurā pat varēja ielikt 160 cm garu mietu. (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles)

1853. gada 19. — 20. februāra naktī Bilstiņu muižas rijā bija dzirdams skaļš krakšķis. Izbiedētie gulētāji izskrēja laukā. Bet 22. februāra rītā plkst. 4 Kokneses mācītājmuižā notrīcēja zeme un tie, kuri negulēja pārāk cieši, iznāca ārā. Pamodās arī suns. Vēl viens grūdiens bija pusastoņos rītā, kas izraisīja šķīvju un glāžu šķindēšanu uz galda, bet šķērssijas augšstāvā it kā pacēlās.

1853. gada 5. februārī plkst. 1:45  Sausnējā stipri un nedaudzas sekundes notrīcēja zeme un īsi pirms plkst 2:00 sekoja vēl stiprāks, “patiesi baismīgs” spēriens. Guļošie pamodās no šausmām, trīcēja bailēs un arī raudāja.

1821. gada 21. februāra rītā ap plkst. 3 — 4 no rīta ar skaļu blīkšķi notrīcējusi un ļodzījusies kāda jauna rija. Krakšķēja arī sijas, lejā bira putekļi un kvēpi. Rijas vētītājs, būdams nomodā, notriekts gar zemi un pamodušies arī guļošie kūlēji. Jau nākamajā rītā (22. februārī 4 no rīta) Kokneses mācītājmuižā atkal trīcējusi zeme, 7 no rīta tā trīcēja vēl stiprāk bet pēc dažām minūtēm tā trīcēja vēl stiprāk un ar rībienu. Lēkāja šķīvji, glāzes sitās kopā, šķindēja logi un durvis — likās, ka visa māja sagāzīsies. (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles).

1785. gadā 10. — 11. novembra naktī zemestrīces laikā Ventspilī kustējās galdi un grīdas. Kādā veikalā pat nokritušas plauktos sakrautās preces

1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles).

Kā rīkoties, ja Latviju pārsteigs zemestrīce

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), ņemot vērā ārvalstu pieredzi, ir sagatavojis informāciju par rīcību iespējamas zemestrīces gadījumā.

Svarīgi zināt, kas jādara

VUGD uzver, ka zemestrīce ilgst tikai pāris sekundes, tāpēc ir svarīgi jau iepriekš iepazīties ar rekomendācijām, ko darīt zemestrīces gadījumā. Taču iedzīvotājiem vajadzētu ņemt vērā, ka gadījumā, ja pastāvēs iespējami zemestrīces draudi, par to brīdinās oficiāli valsts dienesti, nevis radīt satraukumu, uzticoties gaišreģu un prognozētāju minējumiem.

Pirms zemestrīces

Lai sagatavotos iespējamai zemestrīcei, jāpārrunā ar ģimenes locekļiem, ko darīt zemestrīces gadījumā, tostarp veicamās darbības, drošās vietas mājoklī, piemēram, zem stabila galda, durvju ailēs, kā arī vietas, no kurām ir jāizvairās, piemēram, netālu no logiem, spoguļiem utt.

Tāpat jāsagatavo pirmās nepieciešamības preces – baterijas, radio, kas var darboties ar baterijām, segas, pirmās palīdzības komplekts, jānodrošinās ar dzeramā ūdens krājumiem, pārtikas precēm un medikamentiem apmēram divām nedēļām, instrumentiem, kas nepieciešami, lai atslēgtu gāzi, ūdeni un elektrību.

Arī mājoklis laicīgi jāsagatavo iespējamai zemestrīcei – smagāki priekšmeti jānovieto uz zemākiem plauktiem, bet plīstoši objekti jānovieto skapī ar aiztaisāmām durvīm. Pie sienas, kur bieži uzturas vai guļ cilvēki, nedrīkst karināt smagus spoguļus un gleznas. Jāpiestiprina smagi priekšmeti, piemēram, ūdens sildītājs, ledusskapis, grāmatplaukts.

Viegli uzliesmojoši priekšmeti jānovieto tālāk no potenciālās uzliesmošanas vietas, piemēram, ūdenssildītāja, krāsns utt. VUGD iesaka apzināt ūdens, gāzes un elektrības atslēgšanas vietas, iemācīties, kā tās atslēgt un kur stāv atslēgšanai nepieciešamie instrumenti.

Rīcība zemestrīces laikā

Ja atrodaties iekštelpās, tad palieciet tur. Ātri pārvietojieties uz drošāku vietu istabā, piemēram, zem masīva galda, pie iekšējās sienas vai durvju ailē. Šādas pārvietošanās mērķis ir pasargāt sevi no krītošiem priekšmetiem. Izvairieties atrasties stūros, pie logiem, lieliem spoguļiem, priekšmetiem, kas karājas, smagām mēbelēm, kamīniem un krāsnīm.

Ja jūs gatavojat ēst, tad atslēdziet plīti un paslēpieties. Ja atrodaties ārpusē, skrieniet uz atklātu teritoriju, kur krītoši objekti nevarētu jūs aizskart. Dodieties prom no ēkām, elektrības līnijām un kokiem.

Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt izkļūt no ēkas zemestrīces laikā, jo krītošās ēkas daļas kāpņu telpā vai brūkošās trepes var savainot vai nogalināt. Tikai pašā zemestrīces sākumā tiem, kuri atrodas tuvu ārējām izejas durvīm, vajadzētu pēc iespējas ātrāk izkļūt no ēkas un patverties pēc iespējas lielākā klajumā. Ja jūs atrodaties vietā, kur ir daudz cilvēku, izvairieties no panikas un nesteidzieties uz izeju. Notupstieties un apsedziet galvu un kaklu ar rokām.

Ja braucat automašīnā, lēnām samaziniet braukšanas ātrumu un apstājieties ielas pusē. Izvairieties no apstāšanās uz un zem tiltiem un ceļu pārvadiem, zem elektrības līnijām, kokiem un lielām izkārtnēm. Palieciet mašīnā!

Pēc zemestrīces

Pārbaudiet, vai jums nav ievainojumu; ja ir – apkopiet tos. Palīdziet apkārtējiem cilvēkiem. Ja nepieciešama glābēju vai mediķu palīdzība, zvaniet 112. Noskaidrojiet bojājumus. Ja ēkai ir nopietni bojājumi, nekavējoties to pametiet. Ja sajūtat gāzes smaku, izvediet visus cilvēkus no mājas un atveriet durvis un logus. Atslēdziet gāzi, ja tas iespējams, neapdraudot jūs pašus. Informējiet par bojājumu Gāzes dienestu pa tālruni 112 vai 04. Kamēr nav novērsti bojājumi, nelietojiet elektroierīces un atklātu liesmu.

Ja ir atslēgta elektrība, atvienojiet elektroierīces no kontaktligzdām, lai izvairītos no iespējamajiem bojājumiem brīdī, kad elektrības piegāde tiks atjaunota. Ja redzat uzliesmojumus, degošus vadus vai jūtat deguma smaku, ja iespējams, atslēdziet elektrību, izsauciet ugunsdzēsējus pa tālruni 112 un nekavējoties pametiet ēku. Ieslēdziet radio, kur tiks nodota svarīgākā informācija un instrukcijas par tālāko rīcību. Ja pametat mājokli, atstājiet informāciju draugiem un tuviniekiem par to, kurp dodaties.

Advertisements
%d bloggers like this: