“Event 2019” 3.daļa “Meklējiet sievieti!”

Bērnībā gribēju kļūt par rakstnieku un rakstīt grāmatas par fantastiku, vēlāk kļūt par zinātnieku, bet diemžēl ne rakstnieks, ne arī zinātnieks no manis nekāds nesanāca. Tādēļ rakstu bez īpašas pareizrakstības un zinātnes. Akcents tiek likts vairāk vairāk uz sakritībām un plikiem faktiem. Vairāk informāciju var iegūt spiežot uz saitēm. Uz attēliem var klikšķināt, tad viņi atveras blakus lapā lielāki un skatāmāki. Tāpat arī saites, atveras blakus lapā.

Paši Izdariet vai neizdariet secinājumus! Interneta meklētājs un tulkotājs Jums palīgos…

Tikai nieka 12 km attālumā (14 km ar mašīnu) no Uhaņas jūras velšu tirdziņa, kur oficiāli 2019.gada decembra sākumā pirmo reizi tika fiksēts COVID-19, atrodas Uhaņas virusoloģijas institūts.

Oficiāli tur atrados arī 4 līmeņa drošības laboratorija (China’s first biosafety level 4 (BSL–4) laboratory), kurā pēta bīstamus vīrusus, bet daudz dzirdēts, ka ar drošība šajā laboratorijā knapi uz 3 līmeni izvelkot.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Lasīt vairāk jeb turpinājums

“Event 2019” 1.daļa “Mēs neesam gatavi!”

 Varētu daudz un dikti par visu ko rakstīt, bet diemžēl blogeris-skribelis no manis kā kosmonauts. Iekšā “kosmoss”, bet uz papīra piecus vārdus kopā nevaru salikt. Tādēļ arī pirms gadiem pieciem metu mieru šim “Citāda Pasaule” projektam. Bet tagad, kad savā “pirmspensijas vecumā” klusi sēžu “savā stūrī”, baudu savu mietpilsonisko dzīvi un nevienu netraucēju, kaut kādu COVID-19 tiešām negaidīju…

Pēdējo gadu jau bija sajūta, ka planēta nonākusi līdz kaut kādai pārmaiņu robežai – karstuma rekordi, Austrālijas ugunsgrēki, Latvija bez ziemas, utt. Šķita, ka pasaule atrodas, iespējams cilvēku radītu, krasu klimata pārmaiņu priekšā. Kaut kādu Eiropas zaļo kursu “uz papīra” mēģināja uzsākt Eiropas Savienība, bet pārējiem pasaulē vispār bija “dziļi pofig”.

Bet stāsts jau nav par to, bet par brīdinājumiem, sakritībām, dīvainībām, iespējams zīmēm.

Tūlīt visa pasaule sēdēs uz karantīnas un ne jau mēnesi, bet iespējams gadu, vai pat ilgāk! Nestrādās rūpnīcas, nebrauks mašīnas – samazināsies izmeši, uzlabosies gaisa un ūdens kvalitāte.

Vai kāds tajā nejūt ironiju?

Neesmu reliģiozs, bet varbūt tomēr “Kāds no augšas” dod mums mājienu ar “slotas kātu” – “Apstājieties!”

Virs Ķīnas pazeminās slāpekļa dioksīda daudzums gaisā. 2020 gada janvāris-februāris @ NASA Earth Observatory

Epidēmija Ķīnā. Virs Ķīnas pazeminās slāpekļa dioksīda daudzums gaisā. 2020 gada janvāris-februāris @ NASA Earth Observatory

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Lasīt vairāk jeb turpinājums

Kad pamostas zvērs (noslēgums). Vilkači Latvijā

una-scena-di-licantropia-16255Pilnmēness tuvojas noslēgumam, un arī mēs noslēdzam īso ekskursu teriantropijā, pievēršoties vēsturiskām ziņām par minēto parādību Latvijā.
Iepriekšējos sižetos soli pa solim nonācām pie secinājuma, ka leģendas par vilkačiem nav “no gaisa grābtas” ļaužu fantāzijas, bet, tāpat kā visām leģendām, zem šiem stāstiem slēpjas reāls faktu materiāls. Mēs uzzinājām, ka eksistē tāda parādība kā teriantropija, – izmainīts apziņas stāvoklis, kad cilvēks sevi identificē ar dzīvnieku. Teriantropija var izpausties gan kā maģisks rituāls totēmiskās reliģijās, gan kā atsevišķu “dīvaiņu” kopienas (arī mūsdienu sabiedrībā). “Smagāks” teriantropijas paveids ir zoantropija, kas patiesībā ir psihisks stāvoklis, kad cilvēks visā nopietnībā sevi sāk uzskatīt par dzīvnieku. “Vispopulārākais” zoantropijas veids ir likantropija, cilvēkam identificējoties ar vilku, proti, “pārtopot par vilkati”.
Kā izrādās Baltija, jo īpaši tagadējā Latvijas teritorija, Eiropā savulaik bijusi visai slavena ar likantropijas izpausmēm…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Ledus bumbas okeāna krastā

PAPILDINĀTS↓ (02.03 20:30)

ledusbumbas_web1Masīvas ledus bumbas, svarā līdz 75 mārciņām (apmēram 30 kg) izskalotas Atlantijas okeāna krastā, ziemeļu Mičigānā (ASV).

Linda Olsmenda, kas, vedot savus suņus pastaigā, pirmā pamanīja šo neparasto parādību, apgalvo, ka šejienes iedzīvotāji sava mūža laikā neko līdzīgu nav redzējuši.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Āpsis, terjers vai “čupakabra”?

temby_monsterPīters Beilijs, Tenbijas pilsētas (Apvienotā Karaliste, Velsa) iedzīvotājs, pastaigājoties gar pludmali, pamanīja jūras krastā izskalota dzīvnieka līķi. Aplūkojot tuvāk nepatīkamo atradumu, Beilijs konstatēja, ka šādu radījumu viņš redz pirmo reizi mūžā. Kaut iztālēm tas atgādināja suni, tomēr bija kaut kas cits…

“Šis dzīvnieks izskatījās vienkārši pretīgi. Mans pirmais iespaids bija doma par kaut kadu pretīgu mutantu, – purns kā zirgam, nagi kā lācim, bet ķermenis – līdzīgs cūkai. Bija redzams, ka agrāk dzīvnieks bijis klāts ar vilnu, kas izkritusi sadalīšanās procesa laikā”, tā aprakstīja misters Beilijs savu atradumu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Kuršu kāpas nacionālo parku pārpludina sarkans ūdens

kursu_kapaKaļiņingradas apgabala nacionālajā parkā “Kuršu Kāpa” («Куршская коса»), Grencas mežniecības teritorijā ūdens vietējās udenstilpnēs un meliorācijas grāvjos kļuvis sarkani brūns. Uz baltā sniega fona, tas izskatās ne tikai kontrastaini, bet arī nepatīkami, un izsauc iedzīvotājos bažas par sarkanā ūdens izcelsmi.
Kā pastāstīja Bioloģisko zinātņu kandidāts, “Kuršu kāpas” zinātniskais darbinieks I.Gubarevs, spilgti krāsotais ūdens saistīts ar lielām kūdras iegulām šajā kāpas daļā. Kūstošā sniega ietekmē tiek izskalotas iegulas, un ūdens pārpilda dabiskos padziļinājumus, kā arī atklātos meliorācijas grāvjus. Iegulu ķīmiskais sastāvs, ka arī gaismas staru lūšanas leņķis ūdenī rada iespaidu, ka ūdens ir asiņainā krāsā.
Šādas sarkanas “upes” parādās katru pavasari, jo tieši šajā gadalaikā sarkanā krāsa ir vispamanāmākā. Kuršu joma pakāpeniski atbrīvosies no ledus, ūdens no drenāžas sistēmas ieplūdīs jūrā, tad arī krāsojums izzudīs.