Seismiski aktīvākās teritorijas Latvijā
Latvija atrodas tektoniski samērā stabilā Austrumeiropas platformas reģionā, taču tajā ir identificētas vairākas potenciāli seismogēnas zonas, kas saistītas ar Zemes garozas lūzumiem un neotektoniskajām kustībām. Aktīvākā zona ir Baltijas jūras piekrastes reģions, un pētījumi uzsver nepieciešamību izvērtēt seismisko bīstamību, īpaši attiecībā uz inženierbūvēm.
Baltijas reģiona GEOFON tiešsaistes zemestrīču monitoringa tīkls
Šajā sadaļā apkopota Baltijas reģionam tuvāko GEOFON seismisko staciju karte un tiešsaistes seismogrammas. Tās ļauj operatīvi sekot seismiskajai aktivitātei Latvijā un tās apkārtnē, izmantojot reģionā izvietotu monitoringa tīklu.
|
GEOFON karte |
GEOFON Station Pulkovo, Russia GEOFON Station Vasula, Estonia |
|
GEOFON Station Slītere, Latvia |
Station Baldone, Latvia |
|
LGT/GEOFON Station Paburge, Lithuania |
LGT/GEOFON Station Paberze, Lithuania |
Zemestrīču vēsture Latvijā
Latvija atrodas salīdzinoši zemas seismiskās aktivitātes reģionā, tomēr vēsturiskie avoti un seismoloģiskie pētījumi rāda, ka gan Latvijas teritorijā, gan tās tuvumā ir notikušas vairākas jūtamas zemestrīces. Daļa no tām bija lokāli notikumi, bet daļa – tālu zemestrīču ietekme, kas tika sajusta arī Latvijā.
|
1616. gada 30. jūnijā Kurzemes austrumos, Bauskas un Valles apkārtnē, notika senākais plašāk aprakstītais zemestrīces notikums Latvijas teritorijā. Rakstiskās liecības vēsta par pazemes dunoņu, māju drebēšanu un satrauktiem cilvēkiem un lopiem. Šo notikumu parasti uzskata par pirmo dokumentēto zemestrīci Latvijas teritorijā. 1785. gada novembrī Ventspils apkārtnē tika novērota zemes drebēšana; avotos minēts, ka kustējās grīdas un galdi, bet kādā veikalā no plauktiem nokrita preces. |
|
1821. gada februārī Kokneses apkārtnē vairākkārt tika novēroti pazemes grūdieni, troksnis, logu un trauku šķindēšana. Šis notikums vēsturiskajos pārskatos ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas iekšzemes zemestrīču aprakstiem.
1853. gada februārī un decembrī vairākās vietās Latvijā – īpaši Kokneses, Sausnējas un Rīgas apkārtnē – tika aprakstīti atsevišķi zemes grūdieni, pazemes dārdi un pat zemes plaisas.
1857. gada 18. maijā Irbes apkārtnē starp Lielirbi, Mazirbi un Kolku notika viens no stiprākajiem vēsturiski aprakstītajiem lokālajiem seismiskajiem notikumiem Latvijas teritorijā. Avoti min pērkonam līdzīgu rūkoņu, krītošus priekšmetus un pat bojātus vecus jumtus.
1896. gada 23. septembrī Jelgavas apkārtnē tika novērota zemes trīcēšana un pazemes dunoņa; šķindēja glāzes un trauki.
1904. gada 23. oktobrī Latvijā bija jūtama spēcīga Skandināvijas reģiona zemestrīce, kuru mūsdienu literatūrā saista ar Oslofjorda un Skageraka apvidū. Par pazemes grūdieniem ziņoja no Ventspils un Liepājas. Laikraksts “Balss” vēstīja, ka visā Rīgā plkst. 13.33 namu augšstāvos “bildes līgojušās un lampas un trauki uz galdiem kustējušies”. Šūpojās aizkari, šķīvjos sakustējās pusdienu zupa. Zaļeniekos no zemestrīces esot nolīgojies baznīcas tornis. Postījumu tomēr nebija.
|
1908. gada Messīnas zemestrīce Itālijā |
1908. gada 28. decembrī Mesīnas šaurumā starp Sicīliju un Kalabriju notika katastrofāla zemestrīce, kurai sekoja cunami. Tika gandrīz pilnībā izpostītas Mesīna un Redžo di Kalabrija, un bojāgājušo skaits sasniedza desmitiem tūkstošu. Latviju Mesīnas atbalss jeb tā sauktā inducētā zemestrīce sasniedza ap plkst. 22. “Zemes viļņošanās” bija jūtama Daugavpils un Ilūkstes apkaimē, Medumos, pierobežas rajonos ar Lietuvu. Zemestrīci pavadīja pērkonam līdzīgs troksnis. Medumos zemē pavērušās ap 10 cm platas plaisas, kas stiepušās pāri laukiem un pat māju pamatiem. Plaisas bijušas novērojamas arī gar Pēterburgas–Varšavas dzelzceļu, un radās bažas, vai tās nesabojās sliežu ceļu. Nākamajā dienā zemes svārstības juta Madonas un Cesvaines apkaimē. |
1976. gada 25. oktobrī Igaunijas Osmusāres apvidū notika zemestrīce ar magnitūdu ap 4,7; tā bija jūtama arī Latvijā.
1940. gada 10. novembrī Rumānijas Vrančas zonā notika ļoti spēcīga dziļfokusa zemestrīce, kas bija jūtama plašā Eiropas daļā, arī Latvijā. Šis ir vēsturiski labi dokumentēts reģionāls notikums.
1977. gada 4. martā Latvijā bija jūtama Rumānijas Vrančas zemestrīce. Rumānijā Vrančas apriņķī notika 7,2 magnitūdu zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 1500 cilvēku Rumānijā un Bulgārijā.
1986. gada 31. augustā vēl viena spēcīga Vrančas apriņķa zemestrīce Rumānijā bija jūtama arī Latvijā; tika novērota trauku šķindēšana, lustru svārstīšanās un viegla ēku vibrācija.
|
2004. gada 21. septembrī Kaļiņingradas apgabala un Polijas pierobežā notika divas ievērojamas zemestrīces, kuru grūdieni tika labi sajusti arī Latvijā. Liepājā, Rīgā, Valmierā un citviet iedzīvotāji ziņoja par svārstībām ēkās un kustīgiem priekšmetiem. Šīs bija vienas no vislabāk dokumentētajām zemestrīcēm, kas mūsdienās jūtamas Latvijā. Publicētajos datos minēts, ka lielākais satricinājums Latvijas dienvidrietumu daļā sasniedza apmēram 5–5,5 balles pēc EMS-98 skalas. Mūsdienās Latvijā katru gadu tiek reģistrēti daudzi seismiski notikumi, tomēr ievērojama daļa no tiem ir saistīta ar tehnogēniem avotiem, piemēram, spridzināšanas darbiem karjeros vai citām vibrācijām, nevis ar dabiskām tektoniskām zemestrīcēm. |
2004. gada Kaļiņingradas zemestrīce |
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieteikumi
🛡️ Pirms zemestrīces
Pārrunājiet ar ģimeni veicamās darbības un drošās vietas mājoklī — zem stabila galda vai pie iekšējām sienām. Zināt, no kurām vietām izvairīties (logi, spoguļi, nestabili priekšmeti).
Sagatavojiet baterijas, radio, segas, pirmās palīdzības komplektu, dzeramā ūdens un pārtikas krājumus ~2 nedēļām, medikamentus, kā arī instrumentus gāzes, ūdens un elektrības atslēgšanai.
Smagākus priekšmetus novietojiet uz zemākiem plauktiem. Plīstošus priekšmetus — skapjos ar aizveramām durvīm. Piestipriniet ledusskapi, ūdens sildītāju, grāmatplauktus. Nekariniet smagus spoguļus un gleznas pie sienām, kur guļat vai ilgstoši uzturaties.
Viegli uzliesmojoši priekšmeti — tālāk no siltuma ierīcēm. Apziniet gāzes, ūdens, elektrības atslēgšanas vietas.
🟢 Palieciet iekšā. Pārvietojieties zem masīva galda, pie iekšējās sienas vai durvju ailē.
🔴 Izvairieties no stūriem, logiem, spoguļiem, smagām mēbelēm, kamīniem un krāsnīm.
🔴 Ja gatavojat ēdienu — nekavējoties atslēdziet plīti un paslēpieties.
🟢 Dodieties uz atklātu teritoriju, kur krītoši objekti nevar jūs sasniegt.
🔴 Attālinieties no ēkām, elektrības līnijām un kokiem.
🔴 Krītošas ēkas daļas kāpņu telpā vai brūkošas trepes var savainot vai nogalināt.
🟢 Izņēmums: ja atrodaties tuvu ārējām izejas durvīm pašā trīces sākumā — izkļūstiet pēc iespējas ātrāk un patverieties klajumā.
🔴 Izvairieties no panikas un nesteidzieties uz izeju.
🟢 Pietupieties un apsedziet galvu un kaklu ar rokām.
🟢 Lēnām samaziniet ātrumu un apstājieties ielas malā. Palieciet automašīnā.
🔴 Neatstājieties uz tiltiem, zem tiltiem, ceļu pārvadiem, zem elektrības līnijām, kokiem un lielām izkārtnēm.
Pārbaudiet, vai jums nav ievainojumu; sniedziet sev un apkārtējiem pirmo palīdzību. Ja nepieciešama glābēju vai mediķu palīdzība — zvaniet 112.
Ja ēkai ir nopietni bojājumi — nekavējoties pametiet to.
Ja sajūtat gāzes smaku — izvediet visus, atveriet durvis un logus, atslēdziet gāzi. Zvaniet 112. Nelietojiet elektroierīces un atklātu liesmu.
Ja redzat uzliesmojumus vai degošus vadus — atslēdziet elektrību un nekavējoties pametiet ēku. Atvienojiet elektroierīces no kontaktligzdām.
Ieslēdziet radio — pa to tiks nodota svarīgākā informācija un instrukcijas par turpmāko rīcību.
Ja pametat mājokli — atstājiet draugiem un tuviniekiem informāciju par to, kurp dodaties.