Milzu gliemji iebrūk Austrālijā

gliemisMūsdienās nu jau gandrīz ikviens skolnieks zina, ka jebkurai augu vai dzīvnieku sugai dabā ir paliekoša vieta, un ikvienai ekosistēmai ir sava noteikta loma uz planētas. Tomēr ir gadījumi, kad cilvēka darbības rezultātā kādā ekosistēmā ieceļo “svešie” – tā saucamās invazīvās sugas. Ja tās veiksmīgi pielāgojas esošajā sistēmā un neizspiež no tās pārējos dzīvos organismus, tad uztraukumam nav pamata. Šāds “pozitīvais” piemērs ir jūras zīles, kas ar kuģu balasta ūdeņiem ieceļojuši arī mūsu jūrā un ikdienā redzamas lielā daudzumā pie krastā izmestajām aļģēm. Cita lieta – ja invazīvā suga rijīgi metas virsū vietējām augu un dzīvnieku populācijām un sāk tās iznīcināt. Tad laiks iejaukties cilvēkam.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Advertisements

Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.

Bebrs – ne kaitnieks, bet palīgs

bebriKamēr cituviet pasaulē, tai skaitā, arī Latvijā bebri tiek uzskatīti par kaitīgiem dzīvniekiem un nereti pakļauti iznīcināšanai, Kanādas zinātnieki ir pierādījuši praksē, ka ikviena dzīva radība iekļaujas dabas radītajā ekoloģiskajā “tīmeklī”. Kanādieši apgalvo, ka bebriem ir ļoti svarīga loma gājputnu aizsardzībā.

Nesenie pētījumi ļāvuši pierādīt, ka bebru aktīva darbība ūdenstilpnēs sekmē to ātrāku atbrīvošanos no ledus. Jebkāda veida rosība – aizsprostu un dzīvojamo telpu celtniecība un remonts, barības meklējumi, rotaļas un citas aktivitātes palīdz ezeriem pat par 11 diennaktīm ātrāk atbrīvoties no ledus segas. Bet pavasarī ikviena diena ir svarīga nogurušajiem gājputniem, kas meklē vietu, kur atpūsties un meklēt barību. Uz aizsalušiem ezeriem putniem nevien grūti atrast barību, bet arī pieaug risks kļūt par barību plēsējiem.

Zinātnieki ir precizējuši desmitiem putnu un dzīvnieku sugu, kam bebru pavasara aktivitātes palīdz izdzīvot.

// ФОБОС

Ne gluži par tēmu, bet “reāli besī” (Filma)

Mēs maksājam par to, par ko varētu arī nemaksāt! Un var tik iedomāties, cik daudz daudz ģeniālu ideju ir paslēpts šādu “biznesa darboņu” seifos, jo tās nenestu peļņu…

Visiem gan jau vel ir atmiņā Eiropas Savienības darboņu afēra ar kvēlspuldzēm, kuras tika izņemtas no apgrozījuma. Tagad mēs pērkam luminiscences spuldzes, kuras varbūt teorētiski skaitās ekonomiskākas, bet maksājam par tām reizes 5-10 vairāk. Pārdeg tās tikpat bieži un pie tam satur dzīvsudrabu.

Kurā brīdī šeit ieekonomē patērētājs???

MrHoroho

Dagestānas Ekoloģiskā partija :) (Foto)

Dagestānas Ekoloģiskās partijas birojs. 😀

priroda.su

Muzikālā pauze: Shallow Waters – Ta’Kaiya Blaney & Aileen De La Cruz (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avots: blaneyanne

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Read more of this post