Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS/ISS) atrašanās vieta un HD webkameras

Starptautiskā kosmosa stacija (SKS, angliski — International Space Station, ISS) ir lielākā cilvēka būvētā konstrukcija kosmosā un unikāla zinātniskā laboratorija, kas riņķo ap Zemi aptuveni 400 km augstumā. Stacija pārvietojas ar ātrumu aptuveni 28 000 km/h jeb 7,7 km/s un apriņķo Zemi aptuveni ik pēc 90–93 minūtēm. Tas nozīmē, ka vienā diennaktī tās apkalpe pieredz apmēram 16 saullēktus un 16 saulrietus.

SKS ir piecu kosmosa aģentūru starptautisks projekts — NASA (ASV), Roscosmos (Krievija), ESA (Eiropa), JAXA (Japāna) un CSA (Kanāda). Šī partnerība apvieno 15 valstis. Kopš 2000. gada 2. novembra stacijā nepārtraukti dzīvo un strādā astronautu un kosmonautu apkalpes — tā ir ilgākā nepārtrauktā cilvēku klātbūtne kosmosā. Līdz 2026. gadam SKS ir apmeklējuši 292 cilvēki no 26 valstīm.

Kur šobrīd atrodas SKS?

Zemāk redzamā karte reāllaikā rāda Starptautiskās kosmosa stacijas atrašanās vietu virs Zemes. Izsekotāju nodrošina Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA). Stacija apriņķo Zemi aptuveni pusotras stundas laikā, un kartē redzamā līnija parāda tās trajektoriju aptuveni 90 minūtes uz priekšu un 90 minūtes atpakaļ.

Avots: ESA — Where is the ISS?

Novērot SKS no Zemes

SKS ir viens no spožākajiem objektiem nakts debesīs, un to var redzēt ar neapbruņotu aci. Tā izskatās kā ātri kustīgs, spilgts punkts, kas dažu minūšu laikā šķērso debesis. Vislabāk stacija ir redzama krēslā vai rītausmā, kad novērotāja atrašanās vietā debesis jau ir tumšas, bet SKS vēl apspīd Saule.

Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir piemērots SKS novērošanai, lai gan stacijas orbītas slīpums ir aptuveni 51,6° un tā nešķērso tieši virs Latvijas zenītā. Tāpēc pārlidojumi parasti redzami vairāk dienvidu debess pusē. Redzamība ir atkarīga no konkrētā pārlidojuma, Saules apgaismojuma, mākoņainības un novērotāja atrašanās vietas. Pavasarī un vasarā, kad krēslas periodi ir garāki, var būt vairāk novērošanai piemērotu pārlidojumu, taču precīzs laiks vienmēr jāpārbauda aktuālajā prognozē.

Lai novērojums izdotos, izvēlieties vietu ar atklātu horizontu — piemēram, lauku apvidu, jūras krastu vai augstāku skatu punktu. Izvairieties no lielu pilsētu gaismas piesārņojuma un esiet ārā dažas minūtes pirms paredzētā pārlidojuma sākuma, lai acis pierastu pie tumsas. SKS parasti redzama kā stabils, spilgts punkts bez mirgojošiem lukturiem, un pārlidojums ilgst aptuveni 2–6 minūtes. Jo augstāks ir maksimālais augstums virs horizonta, jo labāk stacija būs saskatāma.

Lai uzzinātu, kad SKS būs redzama jūsu atrašanās vietā, var izmantot NASA servisu Spot the Station. Tajā iespējams apskatīt redzamo pārlidojumu laikus un pieteikties paziņojumiem. Zemāk redzams arī interaktīvs pārlidojumu logrīks, kas pielāgots Rīgai.

★ NASA Spot the Station — SKS novērošanas iespējas ★

Avots: NASA — Spot the Station

Starptautiskās kosmosa stacijas pārlidojumi virs Rīgas

Vislabāk novērot tumšās debesīs un vietā ar atklātu horizontu. Jo izteiktāks redzamības indikators un lielāks maksimālais augstums, jo labāks pārlidojums novērošanai.

Kā lasīt pārlidojumu tabulu?

Logrīks parāda tuvākos redzamos SKS pārlidojumus virs Rīgas apkārtnes. Tabulas pamatskatā redzamas šādas kolonnas:

Date — pārlidojuma datums.
Start — pārlidojuma sākuma laiks Rīgas laikā 24 h formātā.
Duration — kopējais redzamības ilgums minūtēs, parasti 2–6 minūtes.
Max. alt. — maksimālais augstums virs horizonta grādos: 0° ir horizonts, 90° — zenīts.

💡 Detalizēts skats: uzklikšķinot uz konkrētas tabulas rindas, AstroViewer vietnē atveras pilna pārlidojuma karte ar papildu parametriem.

Detalizētajā skatā redzami arī šādi rādītāji:

Magnitude — spožums. Jo mazāks vai negatīvāks skaitlis, jo objekts ir spožāks; SKS bieži sasniedz aptuveni –1 līdz –4 mag.
Azimuth (Az) — virziens debesīs: N — ziemeļi, E — austrumi, S — dienvidi, W — rietumi.
Altitude (Alt) — augstums virs horizonta grādos.
Start / Culmination / End — pārlidojuma sākums, augstākais punkts un beigas, norādot laiku, virzienu un augstumu.

Ja logrīks neielādējas, pārlūkprogramma vai WordPress var būt bloķējis ārējo skriptu. Atvērt AstroViewer ISS pārlidojumu lapu .

Video tiešraides no SKS

Video tiek ielādēti ar automātiskās atskaņošanas režīmu bez skaņas. Ja pārlūkprogramma automātisko atskaņošanu bloķē, nospiediet atskaņošanas pogu manuāli. Kad stacija atrodas Zemes nakts pusē, attēls var būt tumšs.

Tiešraide: Zemes skats no SKS

Avots: YouTube tiešraide · NASA JSC — ISS Earth Viewing

HDEV eksperiments (2014–2019)

Augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas sistēma (High Definition Earth Viewing, HDEV) bija tehnoloģiju demonstrācijas eksperiments, kas darbojās no 2014. gada 30. aprīļa līdz 2019. gada 22. augustam. Četras komerciālas HD kameras bija uzstādītas uz ESA Columbus moduļa ārējās platformas un tiešraidē straumēja Zemes skatus. Eksperimenta laikā HDEV straumes skatījumu skaits pārsniedza 318 miljonus.

Pēc HDEV darbības beigām NASA turpina nodrošināt Zemes tiešraides skatīšanu no SKS, izmantojot uz stacijas ārpuses uzstādītas augstas izšķirtspējas kameras.

Avots: NASA JSC — HDEV eksperiments

NASA tiešraides video straume

Avots: NASA YouTube

SKS 4K tiešraide

Avots: Sen YouTube

Galvenie fakti

SKS izmēri ir aptuveni 109 × 73 m — apmēram futbola laukuma lielumā, ieskaitot saules paneļu masīvus. Stacijas iekšējais hermetizētais tilpums ir aptuveni 1005 m³, kas ir salīdzināms ar Boeing 747 pasažieru salona tilpumu. Stacijas masa ir aptuveni 420 000 kg.

Stacijā ir apkalpes kajītes, divas tualetes, sporta zona un panorāmas kupols (Cupola) ar plašu skatu uz Zemi. Apkalpi parasti veido septiņi cilvēki, bet apkalpju maiņas laikā stacijā īslaicīgi var atrasties vairāk cilvēku. Astronauti katru dienu aptuveni divas stundas nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, lai mazinātu muskuļu un kaulu masas zudumu bezsvara apstākļos.

Stacijas elektroenerģiju nodrošina lieli saules paneļu masīvi, kuru kopējā platība ir aptuveni viens akrs. SKS sistēmas kontrolē vairāk nekā 50 datori, bet ASV segmentā darbojas vairāk nekā 1,5 miljoni programmatūras koda rindiņu.

Vēsture un konstrukcija

SKS projektēšanas pirmsākumi saistīti ar 20. gadsimta 80. gadiem. Pirmais modulis — Krievijas Zarya jeb “Rītausma” funkcionālais kravas bloks — tika palaists 1998. gada 20. novembrī ar nesējraķeti Proton no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā. Divas nedēļas vēlāk kosmosa kuģis Endeavour piegādāja ASV savienojuma moduli Unity.

Stacijas montāžai bija nepieciešami vairāki desmiti palaišanas lidojumu ar ASV kosmiskajiem šatliem un Krievijas raķetēm. Astronauti un kosmonauti staciju samontēja orbītā, veicot daudzus izgājienus atklātā kosmosā. Konstrukcijas pamatmontāža lielā mērā tika pabeigta līdz 2011. gadam, taču stacija joprojām tiek uzturēta, modernizēta un papildināta ar jauniem elementiem.

Zinātniskie pētījumi

SKS ir unikāla mikrogravitācijas laboratorija, kurā veikti tūkstošiem zinātnisku eksperimentu. Pētījumu jomas ietver medicīnu, bioloģiju, materiālzinātni, fiziku, tehnoloģiju testēšanu un Zemes novērošanu. Bezsvara apstākļi ļauj pētīt procesus, kurus uz Zemes būtiski ietekmē gravitācija, piemēram, šķidrumu uzvedību, degšanu, kristālu augšanu un cilvēka organisma pielāgošanos kosmiskajai videi.

Stacija kalpo arī kā izmēģinājumu un pieredzes uzkrāšanas platforma nākotnes ilgtermiņa kosmiskajām misijām. SKS iegūtā pieredze palīdz sagatavot cilvēka lidojumus uz Mēnesi Artemis programmas ietvaros un nākotnē — arī tālākām misijām.