Antarktika un Atlantijas dienvidi · 27.10.2026.
No Antarktīdas atdalījies ledus gabals kļūst par patstāvīgu okeāna ceļotāju. Aisbergs A‑81 tagad sasniedzis Dienviddžordžijas apkārtni Atlantijas dienvidos, kur tā kustību palēnina salas zemūdens šelfs. NASA jaunais satelītskats ļauj salīdzināt šo ceļojuma posmu ar atdalīšanās brīdi pirms vairāk nekā trim gadiem.
Kur ledus milzis nonācis tagad?
NASA 27. oktobra publikācijā redzams Terra satelīta 20. oktobrī uzņemts attēls: A‑81 atrodas uz dienvidrietumiem no Dienviddžordžijas salas. Pirms kadra uzņemšanas tā dreifs bija manāmi palēninājies. Pētnieku vērtējumā aisbergs saskaras ar seklākās jūras gultnes malu. Tas vēl nenozīmē, ka ledus milzis ir apstājies uz palikšanu. NASA jaunākā publikācija.
Dienviddžordžija atrodas Atlantijas dienvidu daļā, tālu uz austrumiem no Dienvidamerikas dienvidu gala. Aisbergam, kura lielākā daļa atrodas zem ūdens, svarīgi ir ne tikai vējš un straumes, bet arī dziļums. Zemūdens pacēlums var aizturēt dreifu pat tad, ja virs ūdens apkārt redzams brīvs okeāns.
Ceļš ilga gandrīz četrus gadus. Pēc atdalīšanās A‑81 vairāk nekā trīs gadus palika Vedela jūrā, kur to gar krastu nesa pulksteņrādītāja virzienā plūstošais Vedela žirs. 2026. gada maijā aisbergs sasniedza Antarktikas pussalas galu un pēc tam caur Skotijas jūru devās uz ziemeļiem. Dienviddžordžija atrodas aptuveni 2300 km uz ziemeļziemeļrietumiem no Branta šelfa ledāja — tik tālu ledus milzis aizceļojis taisnā līnijā, bet faktiskais dreifa ceļš bija krietni garāks.
Dienviddžordžija ledus milžus bremzējusi jau agrāk. 2025. gadā aisbergs A‑23A uzsēdās uz salas šelfa un vēlāk sabruka. Tuvākās nedēļas rādīs, vai A‑81 atkārtos līdzīgu scenāriju vai virzīsies tālāk.
Sākums — milzīga plaisa Antarktīdā
A‑81 atdalījās no Branta šelfa ledāja (Brunt Ice Shelf) 2023. gada 22. janvārī. Tā sākotnējā platība bija aptuveni 1550 km² — apmēram piecas Rīgas. Garākā ass bija ap 52 km (līdzīgi kā taisnā līnijā no Rīgas līdz Siguldai), bet biezums — ap 150 m, vairāk nekā Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornim. Tā nav pašreizējās platības aplēse: peldot okeānā, aisbergs kūst un var zaudēt atsevišķus gabalus. Landsat 8 attēls, kas uzņemts trīs dienas pēc atdalīšanās, parāda, cik liela ledus plātne sāka patstāvīgu dreifu. Atdalīšanās apraksts · Landsat novērojumi.
Plaisa Chasm 1 pirms atdalīšanās bija augusi gadiem. Tās noslēdzošajā posmā ledus sašķēlās vairākos gabalos: tuvplānā starp A‑81 un šelfa ledāju redzams atsevišķs, krietni mazāks ledus fragments. Satelītattēlu mēroga joslas palīdz uztvert, ka pat šis šķietami nelielais gabals ir vairākus kilometrus liels.
23 sekundēs — kā ledus atdalās
ESA animācijā apvienoti Copernicus Sentinel‑1 radara novērojumi, kas parāda plaisas attīstību un atdalīšanos. Radars ļauj sekot ledum arī tumsā un caur mākoņiem — būtiska priekšrocība Antarktīdas novērošanā. Šī ir 2023. gada arhīva animācija, nevis pašreizējā dreifa video.
Animācija: ESA; modificēti Copernicus Sentinel dati (2021–2023), apstrāde — ESA. Publicēta 26.01.2023.; ilgums — 23 s. Licence: CC BY-SA 3.0 IGO. Atvērt animāciju ESA vietnē.
Ko vērot turpmāk?
Svarīgākie nākamo novērojumu jautājumi ir vienkārši: vai A‑81 turpinās kustību gar salas šelfu, paliks uz sēkļa vai sadalīsies? Atsevišķs satelītkadrs nevar droši atbildēt uz visiem trim. Vajadzīga attēlu secība ar norādītiem datumiem, lai atšķirtu reālu kustību no mākoņu un skata leņķa radītām atšķirībām.
Kāpēc to vēro? Ja milzis uzsēžas uz sekla dibena, tas var izpostīt grunts dzīvo radību kopienas un traucēt vietējo dzīvnieku barošanās ceļus. Kūstot aisbergs atbrīvo barības vielas, bet vienlaikus arī milzīgu daudzumu saldūdens, kas samazina jūras ūdens sāļumu. Kuģiem bīstami ir arī no tā atlūzušie mazākie gabali. A‑81 nav vienīgais Branta „ceļotājs”: 2024. gadā no tā paša šelfa ledāja atdalījies aisbergs A‑83 tagad dreifē uz ziemeļiem tam pa pēdām.
Lielo aisbergu atdalīšanās ir dabiska šelfa ledāju dzīves cikla daļa. Par Branta plaisām BAS pētnieki zināja jau iepriekš un drošības dēļ pārvietoja Halley staciju tālāk iekšzemē. Viena atdalīšanās pati par sevi nepierāda ārkārtēju klimata notikumu. BAS skaidrojums un A‑81 aerofoto.
Seko pats: NASA Worldview — ikdienas MODIS un VIIRS satelītattēli (meklē Dienviddžordžiju) · Copernicus Browser — Sentinel‑1 radara kadri arī mākoņainās dienās · ASV Nacionālā ledus centra aisbergu saraksts — A‑81 un A‑83 aktuālās pozīcijas · NASA EO Explorer pie Dienviddžordžijas.
Attēlu datumi: vāks un jaunākais novērojums — 20.10.2026. (NASA Earth Observatory / Michala Garrison; Terra/MODIS). Dreifa shēma — Citāda Pasaule pēc NASA 27.10.2026. apraksta. Pārējie attēli un animācija ir skaidri marķēti arhīva materiāli. Avoti pārbaudīti 27.10.2026.