Kad Latvijas un Eiropas birokrāti beigs spēlēties ar cilvēku veselību? (Video)

Latvijā un Eiropā  noticis kārtējais sezonālais laika paradoks ar apšaubāmu ekonomisko ieguvumu – pulksteņu grozīšana. Jau pirms aptuveni 14 gadiem zinātnieku komisija ieteica nepāriet Latvijā uz vasaras laiku un saglabāt mūsu vēsturisko – otrās joslas – ziemas laiku.

-Laika maiņa negatīvi ietekmē cilvēka bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas un veselību – katrs, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Ārstu apmeklējumu skaits pieaug divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9 procentiem), bet mazāk – rudenī (par 8,5 procentiem). Šajā laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12 procentiem), bet samazinās citu zāļu pirkšana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vēlme ietaupīt uz mākslīgā apgaismojuma rēķina ir arī tā rituāla pamatā, kuru šajā nedēļas nogalē veiksim visi, neatkarīgi no tā- atbalstam to vai ne. Naktī no sestdienas un svētdienu Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, pāriet uz vasaras laiku.

Krievija vairs nepāries atpakaļ uz ziemas laiku

Šī lapa vairs nav pieejama.

Krievija pulksteņus uz vasaras laiku nākamnakt pārgriezīs pēdējo reizi. Kaimiņvalsts no ziemas laika ir atteikusies pavisam. Šādu lēmumu pieņēma Krievijas prezidents un vairums sabiedrības to atbalsta. Krievija jau pērn atteicās no divām laika joslām, tagad tā nolēmusi atteikties arī no pēdējos trīsdesmit gadus piekoptās prakses divas reizes gadā pagriezt pulksteni.

Kuru varam vainot visā šajā pulksteņu griešanas juceklī? Tāds cilvēks tiešām ir! 1784. gadā Bendžamins Frenklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku”. Tomēr mēs nekādi vairs nevaram uzzināt, kurš bija īstenais šīs ieceres vaininieks, jo nejaušā trokšņa “autors”, kas B. Frenklina miegu iztraucēja aptuveni sešos no rīta, tā arī nav noskaidrots. Pamostoties viņš bija pārsteigts par spilgto gaismu istabā. Tieši tad vēstniekam uzplaiksnīja ideja par pāreju uz vasaras laiku. Viņš nelikās mierā un izrēķināja, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, laikā no 20. marta līdz 20. septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas. Savu sacerējumu viņš nosūtīja draugam – laikraksta Journal of Paris redaktoram.

Ziņu avots: LTV Ziņu dienests, TVNET

Komentēšana nav pieejama.

%d bloggers like this: