Atmosfēras monitorings

Ultravioletās radiācijas indekss (UVI*)  Latvijā

LVĢMC    


*Globālais ultravioletas radiācijas indekss (UVI) raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Indeksa lielums tiek noteikts no 0 (zemākais rādītājs) līdz 11+ (augstākais rādītājs). Ultravioletās radiācijas indekss diennakts gaitā mainās no zemākās vērtības 0 nakts stundās un sasniedz savu maksimālo vērtību dienas vidū, kad Saules staru krišanas leņķis ir vislielākais. Informācijas sniegšanai par diennakts UVI tiek doti iespējamie maksimālie UVI diennakts laikā. Pārlieku liels UV radiācijas daudzums var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Ilgstoša uzturēšanās saulē un liels UV radiācijas daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, acis un imūnsistēmu. Divi galvenie negatīvās ietekmes faktori ir ādas vēzis un katarakta.

Ultravioletās radiācijas indekss (UVI) Skandināvijas reģionā

Finnish Meteorological Institute (FMI)

Šodienas mērījumi

Vakardienas mērījumi

Dienas ultravioletās radiācijas deva Skandināvijas reģionā

Finnish Meteorological Institute (FMI)

Šodienas mērījumi

Vakardienas mērījumi

 

Ultravioletās radiācijas indeksa (UVI) prognozes Eiropā

 Temis.nl

Clear-sky UV index Clear-sky UV index
Clear-sky UV index Clear-sky UV index
Clear-sky UV index Clear-sky UV index
Clear-sky UV index Clear-sky UV index

Vakardienas reālās ultravioletās radiācijas devas Eiropā – arhīvs

Temis.nl

Vakardienas mērījumi

Vakardienas mērījumi, bez mākoņiem

UV dose cloud-free

Ādas DNS bojājumu UV deva

UV deva D vitamīna ražošanai ādā

DNA damage Vitamin-D

Ozona slāņa biezums* Skandināvijas reģionā

Finnish Meteorological Institute (FMI)

Šodienas mērījumi

Vakardienas mērījumi

*Mērvienība, kādā izsaka ozona slāņa „biezumu”, ir Dobsona vienība jeb DU. 100 DU = 1 mm (100 Dobsona vienības norāda uz to, ka ozona molekulu slānis ir 1 mm biezs). Ozona slāņa normālais biezums ir ~ 3 mm (300 DU)

Ozona slānis jeb stratosfēras ozons ir ozona molekulu augsta koncentrācija 30 līdz 50 km augstumā (stratosfērā). Ozona slānī atrodas gandrīz 90 % no visa pasaulē sastopamā ozona, un maksimālais ozona molekulu daudzums šajā reģionā ir aptuveni 12 000 ozona molekulu uz katrām 1 000 000 000 gaisa (t.sk., skābekļa un slāpekļa) molekulām.

Galvenā ozona slāņa funkcija ir Saules ultravioletā (UV) starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi (t.sk., cilvēkus, dzīvniekus un augus) no tā kaitīgās ietekmes. Taču ozons uzskatāms arī par nozīmīgu atmosfēras piesārņojuma likvidētāju, t.i., tā atomi piesaista atmosfērā esošās kaitīgās ķīmiskās vielas (piemēram, metānu, slāpekļa oksīdus, oglekļa monoksīdu u.c.) un, iesaistoties ar tām ķīmiskajās reakcijās, nodrošina jaunu, videi nekaitīgu savienojumu rašanos.

Ozona slāņa biezuma monitorings

Tropospheric Emission Monitoring Internet Service

Aktuālais Ziemeļpola ozona slāņa biezums

Aktuālais Dienvidpola ozona slāņa biezums

Minimālais Ziemeļpola ozona slāņa biezums pēdējos 7 gados

Minimālais Dienvidpola ozona slāņa biezums pēdējos 7 gados

Novirzes no normāla ozona slāņa biezuma

 Environnement Canada

Novirzes no normāla ozona slāņa biezuma virs Ziemeļpola

Novirzes no normāla ozona slāņa biezuma virs Dienvidpola

Ozona slāņa biezums pasaulē

Environnement Canada

Novirzes no normāla ozona slāņa biezuma pasaulē

Environnement Canada

Atmosfēras piesārņojums  ar sēra dioksīdu* (SO2) Skandināvijas reģionā

 Finnish Meteorological Institute (FMI)

Šodienas mērījumi

Vakardiena mērījumi

*Sēra dioksīds veidojas rūpnieciskajos procesos. Dabā, sēra dioksīds ir sastopams vulkānu gāzēs. Atmosfērā sēra dioksīds lēnām oksidējas par sēra trioksīdu, kas tālāk veido sērskābi, kas ir skābā lietus sastāvdaļa.

Atmosfēras piesārņojums Skandināvijas reģionā ar dūmiem, putekļiem, utt.  – UV atstarojošo aerosolu indekss

Finnish Meteorological Institute (FMI)

Šodienas mērījumi

Vakardienas mērījumi

Atmosfēras piesārņojums pasaulē ar putekļiem, dūmiem, utt – UV atstarojošo aerosolu indekss

Temis.nl

Advertisements