Vizuālās informācijas monitorings
05/07/2013
Ķīnas Dzeltenās jūras piekrastē pamatīgi savairojušās aļģes, pārklājot pludmales un varasiestādēm liekot mobilizēt dienestus to savākšanai, bet iedzīvotājiem sagādājot nebeidzamu jautrību.
Enteromorpha prolifera aļģu savairošanās ir lielākā, kāda jebkad novērota Ķīnas vēsturē. Aļģes pārklājušas 28,9 tūkstošu kvadrātkilometru lielu platību.
Video12/06/2013
Kaimiņvalstī Baltkrievijā ieviesušies, ne tikai tarantuli, bet arī makšķerniekiem izdodas noķert pa kādai piranjai. Šoreiz eksotisko lomu – 650 gramus smagu piranju izdevies noķert kādam Mogiļevas apgabala makšķerniekam.
Video29/05/2013 4 komentāri
Baltkrievijā trauksmes zvanus zvana ekologi un glābēji, jo savairojušies bebri sākuši uzbrukt cilvēkiem gaišā dienas laikā. Pagājušajā mēnesī Brestas apgabalā pēc agresīva bebra uzbrukuma gāja bojā makšķernieks.
Bebru uzbrukumi pēdējā laikā notikuši arī Latvijā un Lietuvā.
Video19/05/2013 1 komentārs
Klimata pasiltināšanās rezultātā Baltkrievijas dienvidos sākusies indīgo zirnekļu Dienvidkrievijas tarantulu (Lycosa singoriensis) invāzija. Nelūgto ciemiņu lielums var sasniegt 5 cm un to kodiens, lai arī nav nāvējošs, bet ir ļoti sāpīgs un indīgs. Šie tarantuli apdzīvo mežu-stepju zonas Āzijā un Ukrainā.
Video18/03/2013
ASV Kalifornijas dienvidu piekrastē nezināmu iemeslu dēļ krastā izskaloti simtiem novārgušu jūras lauvu mazuļu. Pēc Jūras zīdītāju glābšanas centra sacītā, izkāmējušos mazuļus, paslēpušos zem glābēju torņiem un citur, piekrastē atrod jau kopš šī gada janvāra. Tāpat tiek atzīmēts, ka krastā izskaloto dzīvnieku skaits turpina pieaugt, pašreiz veidojot 517.
Turpinājums01/03/2013
Pēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?
Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.
Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.
Citāda Pasaule 