SEISMISKIE NOVĒROJUMI · BALTIJAS REĢIONS
Zemestrīces
Latvijā
Zemestrīču dati, seismogrammas un Zemes dzīļu izpēte
Latvija atrodas seismiski mierīgajā Austrumeiropas platformā, tāpēc dabiskas zemestrīces šeit ir retas un parasti vājas. Tomēr Latvijā ik pa laikam jūtamas gan vietējas trīces, gan tālu zemestrīču viļņi — no Kaļiņingradas, Skandināvijas un pat Rumānijas. Šajā lapā vienuviet ir reāllaika karte, seismogrammas un divi to izpētes rīki, 2026. gada notikumi, vēsture un rīcība zemestrīces gadījumā.
Pēdējā sajustā zemestrīce Latvijā
30.04.
Dienvidkurzeme · iespējami dabiska, M ~2,7–3,0
Spēcīgākā 2026. g. tuvumā
M 4,0
01.06.2026 · Somu līcis, 315 km no Rīgas
Notikumi Latvijas apkārtnē 2025
363
lielākā daļa tehnogēni · LVĢMC
Latvijas stacijas šajā lapā
2
Slītere — GEOFON · Rīga — Raspberry Shake
Reāllaika monitorings
Seismiskā karte un jaunākie notikumi
Novērošanas zona — 400 km no Rīgas: visa Latvija, Igaunija (arī Narvas karjeru apvidus), Lietuva, Somijas dienvidu piekraste ar Helsinkiem un Porvo, Gotlande, Kaļiņingradas apgabals, Pleskavas apgabala rietumi, Polijas ziemeļaustrumi un Baltkrievijas ziemeļrietumi.
Aktuālie seismiskie notikumi Baltijas reģionā
Latvija, Baltijas jūra un kaimiņvalstis. Punkti rāda notikumus; staciju marķieri atver attiecīgo ierakstu zemāk lapā. Raspberry Shake publiskās koordinātas ir aptuvenas.
Saņem aktuālos SNSN datus…
Seismisks notikums ne vienmēr ir zemestrīce. Avota sākotnējā klasifikācija un parametri var mainīties. SNSN biļetenā zemestrīces ietvertas līdz 14 dienām, pārējie notikumi — parasti līdz 7 dienām. Sarakstu laiks: Latvija (Europe/Riga).
Jaunākie notikumi 400 km no Rīgas
Ielādē notikumus…
Apstiprinātas zemestrīces 400 km no Rīgas
Pieci jaunākie atlasītie EMSC un USGS pārbaudītie ieraksti šajā zonā. Šim sarakstam nav 14 dienu ierobežojuma; daļa ierakstu var būt seni. Nelielu reģionālo notikumu pārklājums avotos var atšķirties. Katalogus atkārtoti pārbauda ik pēc 30 minūtēm.
Saņem pārbaudīto zemestrīču katalogus…
Profesionālie tīkli un Raspberry Shake
Baltijas seismisko staciju seismogrammas
Baltijas reģiona stacijas 400 km rādiusā ap Rīgu: GEOFON (GE), Igaunijas (EE), Somijas (HE) un Polijas (PL) profesionālie tīkli, kā arī Raspberry Shake. Diennakts attēlus nodrošina GFZ/GEOFON un Polijas Ģeofizikas institūts; GFZ attēli avotā parasti atjaunojas aptuveni ik pēc 10 minūtēm. Attēlā pārbaudiet ieraksta datumu un pēdējo datu laiku — iespējami pārrāvumi un aizkave. Metsähovi stacijai pievienotas saites uz datu statusu un arhīvu; Raspberry Shake diennakts ieraksti redzami oficiālā DataView iegultajos skatos; saites uz pilno skatu un īso dzīvo grafiku ir pie katras stacijas.
Seismogrammā redzams pīķis?
Kas radīja seismogrammas pīķi? ↓
Profesionālo staciju attēlos redzams diennakts ieraksts; Raspberry Shake kartītēs iegults DataView diennakts skats. Atšķiras mērogi un filtri, tāpēc pīķu augstumi starp stacijām nav tieši salīdzināmi.
Somija
FIMetsähovi, Helsinku apkārtne, Somija · HE.MEF · ~364 km no Rīgas · kopš 2006
Stacijas mērījumu plūsma pieejama GFZ datu centrā; gatavs diennakts seismogrammas attēls šobrīd nav pieejams.
Igaunija
EETallinas austrumu apkārtne, Igaunija · AM.R7B04 · 1D · ~288 km no Rīgas · kopš 2023
Stacija ~45 km uz austrumiem no Tallinas.
EEAustrumigaunija · AM.S5D35 · 1D · ~321 km no Rīgas · kopš 2023
Stacija uz dienvidiem no Jehvi (Jõhvi).
EEDienvidigaunija · AM.S7560 · 1D · ~193 km no Rīgas · kopš 2021
Stacija uz dienvidrietumiem no Tartu.
Latvija
LVRīga, Latvija · AM.RC652 · 3D · Rīgā · kopš 2026
Rīgas Raspberry Shake stacija; vertikālo svārstību kanāls EHZ.
Lietuva
Polija
Profesionālo staciju avoti: GFZ/GEOFON; Igaunijas Ģeoloģijas dienests (EE); Helsinku Universitātes Seismoloģijas institūts (HE); Polijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūts (PL); PL tīkla DOI.
Citas Raspberry Shake stacijas 400 km zonā
Šīs stacijas augstāk nav iekļautas, jo pārbaudē no tām netika saņemti dati: R65B9 (Rīga, ~3 km), RC7F0 (Somija, ~365 km), RDE40 (Somija, ~387 km) un R57FC (Somija, ~393 km). Raspberry Shake ir pilsoņu zinātnes stacijas, kas var īslaicīgi pārtraukt darbu, tāpēc aktuālo statusu var pārbaudīt DataView.
Raspberry Shake ierakstus attēlo pakalpojuma oficiālais DataView. Data powered by Raspberry Shake, S.A., a citizen-science project. Please visit raspberryshake.org and join the Citizen Science Community today! DOI: 10.7914/SN/AM.
Kādas ierīces klausās Zemi Latvijā?
Slītere — GEOFON un STS‑2/N
Slīteres LVĢMC/GEOFON stacija GE.SLIT darbojas kopš 2006. gada un izmanto platjoslas sensoru Streckeisen STS‑2/N. Tā inerciālā sistēma ar atgriezenisko saiti reģistrē ļoti vājas zemes kustības trīs komponentēs — vertikāli, ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu virzienā. Ierakstus var apskatīt GEOFON diennakts seismogrammās arī telefona pārlūkā.
Rīga — Raspberry Shake 3D
Rīgas stacijā AM.RC652 uzstādīts Raspberry Shake 3D ar trim ģeofoniem un Raspberry Pi datoru. Ģeofonos spoles un magnēta relatīvā kustība inducē elektrisku signālu, ko ierīce pārveido digitālos zemes svārstību ierakstos. 1D modelis mēra tikai vertikālo komponenti, bet 3D — arī divas horizontālās; šie apzīmējumi neraksturo zemestrīces stiprumu. Telefonā kartes un ierakstus var skatīt ShakeNet lietotnē Android un iOS vai DataView pārlūkā.
Seismogrammu izpēteInteraktīvi rīki
Seismogrammu izpētes rīki
Zini zemestrīci — aprēķini, kad tās viļņi sasniedz staciju. Redzi pīķi seismogrammā — meklē iespējamo notikumu. Izvēlies vienu no abiem rīkiem.
Atvērt staciju seismogrammas ↑
Viļņu ceļa kalkulators
Izvēlies zināmu zemestrīci. Rīks parādīs viļņu pienākšanas laikus un palīdzēs atrast tos seismogrammās.
Ko nozīmē viļņu nosaukumi Pn, Pdiff, PKP, SKS?
- P, S
- Tiešie viļņi, kas iet caur garozu un mantiju.
- Pn, Sn
- Viļņi, kas lielāko ceļa daļu skrien gar garozas apakšējo robežu (Moho).
- Pdiff
- P vilnis, kas „apliecas” ap Zemes kodolu (difrakcija) un tāpēc sasniedz arī kodola ēnas zonu. Vājš, seismogrammā grūti pamanāms.
- PKP
- P vilnis, kas iziet cauri šķidrajam ārējam kodolam (K — no vācu Kern, kodols).
- SKS
- S vilnis, kas kodolā kļūst par garenvilni un no tā iznāk atkal kā S vilnis.
- SKIKS
- Tāpat kā SKS, bet šķērso arī iekšējo kodolu (I).
Visas 17 stacijas: viļņu fronte pāri Baltijai
| Stacija un attālums | P vilnis | S vilnis |
|---|
Kārtots pēc attāluma, laiks — Latvijas. Stacijas nosaukums ved uz tās seismogrammu šajā lapā.
Kas radīja šo seismogrammas pīķi?
Ievadi staciju un attēlā redzamā signāla UTC datumu un laiku. Rīks meklēs katalogu notikumus, kuru viļņi varēja šajā brīdī sasniegt staciju.
Pārbauda notikumus iepriekšējās 3 stundās: pasaulē USGS M4,0+, līdz 1000 km no stacijas — arī EMSC mazākos notikumus. Lietotāja izvēlētā laika pielaidi ņem vērā arī meklēšanas beigās. Jaunas ziņas katalogos var parādīties ar aizkavi.
Laika sakritība ir iespējamais skaidrojums. Tā viena pati nepierāda cēloni vai signāla stiprumu. Katalogā neiekļautu sprādzienu, transporta, vēja vai iekārtas radītu troksni šis rīks neatpazīst; salīdzini arī citu staciju ierakstus.
Kas ir P, S un virsmas viļņi?
Zemestrīcē plīsums zemes dzīlēs izstaro vairāku veidu viļņus. Tie ceļo ar dažādu ātrumu un pa dažādiem ceļiem, tāpēc stacijā ierodas viens pēc otra — līdzīgi kā zibens uzliesmojumu redzam pirms pērkona dārdiem.
P vilnis — primārais, pirmais
Garenvilnis: iezis viļņa virzienā te saspiežas, te izplešas — kā atspere, ko pagrūž no gala, vai skaņa gaisā.
- Ātrākais: garozā ~6 km/s, Zemes dzīlēs līdz ~13 km/s.
- Iet caur cietiem iežiem, šķidrumu un gāzi.
- Seismogrammā — pirmā, parasti neliela izmaiņa. Tuvu epicentram jūtams kā pēkšņs grūdiens vai dunoņa.
S vilnis — sekundārais, otrais
Šķērsvilnis: iezis svārstās šķērsām viļņa virzienam — kā virve, ko vicina uz augšu un leju.
- Lēnāks: garozā ~3,5 km/s, Zemes dzīlēs līdz ~7 km/s.
- Iet tikai caur cietu vielu, tāpēc šķidro ārējo kodolu nešķērso.
- Seismogrammā — otrā, parasti lielāka svārstību grupa. Jūtams kā spēcīgāka kratīšana.
Virsmas viļņi — lēnākie, bet lielākie
Iet gar Zemes virsmu, nevis caur dzīlēm. Releja (Rayleigh) vilnis grunti ripina kā jūras vilnis, Lava (Love) vilnis to kustina uz sāniem.
- Lēnākie: ~3–4,5 km/s.
- Ar attālumu vājinās lēnāk nekā P un S, tāpēc tālām, seklām zemestrīcēm dod vislielākās un garākās svārstības.
- Parasti rada lielākos postījumus.
Kā zibens un pērkons. Jo garāka pauze starp P un S vilni, jo tālāk notikusi zemestrīce: tuviem notikumiem katra S–P intervāla sekunde atbilst ~8 km. Uz tās pašas atšķirības balstās agrās brīdināšanas sistēmas — ātrais P vilnis ļauj izziņot trauksmi dažas sekundes pirms spēcīgākās S viļņu kratīšanas.
Mācību piemērs: viļņu ceļa kalkulators
Zināma zemestrīce → aprēķini viļņu pienākšanu un atrodi tās signālu attēlā.
Seismogramma ir zemes svārstību ieraksts. Šajos 2026. gada 1. jūnija attēlos redzamas divas dažādas zemestrīces. Atzīmes A un B parāda, kur meklēt to signālus.
A · Igaunija · M4,0
Mazākais signāls ap 14:10 UTC — Latvijā ap 17:10.
B · Itālija · M6,1
Lielākais signāls ap 22:17 UTC — Latvijā 2. jūnijā ap 01:17.
Sāc ar Vasulas attēlu: tajā abi signāli izceļas skaidrāk. Slīterē ir vairāk citu svārstību jeb trokšņa.
Vasula, Igaunija · 1. jūnijs, 2026
Avots: GFZ/GEOFON. Saglabāta attēla kopija; nospied attēlu, lai palielinātu.
Viena rinda ir 30 minūtes. Itālijas signāls ir tik liels, ka zīmējumā pārklāj arī citas rindas.
Slītere, Latvija · 1. jūnijs, 2026
Avots: GFZ/GEOFON. Saglabāta attēla kopija; nospied attēlu, lai palielinātu.
Izmēģini viļņu ceļa kalkulatoru
- Izvēlies zināmo notikumu — A: Igaunija vai B: Itālija.
- Nospied atbilstošo pogu. Atvērsies viļņu kalkulators ar šīs zemestrīces datiem un aprēķinu.
- Rezultātā pie “P vilnis” apskati pirmā viļņa pienākšanas UTC laiku un salīdzini to ar saglabāto seismogrammu.
Izmēģini pīķa izcelsmes meklēšanu
- Slīteres attēlā atrodi A ap 14:10 UTC vai B ap 22:17 UTC. Abu ierakstu UTC datums ir 01.06.2026.
- Nospied “Ielādēt A laiku” vai “Ielādēt B laiku”. Meklētājā būs izvēlēta Slītere, datums, aptuvenais laiks un pīķa režīms.
- Nospied “Meklēt iespējamo notikumu”. Pie A salīdzini atrasto Igaunijas notikumu, pie B — Itālijas notikumu. Var būt arī citi laika ziņā tuvi kandidāti.
Pīķis var atbilst P, S vai citiem viļņiem. Vērtē atrasto notikumu un laika novirzi; precīzi nolasītam signāla sākumam vari izmantot meklētāja ±1 min režīmu.
Abi attēli ir saglabāti šajā vietnē, tāpēc piemērs nav atkarīgs no ārējā arhīva pieejamības.
Precīzie laiki, avoti un tehniskais skaidrojums
Aprēķināts ir kalkulatora prognozētais pienākšanas laiks. Novērots ir seismologu noteiktais laiks faktiskajā ierakstā. Neliela atšķirība ir iespējama, jo kalkulators izmanto vienkāršotu Zemes modeli.
| Stacija | Novērots P vilnis · 01.06.2026. UTC |
|---|---|
| Slītere · SLIT | 22:16:36,8 |
| Vasula · VSU | 22:16:53,6 |
Uzmanību datumam: Latvijas vasaras laikā šie pienākšanas laiki jau ir 02.06.2026. ap 01:17. GEOFON arhīvs jāatver pēc UTC datuma — 1. jūnija.
Kāpēc redzama gara vertikāla josla? Katra GEOFON rinda attēlo 30 minūtes. Lielas amplitūdas svārstības var pārklāt blakus rindas; tas nenozīmē, ka zemestrīce sākusies visās šajās stundās. Meklē signāla sākumu attiecīgās rindas pamatlīnijā.
Secinājums: salīdzini datumu, UTC laiku, viļņu secību un vairākas stacijas. Lielākais pīķis var piederēt citai zemestrīcei; tā augstums diennakts attēlā pats par sevi nenosaka magnitūdu vai cilvēku sajusto stiprumu.
Slīteres 01.06.2026. arhīvs ↗Vasulas 01.06.2026. arhīvs ↗
Igaunijas notikums · EMSC ↗Itālijas notikums · GFZ ↗Novērotie viļņu laiki · EMSC ↗
Itālijas piemēram izmantoti GFZ parametri (Mw6,1); USGS šim pašam notikumam norāda Mw6,2. Kalkulators palīdz salīdzināt signālus ar zināmiem notikumiem; ar to vien nevar droši noteikt nezināma signāla izcelsmi.
Aprēķins: standarta Zemes modelis IASP91 (Kennett & Engdahl, 1991), ceļojuma laiki aprēķināti ar ObsPy TauP. Laiki ir aptuveni: tālām zemestrīcēm reālais ierašanās laiks parasti atšķiras par dažām sekundēm, Baltijas notikumiem kļūda var būt lielāka, jo zemes garoza Latvijā ir ~42–47 km bieza, bet modelī — 35 km. Virsmas viļņu laiks ir orientējošs (3,3–4,0 km/s). Vai viļņi seismogrammā būs saskatāmi, atkarīgs no magnitūdas, attāluma un trokšņa līmeņa. Dati: USGS, SNSN, EMSC.
Gada pārskats
Zemestrīces Latvijā 2026
Īsumā. 2026. gadā Latvijas teritorijā publiskajos seismoloģiskajos katalogos (EMSC, GEOFON, USGS) dabiska zemestrīce nav reģistrēta, un publiski ziņojumi par cilvēku sajustām trīcēm nav atrodami. Spēcīgākais notikums Latvijas tuvumā bija 1. jūnija M 4,0 zemestrīce Somu līcī, 49 km uz ziemeļrietumiem no Tallinas. Pārējie notikumi 400 km rādiusā no Rīgas ir vāji (M < 2) vai, visticamāk, tehnogēni — sprādzieni karjeros, militārās mācības vai jūras atmīnēšana.
Pārskats atjaunots 04.11.2026. Pēdējo 14 dienu notikumi redzami reāllaika kartē.
Spēcīgākā zemestrīce 2026. gadā Latvijas tuvumā
Zemestrīce Somu līcī, Igaunijā
1. jūnijā plkst. 17:08 (Latvijas laiks), 49 km uz ziemeļrietumiem no Tallinas, ~10 km dziļumā; līdz Rīgai ~315 km. EMSC magnitūdu (mb 4,0) pārbaudījis seismologs, GFZ GEOFON aprēķināja ML 3,4. Ziņojumus par sajustu trīci no Latvijas EMSC nav saņēmis.
EMSC notikuma lapa ↗2026. gada seismiskie notikumi 400 km no Rīgas
Dienvidrietumu Somija (Varsinais-Suomi)
Iespējams sprādziens · ~364 km no Rīgas · Avots: SNSN
Gotlande, Zviedrija — divi notikumi
Iespējami sprādzieni · 335–342 km no Rīgas · Avots: SNSN
Baltijas jūras centrālā daļa
Iespējams sprādziens · ~264 km no Rīgas · Avots: SNSN
Somu līcis, uz austrumiem no Naisāres salas, Igaunija
Dabiska zemestrīce · ~290 km no Rīgas · dziļums ~3 km · pārāk vāja, lai cilvēki to sajustu. Notikums radās rapakivi granītā zem nogulumiežiem; Igaunijā šāda tipa zemestrīce novērota pirmo reizi. Avots: Igaunijas Ģeoloģijas dienests; ERR, ERR (krievu val.)
Somu līcis, 17 km uz DDA no Inko (Ingå), Somija
Iespējama zemestrīce · ~330 km no Rīgas · Avots: Helsinku Universitāte, EMSC
Somu līcis, 49 km uz ZR no Tallinas, Igaunija
Zemestrīce · pārbaudīta · ~315 km no Rīgas · dziļums ~10 km · Avots: EMSC, GFZ GEOFON
Somu līcis, ~35 km uz D no Porvo (Somija)
Iespējama zemestrīce · ~360 km no Rīgas · Avots: Helsinku Universitāte, EMSC
Baltijas jūra, ~75 km uz ZR no Hījumā
Iespējama zemestrīce · ~330 km no Rīgas · Avots: Helsinku Universitāte, EMSC
Laiks — Latvijas laiks. Tabulā ir zemestrīces no EMSC, GEOFON un USGS katalogiem, Igaunijas Ģeoloģijas dienesta dati un nozīmīgākie SNSN reģistrētie notikumi; SNSN biļetens glabā tikai pēdējās 7–14 dienas, tāpēc daudzos nelielos sprādzienus karjeros un jūrā skatiet reāllaika kartē. Magnitūdas un klasifikācija ņemtas no avotiem un var tikt precizētas. LVĢMC un Latvijas Universitātes gada pārskats par 2026. gadu tiks publicēts pēc gada beigām; tajā būs arī vāji un tehnogēni notikumi, ko starptautiskie katalogi neuzrāda.
Iepriekšējie gadi
Zemestrīces Latvijā 2025
363 seismiski notikumi Latvijas apkārtnē, no tiem 282 lokalizēti ar kļūdu līdz 10 km
- Lielākā daļa notikumu ir saistīta ar cilvēka darbību — karjeriem, militārajām mācībām un atmīnēšanu.
- Visvairāk notikumu: Narvas apkārtnes karjeros (141 sprādziens) un Somijā, kā arī Somu līcī, Irbes šaurumā, pie Liepājas un Rīgas līcī.
- 19.07.2025 notikums pie Liepājas fiksēts militāro ūdenslīdēju mācību DIVEX 25 laikā.
- 14.12.2025 notikumu pāris pie Švēkšnas Lietuvā (M 2,3 un 2,2) — visticamāk, inducētas zemestrīces, kas saistītas ar pazemes resursu izstrādi; pierādījumu viennozīmīgai klasifikācijai nepietiek.
Zemestrīces Latvijā 2024
269 seismiski notikumi Latvijas apkārtnē, no tiem 207 lokalizēti ar kļūdu līdz 10 km
- Visi katalogā iekļautie notikumi ir tehnogēni — karjeri, militārās mācības, atmīnēšana.
- 30.04.2024 ap plkst. 11 trīci juta Dienvidkurzemē (Liepāja, Grobiņa, Saldus): vairāk nekā 20 iedzīvotāju ziņojumu, varbūtējā magnitūda 2,7–3,0. Tas ir vienīgais iespējami dabiskais 2024. gada notikums.
- Spēcīgākais Latvijas apkārtnē: 26.07.2024 M 4,0 Narvas apkārtnē (derīgo izrakteņu ieguve).
Ģeoloģija
Kur un kāpēc trīc Latvijā
Latvija atrodas tektoniski samērā stabilā Austrumeiropas platformas reģionā, taču tajā ir identificētas vairākas potenciāli seismogēnas zonas, kas saistītas ar Zemes garozas lūzumiem un neotektoniskajām kustībām. Aktīvākā zona ir Baltijas jūras piekrastes reģions, un pētījumi uzsver nepieciešamību izvērtēt seismisko bīstamību, īpaši attiecībā uz inženierbūvēm.
Valsts civilās aizsardzības plānošanā kā ticams scenārijs minēta zemestrīce ar magnitūdu ne mazāku par 5,2 — tāda var radīt plaisas un ēku sienu bojājumus. Kopumā zemestrīces risks Latvijā vērtēts kā maznozīmīgs.
Vietējās zemestrīces
Retas un vājas, parasti M < 3. Saistītas ar seniem Zemes garozas lūzumiem; vēsturiski aprakstītas Bauskā, Koknesē, Irbē un Jelgavā.
Tehnogēnie notikumi
Lielākā daļa reģistrēto: karjeru spridzināšana (Narvas apkārtne, Somija), militārās mācības un jūras atmīnēšana. 2025. gadā Latvijas apkārtnē — 363 notikumi, lielākā daļa tehnogēni.
Tālās zemestrīces
Spēcīgas zemestrīces Kaļiņingradas apgabalā, Skandināvijā vai Rumānijas Vrančas zonā var būt jūtamas, īpaši ēku augšstāvos.
Vēsture kopš 1616. gada
Spēcīgākās zemestrīces, kas jūtamas Latvijā
Latvija atrodas salīdzinoši zemas seismiskās aktivitātes reģionā, tomēr vēsturiskie avoti un seismoloģiskie pētījumi rāda, ka gan Latvijas teritorijā, gan tās tuvumā ir notikušas vairākas jūtamas zemestrīces. Daļa no tām bija lokāli notikumi, bet daļa – tālu zemestrīču ietekme, kas tika sajusta arī Latvijā.
Laika skala: Citāda Pasaule, pēc tabulā norādītajiem avotiem. Telefonā attēlu var pabīdīt uz sāniem.
| Datums | Epicentrs | Magnitūda | Ietekme Latvijā |
|---|---|---|---|
| 30.06.1616 | Bauskas un Valles apkārtne Latvijā | nav mērīta | Senākā aprakstītā zemestrīce Latvijas teritorijā: dunoņa, māju drebēšana |
| 11.1785 | Ventspils apkārtne Latvijā | nav mērīta | Kustējās grīdas un galdi, no plauktiem krita preces |
| 02.1821 | Kokneses apkārtne Latvijā | nav mērīta | Atkārtoti grūdieni, logu un trauku šķindēšana |
| 1853 | Koknese, Sausnēja, Rīga Latvijā | nav mērīta | Grūdieni, pazemes dārdi, zemes plaisas |
| 18.05.1857 | Irbe: Lielirbe–Mazirbe–Kolka Latvijā | nav mērīta | Viena no stiprākajām vietējām: rūkoņa, krītoši priekšmeti, bojāti jumti |
| 23.09.1896 | Jelgavas apkārtne Latvijā | nav mērīta | Zemes trīcēšana, šķindēja trauki |
| 23.10.1904 | Oslofjords–Skageraks, Norvēģija | 5,4 | Rīgā augšstāvos līgojās bildes un lampas; ziņas no Ventspils un Liepājas |
| 28.12.1908 | Mesīnas šaurums, Itālija | 7,1 | Jūtama Daugavpils un Ilūkstes apkārtnē, Medumos — zemē plaisas |
| 10.11.1940 | Vranča, Rumānija | 7,7 | Vidēja dziļuma (~130 km) zemestrīce, jūtama plašā Eiropas daļā, arī Latvijā |
| 25.10.1976 | Osmusāre, Igaunija | 4,5–4,7 | Spēcīgākā reģistrētā zemestrīce Igaunijā; ziņas liecina par jūtamību Latvijā, bet konkrēti novērojumi nav fiksēti |
| 04.03.1977 | Vranča, Rumānija | 7,2 | Jūtama Latvijā; Rumānijā un Bulgārijā bojā gāja vairāk nekā 1500 cilvēku |
| 31.08.1986 | Vranča, Rumānija | 7,1 | Trauku šķindēšana, lustru svārstības, viegla ēku vibrācija |
| 21.09.2004 | Kaļiņingradas apgabals (pie Jantarnija), Krievija | 4,8 ×2 | Spēcīgākā mūsdienās: Latvijas DR daļā līdz 5–5,5 ballēm (EMS-98); sajusta Liepājā, Rīgā, Valmierā |
| 09.2021 | Mazsalacas apkārtne, uz Z no Burtnieka ezera Latvijā | nav publicēta | Lokāls seismisks notikums naktī; LVĢMC aicināja ziņot par sajūtām |
| 30.04.2024 | Dienvidkurzeme (Grobiņa–Liepāja) Latvijā | ~2,7–3,0 | Vairāk nekā 20 iedzīvotāju ziņojumu Liepājā, Grobiņā, Saldū |
| 01.06.2026 | Somu līcis, Igaunija | 4,0 | Ziņojumu par sajūtām Latvijā nav |
Zemestrīcēm līdz 20. gadsimta sākumam magnitūda nav instrumentāli noteikta. Magnitūdas: USGS, EMSC, NORSAR un starptautiski apkopojumi; Latvijas apraksti — meteo.lv, neogeo.lv, LVĢMC. Telefonā tabulu var pabīdīt uz sāniem.
Zemestrīču vēsture Latvijā: apraksti
Vietējās zemestrīces 17.–19. gadsimtā
16161616. gada 30. jūnijā Kurzemes un Zemgales hercogistes austrumdaļā, Bauskas un Valles apkārtnē, notika senākais plašāk aprakstītais zemestrīces notikums Latvijas teritorijā. Rakstiskās liecības vēsta par pazemes dunoņu, māju drebēšanu un satrauktiem cilvēkiem un lopiem. Šo notikumu parasti uzskata par pirmo dokumentēto zemestrīci Latvijas teritorijā.
17851785. gada novembrī Ventspils apkārtnē tika novērota zemes drebēšana; avotos minēts, ka kustējās grīdas un galdi, bet kādā veikalā no plauktiem nokrita preces.
18211821. gada februārī Kokneses apkārtnē vairākkārt tika novēroti pazemes grūdieni, troksnis, logu un trauku šķindēšana. Šis notikums vēsturiskajos pārskatos ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas iekšzemes zemestrīču aprakstiem.
18531853. gada februārī un decembrī vairākās vietās Latvijā – īpaši Kokneses, Sausnējas un Rīgas apkārtnē – tika aprakstīti atsevišķi zemes grūdieni, pazemes dārdi un pat zemes plaisas.
18571857. gada 18. maijā Irbes apkārtnē starp Lielirbi, Mazirbi un Kolku notika viens no stiprākajiem vēsturiski aprakstītajiem lokālajiem seismiskajiem notikumiem Latvijas teritorijā. Avoti min pērkonam līdzīgu rūkoņu, krītošus priekšmetus un pat bojātus vecus jumtus.
18961896. gada 23. septembrī Jelgavas apkārtnē tika novērota zemes trīcēšana un pazemes dunoņa; šķindēja glāzes un trauki.
Tālu zemestrīču atbalss 20. gadsimtā
19041904. gada 23. oktobrī Latvijā bija jūtama spēcīga Skandināvijas reģiona zemestrīce (M 5,4), kuru mūsdienu literatūrā saista ar Oslofjorda un Skageraka apvidu. Par pazemes grūdieniem ziņoja no Ventspils un Liepājas. Laikraksts “Balss” vēstīja, ka visā Rīgā plkst. 13.33 namu augšstāvos “bildes līgojušās un lampas un trauki uz galdiem kustējušies”. Šūpojās aizkari, šķīvjos sakustējās pusdienu zupa. Zaļeniekos no zemestrīces esot nolīgojies baznīcas tornis. Postījumu tomēr nebija.
19081908. gada 28. decembrī Mesīnas šaurumā starp Sicīliju un Kalabriju notika katastrofāla zemestrīce, kurai sekoja cunami. Tika gandrīz pilnībā izpostītas Mesīna un Redžo di Kalabrija, un bojāgājušo skaits sasniedza desmitiem tūkstošu.
Latviju Mesīnas atbalss jeb tā sauktā inducētā zemestrīce sasniedza ap plkst. 22. “Zemes viļņošanās” bija jūtama Daugavpils un Ilūkstes apkaimē, Medumos, pierobežas rajonos ar Lietuvu. Zemestrīci pavadīja pērkonam līdzīgs troksnis. Medumos zemē pavērušās ap 10 cm platas plaisas, kas stiepušās pāri laukiem un pat māju pamatiem. Plaisas bijušas novērojamas arī gar Pēterburgas–Varšavas dzelzceļu, un radās bažas, vai tās nesabojās sliežu ceļu. Nākamajā dienā zemes svārstības juta Madonas un Cesvaines apkaimē.
19401940. gada 10. novembrī Rumānijas Vrančas zonā notika ļoti spēcīga vidēja dziļuma (~130 km) zemestrīce, kas bija jūtama plašā Eiropas daļā, arī Latvijā. Šis ir vēsturiski labi dokumentēts reģionāls notikums.
19761976. gada 25. oktobrī Igaunijas Osmusāres apvidū notika zemestrīce ar magnitūdu 4,5–4,7 — spēcīgākā reģistrētā zemestrīce Igaunijā. Ziņas liecina, ka tā bijusi jūtama arī Latvijā, tomēr konkrēti novērojumi nav fiksēti.
19771977. gada 4. martā Latvijā bija jūtama Rumānijas Vrančas zemestrīce. Rumānijā Vrančas apriņķī notika 7,2 magnitūdu zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 1500 cilvēku Rumānijā un Bulgārijā.
19861986. gada 31. augustā vēl viena spēcīga Vrančas apriņķa zemestrīce Rumānijā bija jūtama arī Latvijā; tika novērota trauku šķindēšana, lustru svārstīšanās un viegla ēku vibrācija.
Mūsdienas
20042004. gada 21. septembrī Kaļiņingradas apgabalā, Baltijas jūras krastā pie Jantarnija, notika divas ievērojamas zemestrīces (M 4,8), kuru grūdieni tika labi sajusti arī Latvijā. Liepājā, Rīgā, Valmierā un citviet iedzīvotāji ziņoja par svārstībām ēkās un kustīgiem priekšmetiem.
Šīs bija vienas no vislabāk dokumentētajām zemestrīcēm, kas mūsdienās jūtamas Latvijā. Publicētajos datos minēts, ka lielākais satricinājums Latvijas dienvidrietumu daļā sasniedza apmēram 5–5,5 balles pēc EMS-98 skalas.
20212021. gada septembrī naktī Mazsalacas apkārtnē, uz ziemeļiem no Burtnieka ezera, reģistrēts lokāls seismisks notikums. To pirmā fiksēja Vasulas stacija Igaunijā, epicentrs noteikts ar Baltijas virtuālā seismiskā tīkla datiem, un LVĢMC aicināja iedzīvotājus ziņot par sajūtām.
20242024. gada 30. aprīlī ap plkst. 11 Dienvidkurzemē — Liepājā, Grobiņas apkārtnē un Saldū — cilvēki juta zemes un ēku vibrāciju un dzirdēja dobju troksni. Seismogrammās notikums praktiski neatspoguļojās — vāju signālu fiksēja tikai Slīteres stacija, tāpēc precīzus parametrus noteikt nevarēja. Pēc vairāk nekā 20 iedzīvotāju ziņojumiem LVĢMC vērtē, ka tā bija dabiska zemestrīce ar magnitūdu 2,7–3,0.
Mūsdienās Latvijā katru gadu tiek reģistrēti daudzi seismiski notikumi, tomēr ievērojama daļa no tiem ir saistīta ar tehnogēniem avotiem, piemēram, spridzināšanas darbiem karjeros vai citām vibrācijām, nevis ar dabiskām tektoniskām zemestrīcēm.
Drošība · VUGD ieteikumi
🛡️ Pirms zemestrīces
Biežāk uzdotie jautājumi
Jautājumi par zemestrīcēm Latvijā
Vai Latvijā notiek zemestrīces?
Jā, bet reti un vāji. Kopš 1616. gada aprakstītas vairākas vietējas trīces (Bauskā, Koknesē, Irbē, Jelgavā), un mūsdienās seismiskās stacijas Latvijas apkārtnē katru gadu reģistrē simtiem notikumu. LVĢMC pārskatā par 2024. gadu visi kataloga notikumi atzīti par tehnogēniem; vienīgais iespējami dabiskais bija 30. aprīļa trīce Kurzemē.
Kad bija pēdējā zemestrīce Latvijā?
Pēdējā cilvēku sajustā, iespējami dabiskā zemestrīce Latvijā bija 2024. gada 30. aprīlī Dienvidkurzemē (Liepāja, Grobiņa, Saldus) — varbūtējā magnitūda 2,7–3,0. 2026. gadā Latvijas teritorijā dabiska zemestrīce publiskajos katalogos nav reģistrēta. Aktuālos notikumus skatiet reāllaika kartē.
Kāda ir spēcīgākā zemestrīce, kas sajusta Latvijā?
Mūsdienās — divas 2004. gada 21. septembra zemestrīces Kaļiņingradas apgabalā (M 4,8), kas Latvijas dienvidrietumos sasniedza 5–5,5 balles pēc EMS-98 skalas. No vietējām vēsturiskajām viena no spēcīgākajām aprakstīta 1857. gadā Irbes apkārtnē.
Kāpēc stacijas reģistrē tik daudz notikumu, ja zemestrīču nav?
Lielākoties tie ir cilvēka radīti: spridzināšana karjeros (īpaši Narvas apkārtnē Igaunijā un Somijā), militārās mācības un jūras atmīnēšana. 2025. gadā Latvijas apkārtnē atrasti 363 notikumi, un lielākā daļa no tiem ir tehnogēni.
Vai Latvijā var notikt spēcīga zemestrīce?
Iespējamība ir maza. Civilās aizsardzības plānošanā kā ticams scenārijs minēta zemestrīce ar magnitūdu ne mazāku par 5,2, kas varētu radīt plaisas un ēku sienu bojājumus, tomēr kopumā risks vērtēts kā maznozīmīgs. Tāpēc noder zināt VUGD ieteikumus.
Kā pārrēķināt seismogrammas laiku uz Latvijas laiku?
Seismogrammās un katalogos izmanto UTC. Latvijas laiks ir UTC + 2 h ziemā (no oktobra pēdējās svētdienas līdz marta pēdējai svētdienai) un UTC + 3 h vasarā. Reāllaika karte laiku pārrēķina automātiski.
Iedzīvotāju novērojumi
Vai jutāt zemestrīci?
Iedzīvotāju ziņojumi palīdz seismologiem saprast, vai trīce bija dabiska un cik plaši tā bija jūtama. 2024. gada Kurzemes notikumu izdevās novērtēt tieši pēc cilvēku ziņojumiem. Ja ir bojājumi vai cietušie, vispirms zvaniet 112.
Ziņojiet EMSC
Vietnē vai lietotnē LastQuake izvēlieties notikumu un spiediet „I felt this earthquake”. Ja notikuma vēl nav sarakstā, pārbaudiet pēc 10–20 minūtēm.
EMSC jaunākās zemestrīces ↗Ziņojiet LVĢMC
Norādiet precīzu laiku, vietu (adresi vai ciemu), stāvu un ko sajutāt vai dzirdējāt — dunoņu, trauku šķindēšanu, svārstības.
lvgmc@lvgmc.lvPārbaudiet datus
Skatiet reāllaika karti un Slīteres un kaimiņvalstu staciju seismogrammas, kas atjaunojas ik pēc ~10 minūtēm.
Uz seismogrammām ↓Ne katra trīce ir zemestrīce
- Spridzināšana karjeros — parasti darbdienās, dienas laikā.
- Militārās mācības un jūras atmīnēšana — Baltijas jūrā, Irbes šaurumā, pie Liepājas.
- Skaņas trieciens no virsskaņas lidmašīnām — īss, spēcīgs blīkšķis un logu drebēšana.
- Smagais transports, būvdarbi un pērkons.
Avoti un oficiālie pārskati
LVĢMC seismoloģiskais monitorings
Gada pārskati (PDF): 2025 · 2024 · 2023 · 2022 · 2021 · 2020 · 2019
Vēsture un lasāmviela
meteo.lv: zemestrīces Latvijā ↗
neogeo.lv ↗
Zemestrīces pasaulē reāllaikā →
Lapa atjaunota 04.11.2026. Dati no EMSC izmantoti saskaņā ar CC BY 4.0 licenci.