Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja

PAPILDINĀTS↓ (08.03 16:20)
vostok_3

Krievijas, Francijas un ASV apvienotā zinātnieku komanda Antarktīdas stacijā “Vostok”, 2005.gads

Doma par to, ka pie ļoti liela ledus slāņa spiediena ledus temperatūra tā apakšējos slāņos var paaugstināties līdz pat kušanas temperatūrai, radās jau XIX gs beigās.

Pamatojoties uz šo pieņēmumu, 1950.gados krievu okeanologs N.Zubovs ieviesa terminu “kritiskais ledāja biezums”. Viņš izteica pieņēmumu, ka tieši Antarktīdā, kur ledus vāks sniedzas tūkstošiem metru dziļumā, iespējami pazemes ezeri. Tie varētu būt radušies, ledum kūstot gigantiska spiediena rezultātā.

Veicot tālākus pētījumus un aprēķinus, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka zem Antarktīdas, kuras ledāju platība līdzinās Eiropai, atrodas vesela saldūdens jūra, kurā, iespējams, vēl aizvien saglabājusies aizvēsturiska ekosistēma.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Advertisements

Delfīni sauc viens otru vārdos

DelfīniZinātnieki atraduši vēl vienu apstiprinājumu delfīnu augstajam intelekta līmenim. Izrādījies, ka šie jūras dzīvnieki spējīgi atdarināt tās savu ciltsbrāļu izdotās skaņas, kas ir raksturīgas katram indivīdam, un izmantot šos svilpienus kā “personvārdus”.
Jau agrāk pētniekiem bija zināms, ka mazie delfīnēni iemācās un pēc tam imitē skaņas, ko izdod viņu mātes. Jaunajā pētījumā biologiem izdevies pārbaudīt šo parādību rekordlielā apjomā, novērojot 250 dzīvniekus.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Vai beidzot izgudrots nākotnes dzinējs?

Droši vien visi, kas lasījuši fantastiskos stāstus un romānus vai skatījušies līdzīga satura filmas, zina, ka 90% visu sižetu autori paredz jauna tipa dzinējus nākotnē, kas darbosies pēc pilnīgi jauniem principiem (antigravitācija, piemēram), atšķirībā no reaktīvajiem vai iekšdedzes dzinējiem.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Dinozaurus nogalināja vulkāni Indijā

Līdz šim vispārpieņemtā teorija par dinozauru izmiršanu “vainu” piedēvē gigantiskam meteorītam, kas ietriecies Zemē Krīta periodā pirms 65 miljoniem gadu, Meksikā. Katastrofas rezultātā radītās klimata izmaiņas bijušas tik ievērojamas, ka sākusies tolaik pastāvošo dzīvības formu masveida izmiršana, nesaudzējot arī milzu ķirzakas – dinozaurus.

Jaunākie pētījumi liecina, ka klimata izmaiņām un izmiršanai tomēr varētu būt cits cēlonis…

Read more of this post

NASA vecie-jaunie video: Virpuļi uz Saules un Zemes

Virpuļviesuļi uz Saules virsmas nav reta parādība, taču tos iemūžināt iespējams kļuvis tikai pēc NASA Saules dinamiskās observatorijas (Solar Dynamics Observatory – SDO) nogādāšanas zvaigznes tuvumā pirms diviem gadiem.

Viens no šādiem novērojumiem veikts pērnā gada septembrī, un astronomu uzmanību tas piesaistījis savu izmēru dēļ. Proti, Saules magnētiskie spēki, kas matēriju rausta šurpu turpu, spēj radīt virpuļviesuli, kura diametrs sasniedz 60 tūkstošus kilometru jeb pieckārt pārsniedz zemeslodes diametru.

Aberystwyth universitātes (Velsa, Lielbritānija) pētnieki, kas virpuļviesuli pamanījuši SDO uzņemtajos materiālos, norāda, ka šādi dati ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzzinātu vairāk par Sauli un spētu prognozēt tās aktivitāšu sekas izplatījumā un uz Zemes.

Planētas lieluma tornado uz Saules šī gada 7-8.februārī

Var atzīmēt, ka SDO tika palaists 2010. gada sākumā un tā sākotnēji plānotais darbības ilgums ir pieci gadi, bet NASA pieļauj, ka satelīts Saules vērošanu turpinās krietni ilgāk. Un tas nozīmē, ka zinātniekiem tiks piegādāts ļoti daudz informācijas, jo satelīts to ievāc ļoti lielos apjomos – vienā kompaktdiskā ietilpināmu informāciju satelīts ieraksta 36 sekundēs.

NASA izveidojis pasaules okeāna virsmas straumju plūsmas modeli. Šī vizualizācija parāda okeāna virsmas straumes visā pasaulē, laika periodā no 2005.gada jūnija līdz 2007.gada decembrim.

TVNET, Aberystwyth University, ,

Kosmiskie horizonti: Noslēptā paradīze (Filma)

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?

Augšupielādēja: DJDrugsounD