Kosmoss, astronomija un Saule · 20.–27.10.2026.
Swift observatorija pabeigusi zinātniskos novērojumus, bet nākamās paaudzes misijas turpina gatavošanos — no lidojuma simulācijas Titānam līdz astronautu aizsardzībai pret Marsa putekļiem. Uz Zemes pēc pagājušās nedēļas vājās magnētiskās vētras situācija ir mierīgāka; Latvijas debesīs uzmanību var pievērst Mēnesim un Sietiņam.
Swift pēdējais novērojums — 20. oktobrī
NASA 23. oktobrī apstiprināja, ka Neil Gehrels Swift Observatory zinātniskā misija ir noslēgusies. Pēdējais novērojums veikts 20. oktobrī. Orbitālais augstums samazinājies zem aptuveni 275 km, un pieaugošā atmosfēras pretestība vairs neļauj teleskopiem stabili noturēt skatu uz izvēlēto objektu. Atgriešanās atmosfērā gaidāma tuvākajās nedēļās; precīzs brīdis šajā paziņojumā nav dots.
Kopš palaišanas 2004. gadā Swift reģistrēja vairāk nekā 2000 gamma staru uzliesmojumu un pētīja vairāk nekā 1400 pārnovu. Tā īpašā priekšrocība bija ātra reakcija: pamanīt īslaicīgu uzliesmojumu, nosūtīt koordinātas citām observatorijām un pagriezt savus teleskopus. Misija beidzas, taču novērojumu arhīvs paliek pieejams turpmākiem pētījumiem.
Dragonfly izmēģina nolaišanos Titānā — datorstendā
23. oktobrī NASA aprakstīja Dragonfly līdz šim pilnīgāko pirmā lidojuma simulāciju Johns Hopkins lietišķās fizikas laboratorijā ASV, Merilendā. Lidojumam līdzīgā avionikā reāllaikā darbojās vadības programmatūra, saņemot modelētus navigācijas kameru, inerciālo sensoru un lidara datus. Pārbaudīja drošas vietas atrašanu un nolaišanās manevru.
Tas nav lidojums uz Saturna pavadoņa vai paša aparāta brīvs izmēģinājuma lidojums. Šāda pārbaude palīdz atklāt, kā sistēmas sadarbojas, pirms tās būs jāizmanto bez tūlītējas palīdzības no Zemes. Palaišana paredzēta ne agrāk kā 2028. gadā, ierašanās Titānā — 2034. gadā.
Marsa putekļi palīdz pārbaudīt nākamos skafandrus
26. oktobrī NASA publicēja Perseverance mērījumu izklāstu par smalkajām un ultrasmalkajām daļiņām uz roverī izvietotiem materiālu paraugiem, ko izmērīja rovera PIXL instruments. Analīze aptver 1645 Marsa dienas. Daļa daļiņu ir pietiekami sīkas, lai ieelpojot nonāktu dziļi elpceļos; tas ir būtisks apsvērums nākamo skafandru, dzīvojamo telpu un putekļu noņemšanas sistēmu projektēšanā.
Rovera kalibrēšanas mērķī ievietotie skafandru materiāli tādējādi kalpo arī ilgstošam vides iedarbības eksperimentam. Pētījuma publikācija žurnālā PNAS pieteikta 27. oktobrī; šis kopsavilkums balstīts NASA iepriekšējās dienas paziņojumā.
G1 vētra bija 21. oktobrī; tagad prognoze mierīga
NOAA 26. oktobra nedēļas pārskatā apstiprināta G1 jeb vāja magnētiskā vētra 21. oktobrī, kad Zemi sasniedza koronālā cauruma ātrās plūsmas ietekme. 22.–23. oktobrī saglabājās aktīvi apstākļi, bet 24.–25. oktobrī ģeomagnētiskais lauks bija mierīgs. NOAA novērojumu pārskats aptver 19.–25. oktobri — tātad nedaudz plašāku logu par šo apskatu.
27. oktobra plkst. 02.30 pēc Latvijas laika izdotajā prognozē iepriekšējās diennakts lielākais novērotais Kp ir 2, bet 27.–29. oktobrim prognozētais maksimums — 2,33. G1 vai spēcīgāka vētra nav prognozēta. Tas nedod pamatu solīt ziemeļblāzmu Latvijā. Ilgāka termiņa izredzes uz G1 31. oktobrī vēl jāpārbauda tuvāk datumam. NOAA triju dienu prognoze.
Kam sekot Latvijā tuvākajās dienās
27.–28. oktobra naktī Mēness atrodas pie Sietiņa jeb Plejāžu zvaigžņu kopas. Binoklis palīdzēs atšķirt kopas zvaigznes, taču spožais Mēness vājinās kontrastu. Pilnmēness precīzais brīdis bija 26. oktobrī plkst. 06.12 Rīgā; pēdējais ceturksnis gaidāms 1. novembrī plkst. 22.28. Novērošanai vajadzīgs skaidrs laiks. Avoti: NASA oktobra ceļvedis un USNO fāžu tabula.
Vērošanai: Saules aktivitāte · Mēness fāzes · Zvaigžņotā debess — Mēness un Sietiņa novērošanai. Par Orionīdiem un Euclid komētu — iepriekšējā kosmosa apskatā.
Periods: 20.–27.10.2026. līdz sagatavošanas brīdim; avoti pārbaudīti 27.10.2026. plkst. 07.03 pēc Latvijas laika. Vāks: ilustratīvs materiāls. Swift vizualizācija — NASA Goddard Space Flight Center Conceptual Image Lab.