Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Taureņu kāpuri apēd mežu (Video)

Egļu mūķene ir viens no krāšņākajiem Latvijā sastopamajiem tauriņiem. Garkalnes pusē šovasar to būs ļoti daudz! Par to liecina miljardi kāpuru, kas apsēduši Garkalnes mežniecības mežus vairāku tūkstošu hektāru platībā. Līva Rauhvargere kopā ar kukaiņu pētnieku un mežzini devās lūkot, kādu postu kāpuri nodarījuši.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: LTV Ziņu dienests

 

Amazones mežu izciršanas apjomi ir dubultojušies pēdējā gada laikā (Video, Foto)

Pēc saņemtajiem datiem par izcirtumiem pie Amazones upes ir vērojama šausminoša tendence, ja 2010. gada martā un aprīlī  mežu izcirta 103 km², tad šogad divos mēnešos jau 593 km². Amazones lietus meži jeb “pasaules plaušas” klāj 5% zemeslodes un 40% Dienvidamerikas kontinenta, turklāt vairāk nekā puse šo platību pieder Brazīlijai. Lietus mežu komerciāla izciršana ir nozīmīgākais cēlonis to līdzšinējā izpostīšanā. Lielākā daļa meža tiek izcirsta sojas plantāciju ierīkošanai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Pasaules bankas datiem, kopš 70. gadu sākuma kopumā iznīcināts aptuveni 653 000 km2 lietus meža – šī platība aptver Franciju un Portugāli kopā. Savukārt starptautiskā neatkarīgā organizācija “Greenpeace” lēš, ka katru gadu iznīcina aptuveni 25 000 – 30 000 km2, kas ir aptuveni puse no Latvijas teritorijas.

Vairāku gadu desmitu ilgā nesaudzīgā, neapdomīgā un dramatiskā kokaugu izciršana ir iemesls tam, ka daudzas no dzīvnieku un augu sugām ir apdraudētas, vairākas no tām atrodas uz izzušanas robežas.

Tās nav vienīgās nelaimes šajā apvidū …nesen jau pieminēja globālās sasilšanas ietekmi uz šo reģionu, kuru piemeklēja sausums un pilnīgi izkalta teritorija 2 435 000 km², kas būtu mērams kā trīs Francijas kopā.

Informācijas avoti: KLlproject.lv, Канал ПИК, Природа.SU

Vācija: Reinā tiks izliets simtiem tonnu sērskābes (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: Vesti.ru

Arktikai var draudēt zivju resursu izsīkšana

Kanādas pētnieki apgalvo, ka pēdējo 60 gadu laika dati par patieso nozvejas apjomu Arktikas ūdeņos tika slēpti, un patiesībā Ziemeļu ledus okeānam draud zivju resursu izsīkums, vēsta BBC. Pētnieki uzskata, ka Ziemeļu ledus okeāns nemaz nav tik neskarta ekoloģiska sistēma, par kādu to uzskatīja. Savus secinājumus zinātnieki izdarījuši, analizējot iepriekš neizpētītus avotus – komercuzņēmumu dokumentāciju un vietējo tautu pierakstus.

Pēc zinātnieku domām, nozvejas apjomi šajā reģionā gandrīz 75 reizes pārsniedz iepriekš aplēsto. Zinātnieki brīdina, ka ekologiem, kuri noraizējušies par jūras zīdītāju un balto lāču likteni, jāņem vērā, ka okeāna zivju resursi var izsīkt, kas apdraudēs arī lielos dzīvniekus.

Ziņu avots: Delfi.lv

Klimata izmaiņas. Amazones problēma (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama. Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avots: Канал ПИК, BBC News