Atmosfēras monitorings

Reāllaika satelītu novērojumi

Atmosfēras monitorings

Ultravioletā starojuma indekss, ozona slāņa biezums un atmosfēras piesārņojums Latvijā, Skandināvijā un pasaulē. Dati no LVĢMC, Somijas Meteoroloģijas institūta (FMI) un KNMI/TEMIS satelītu programmām.

Globālais ultravioletā starojuma indekss (UVI) raksturo Saules UV starojuma līmeni uz Zemes virsmas skalā no 0 līdz 11+. Maksimālo vērtību UVI sasniedz pusdienlaikā, kad Saule atrodas visaugstāk pie debesīm. Latvijā nozīmīgas UV starojuma vērtības veidojas no marta līdz oktobrim, savukārt vasaras vidū tās regulāri pārsniedz 6 — līmeni, kurā ādas apdegumi rodas vidēji ātri. Ilgstoša pakļaušanās augstam UV starojumam nelabvēlīgi ietekmē ādu, acis un imūnsistēmu, kā arī palielina ādas vēža un kataraktas risku.

UVI skala un ieteicamā aizsardzība

Krāsu skala atbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām. UV novērojumus Latvijā veic vienā stacijā — Rucavā.

Foreca UV indeksa karte Rīgai

FMI Sampo platforma piedāvā tuvu reāllaikam pieejamas UV indeksa un mākoņu optiskā biezuma kartes Ziemeļeiropai, kas iegūtas no Sentinel-5P satelīta TROPOMI instrumenta. Mākoņu optiskais biezums palīdz skaidrot, kāpēc reālais UV starojuma daudzums pie Zemes virsmas var būtiski atšķirties no skaidras debess prognozes.

UV indekss pusdienlaikā

Mākoņu optiskais biezums

Skaidras debess UV indeksa prognoze, ko aprēķina no kopējā ozona slāņa koncentrācijas datiem. Pirmā karte attēlo šodienu PVO oficiālajās krāsās; pārējās kartes rāda nākamās 4 dienas TEMIS standarta krāsu skalā.

Šodien — PVO krāsas

Prognoze nākamajām 4 dienām

UV deva (kJ/m²) ir efektīvā UV starojuma iedarbība, kas integrēta visas dienas garumā, ņemot vērā mākoņu radīto pavājinājumu. Mākoņu dati nāk no Meteosat Third Generation (MTG) ģeostacionārajiem satelītiem. Deva tiek aprēķināta trim dažādiem bioloģiskiem efektiem: ādas apdegumam (eritēmai), D vitamīna sintēzei un DNS bojājumiem.

Eritēmas jeb apdeguma deva

Eritēmas deva — bez mākoņiem

DNS bojājumu UV deva

D vitamīna sintēzes UV deva

Ozona slāņa biezumu mēra Dobsona vienībās (DU): 100 DU = 1 mm tīra ozona slāņa standarta apstākļos. Normālais biezums ir aptuveni 300 DU jeb 3 mm. Ozona slānis stratosfērā 30–50 km augstumā absorbē Saules UV starojumu — tā galvenā funkcija ir Zemes virsmas un dzīvo organismu aizsardzība.

Asimilētais ozona lauks ir prognozes modeļa rezultāts, kas apvieno satelītu novērojumus reālā laikā. Pakalpojums ir pārcelts no GOME-2 (MetOp-A; darbība izbeigta 2021. gadā) uz aktuālo GOME-2C instrumentu uz MetOp-C satelīta.

Ziemeļpols

Dienvidpols

Pasaule

Aktuālā ozona cauruma informācija ar 8 dienu prognozi: TEMIS Ozone Hole Bulletin

Sēra dioksīds (SO₂) atmosfērā nonāk gan no rūpnieciskajiem procesiem (degšanas, metālu kausēšanas), gan no dabiskiem avotiem — galvenokārt vulkānu izvirdumiem. Atmosfērā SO₂ pakāpeniski oksidējas par sēra trioksīdu un veido sērskābi — galveno skābo lietu komponentu. Aktuālie satelītu novērojumi ļauj atklāt vulkāniskās emisijas un lielas industriālo avotu zonas.

UV starojumu absorbējošo aerosolu indekss (AAI) atklāj paaugstinātu putekļu, dūmu un melnā oglekļa daļiņu klātbūtni atmosfērā. Galvenie aerosolu tipi, kurus AAI uztver, ir tuksneša smiltis, piemēram, no Sahāras, un mežu ugunsgrēku biomasas dūmi. Mērījumus veic vairāki satelīti: GOME-2 (MetOp-B/C), TROPOMI uz Sentinel-5P un OMI uz Aura.

TROPOMI / Sentinel-5P — augsta izšķirtspēja

Sentinel-5P/TROPOMI sniedz visaugstāko telpisko izšķirtspēju ar ikdienas globālo pārklājumu. Tas ir piemērots vulkānisko pelnu, lielu putekļu vētru un masīvu mežu ugunsgrēku dūmu novērošanai.

GOME-2 / MetOp — daudzu satelītu kompozīts

GOME-2 instrumentu kompozīts no MetOp-B un MetOp-C satelītiem nodrošina zemāku izšķirtspēju, taču ilgāku novērojumu rindu kopš 2007. gada. Abi attēli piedāvā operatīvas datu plūsmas, kas paredzētas aviācijas drošībai vulkānisko izvirdumu laikā.

Tā kā TEMIS piedāvā arī interaktīvu kalendāra navigāciju, vēsturiskos un detalizētākus datus ērtāk skatīt tieši avota lapā.

Skatīt aktuālo AAI karti →