Brīdinājums par pasaules ekonomiskās un klimata krīzes draudiem

Ekonomiskās un klimata krīzes rada nopietnus draudus pasaulei, kas var tikt ierauta īstā globālā vētrā, otrdien ikgadējā ziņojumā par globālajiem riskiem brīdinājis Pasaules ekonomikas forums (WEF). Ziņojumā norādīts, ka pastāvīgais ekonomiskais vājums grauj pasaules spējas cīnīties pret vides mestajiem izaicinājumiem.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Advertisements

Ne gluži par tēmu, bet “reāli besī” (Filma)

Mēs maksājam par to, par ko varētu arī nemaksāt! Un var tik iedomāties, cik daudz daudz ģeniālu ideju ir paslēpts šādu “biznesa darboņu” seifos, jo tās nenestu peļņu…

Visiem gan jau vel ir atmiņā Eiropas Savienības darboņu afēra ar kvēlspuldzēm, kuras tika izņemtas no apgrozījuma. Tagad mēs pērkam luminiscences spuldzes, kuras varbūt teorētiski skaitās ekonomiskākas, bet maksājam par tām reizes 5-10 vairāk. Pārdeg tās tikpat bieži un pie tam satur dzīvsudrabu.

Kurā brīdī šeit ieekonomē patērētājs???

MrHoroho

Bezjēdzīgā pulksteņu grozīšana

Tautsaimniecībai no pulksteņa grozīšanas, pārejot uz ziemas vai vasaras laiku, minimāls guvums, atzīst enerģētiķi un ekonomisti. Ekonomikas ministrija (EM), atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Skaitļi gan liecina par ļoti mazu ietaupījumu.

Kopumā, kā rāda pētījumi, tie ir 0,5%, kas naudas izteiksmē, saskaitot visus plusus un mīnusus, ES ļauj ieekonomēt tikai 200 miljonus eiro. Jo, izrādās, ka ietaupītos kilovatus aprij kondicionēšanas iekārtu un apkures ieslēgšana drēgnajos rītos, raksta Neatkarīgā.

Latvijas enerģētiķi apliecina: jēgas no šādas laika bīdīšanas ir maz. «Analizējot divus galvenos elektroapgādes rādītājus – slodzes nosegšanu un enerģijas piegādes nodrošinājumu –, jāsecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku uzrādītie parametri izmainījās ļoti maz. Pāreja uz vasaras laiku nekādu ietekmi uz Latvenergo komercdarbību nav atstājusi, elektroenerģijas patēriņa ietaupījums valstī nav novērojams,» uzsver Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere.

Ekonomiste Raita Karnīte pievienojas uzskatam par mazo ekonomisko guvumu, taču atzīst, ka Latvijai ar ES jābūt vienotai. «Ja jau esam ES dalībvalsts, tad jāpievienojas tās uzstādījumiem. Visā ES teritorijā uzņēmēju biroji sāk strādāt vienā laikā, arī transports kursē vienotā režīmā. Tās neērtības būtu visai lielas, ja mēs nepārietu uz vasaras laiku, bet citviet ES to darītu,» uzskata Karnīte.

BNN

Būsim vienoti ar Eiropu! Skan cēli, bet stūlbi. Bet kā ta paliek, ka vairums Latvijas iedzīvotāju vēlas atcelt pāreju no ziemas uz vasaras laiku, par ko liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā iedzīvotāju aptauja. 65% respondentu vēlētos atcelt pāreju no ziemas uz vasaras laiku, un tikai 22% grib, lai pāreja notiktu.

Klimata pārmaiņas un pasaules stabilitāte

Klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus stabilitātei pasaulē un cilvēces veselībai, pirmdien brīdinājuši britu eksperti, aicinot politiķus neuztvert viņu teikto vienīgi kā abstraktu akadēmisku koncepciju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pieaugot globālajām temperatūrām, laika apstākļi kļūs nestabilāki, pastiprināsies dažādu infekcijas slimību izplatība, tiks izpostīta dzīves vide un cilvēku mājokļi, būs jūtams aizvien lielāks ūdens un pārtikas trūkums, bet tas savukārt var izraisīt konfliktus, humānās krīzes un masveida migrāciju, norādīts viņu parakstītajā paziņojumā.

Zinātnieki mudinājuši Eiropas Savienības un citu attīstīto valstu politiķus rīkoties enerģiskāk nekā līdz šim, tostarp līdz 2020.gadam samazināt ES plānoto siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu nevis par 20%, bet par 30% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Savukārt attīstības valstis aicinātas meklēt iespējas, kā mīkstināt klimata pārmaiņu sekas vai vismaz pielāgoties tām.

«Par bezrūpību nāksies maksāt ar cilvēku dzīvībām un ciešanām, un cietīs visi,» uzsvēris Londonas Universitātes koledžas Cilvēka veselības un rīcībspējas institūta direktors Hjū Montgomerijs.

Turpretī tūlītēja problēmas risināšana, tostarp fosilā kurināmā izmantošanas samazināšana, šos draudus var novērst, un ar to saistītās pārmaiņas dzīvesveidā un gaisa kvalitātes uzlabošanās jau pašas par sevi dotu būtisku labumu cilvēku veselībai.

Līdz ar Montgomeriju šo paziņojumu parakstījuši arī Lielbritānijas Veselības un medicīniskās palīdzības aģentūras «Merlin» vadītājs Maikls Džejs, bijušais Karaliskās ārstu koledžas prezidents Aiens Gilmors un Londonas Universitātes koledžas Globālās veselības institūta direktors Entonijs Kostello.

Informācijas avoti: Apollo, Vesti.ru

WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)

“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.

Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.

Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez  ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.

Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК

Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku

Korporāciju apšaubāmā morāle, jeb kā mūs visus čakarē

Sen zināms fakts, bet nekad tā īsti netika pacelts publiskā telpā, ka viena un tā pati produkcija ko sūta mums un tā ko pārdod Rietumeiropā, atšķiras kā diena un nakts, tikai mēs vel par to maksājam dārgāk. Tas attiecas uz gandrīz visu importa produkciju – pārtiku, medikamentiem, sadzīves ķīmiju utt.

Galvenie pārtikas tigus spēlētēji ir dažas korporācijas, kā Kraft, Nestlé un citas, kuru rokās apgrozās miljardi, viņi ir pārpirkuši daudz mums pazīstamus brendus  un mēs šo produkciju lietojot pat nenojaušam kas to ražo. Vairāk par šīm pārtikas korporācijām var izlasīt rakstā – Иррациональное потребительство.

Globālie pārtikas milži noliedz apsūdzības, ka viņi jaunajās Eiropas Savienības valstīs pārdotu zemākas kvalitātes pārtikas produktus nekā vecajās bloka zemēs Rietumeiropā, vēstī Bulgārijas ziņu portāls “novinite.com”. Produktu iespējamās atšķirības esot skaidrojamas ar to, ka dažādās valstīs patērētāju gaume un garšas īpatnības attiecībā uz pārtikas precēm atšķiras, uzver pārtikas kompānijas.

Vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir satricinājis pārtikas kvalitātes skandāls, kas izcēlās pēc Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas šokējošā paziņojuma, ka Austrumeiropas veikalos pārdotie pazīstamu zīmolu dzērieni, šokolāde un citas pārtikas preces esot sliktākas kvalitātes nekā vecajā Eiropā tirgotie to pašu zīmolu produkti. Starp kompānijām, kas izpelnījušās apsūdzības, ir “Coca-Cola”, “Nestle”, “Tchibo” un “Kraft Foods”, taču tās kategoriski noliegušas dubultu kvalitātes standartu pastāvēšanu savai produkcijai, nodēvējot pētījuma rezultātus par spekulatīviem.

“Mēs kategoriski noliedzam visus mēģinājumus apgalvot, ka kompānija “Coca-Cola” Bulgārijai un citām Austrumeiropas valstīm] piegādātu zemākas kvalitātes produktus, kā tas apgalvots Slovākijas patērētāju asociācijas pētījumā,” portāls citē “Coca-Cola Bulgaria” paziņojumu. “Mūsu produktu kvalitāte ir vienlīdz augsta vairāk nekā divos simtos valstu visā pasaulē, jo kokakolu izgatavo pēc receptes, ko izmantojam 125 gadus. Klasiskās kokakolas gadījumā mēs katrā valstī izmantojam atšķirīgus saldinātājus, taču tas nekādi neietekmē produkta kvalitāti,” uzsver ASV bāzētais atspirdzinošo dzērienu milzis.

Savas kafijas kvalitāti aizstāv arī kompānijas “Nestle” pārstāvniecība Bulgārijā. “Eiropas tirgos izmanto atšķirīgas kafijas izgatavošanas receptes, ņemot vērā patērētāju gaumi, kas dažādos tirgos ir atšķirīga,” paziņojumā skaidro “Nestle”.

Pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums ir radījis plašu rezonansi un starptautiskas politiskas sekas, un Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Miroslavs Naidenovs ir vērsies Eiropas Komisijā un Eiropas Pārtikas drošības uzraudzības aģentūrā ar prasību noskaidrot, vai starptautiskās kompānijas atļaujas piegādāt zemākas kvalitātes produkciju jauno dalībvalstu iedzīvotājiem.

Slovākijā veiktais pētījums aptvēra astoņas ES valstis – Vāciju, Austriju, Čehiju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis pētījumā netika iekļautas, tomēr visi slovāku speciālistu pārbaudītie produkti – “Coca Cola” dzērieni, šokolāde “Milka”, šķīstošā kafija “Nescafé Gold”, maltā kafija “Jacobs Kronung” un kafija “Tchibo Espresso” – ir labi zināmi arī pie mums.

Pētījuma autori apgalvo, ka, piemēram, kokakolai, kuru pārdod Austrumeiropā, tiekot pievienota no kukurūzas iegūta izoglikoze, kas ir daudz lētāka par parasto saharozi, kuru “Coca-Cola” pievienojot produkcijai, ko pārdod Vācijā un Austrijā. Vienīgais no pārbaudītajiem produktiem, kura kvalitāte Austrumeiropā un Rietumeiropā esot vienāda, esot šokolāde “Milka”. EK pārstāvniecība Slovākijā, kas ir pētījuma finansētāja, paziņojusi, ka Briselei ir jāizlemj, kā un vai reaģēt uz šā pētījuma rezultātiem, informē ES ziņu portāls “euractiv.com”.

Informācijas avoti: bizness.delfi.lv, mixednews.ru

Kad Latvijas un Eiropas birokrāti beigs spēlēties ar cilvēku veselību? (Video)

Latvijā un Eiropā  noticis kārtējais sezonālais laika paradoks ar apšaubāmu ekonomisko ieguvumu – pulksteņu grozīšana. Jau pirms aptuveni 14 gadiem zinātnieku komisija ieteica nepāriet Latvijā uz vasaras laiku un saglabāt mūsu vēsturisko – otrās joslas – ziemas laiku.

-Laika maiņa negatīvi ietekmē cilvēka bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas un veselību – katrs, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Ārstu apmeklējumu skaits pieaug divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9 procentiem), bet mazāk – rudenī (par 8,5 procentiem). Šajā laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12 procentiem), bet samazinās citu zāļu pirkšana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vēlme ietaupīt uz mākslīgā apgaismojuma rēķina ir arī tā rituāla pamatā, kuru šajā nedēļas nogalē veiksim visi, neatkarīgi no tā- atbalstam to vai ne. Naktī no sestdienas un svētdienu Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, pāriet uz vasaras laiku.

Krievija vairs nepāries atpakaļ uz ziemas laiku

Šī lapa vairs nav pieejama.

Krievija pulksteņus uz vasaras laiku nākamnakt pārgriezīs pēdējo reizi. Kaimiņvalsts no ziemas laika ir atteikusies pavisam. Šādu lēmumu pieņēma Krievijas prezidents un vairums sabiedrības to atbalsta. Krievija jau pērn atteicās no divām laika joslām, tagad tā nolēmusi atteikties arī no pēdējos trīsdesmit gadus piekoptās prakses divas reizes gadā pagriezt pulksteni.

Kuru varam vainot visā šajā pulksteņu griešanas juceklī? Tāds cilvēks tiešām ir! 1784. gadā Bendžamins Frenklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku”. Tomēr mēs nekādi vairs nevaram uzzināt, kurš bija īstenais šīs ieceres vaininieks, jo nejaušā trokšņa “autors”, kas B. Frenklina miegu iztraucēja aptuveni sešos no rīta, tā arī nav noskaidrots. Pamostoties viņš bija pārsteigts par spilgto gaismu istabā. Tieši tad vēstniekam uzplaiksnīja ideja par pāreju uz vasaras laiku. Viņš nelikās mierā un izrēķināja, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, laikā no 20. marta līdz 20. septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas. Savu sacerējumu viņš nosūtīja draugam – laikraksta Journal of Paris redaktoram.

Ziņu avots: LTV Ziņu dienests, TVNET