NASA vecie-jaunie video: Virpuļi uz Saules un Zemes

Virpuļviesuļi uz Saules virsmas nav reta parādība, taču tos iemūžināt iespējams kļuvis tikai pēc NASA Saules dinamiskās observatorijas (Solar Dynamics Observatory – SDO) nogādāšanas zvaigznes tuvumā pirms diviem gadiem.

Viens no šādiem novērojumiem veikts pērnā gada septembrī, un astronomu uzmanību tas piesaistījis savu izmēru dēļ. Proti, Saules magnētiskie spēki, kas matēriju rausta šurpu turpu, spēj radīt virpuļviesuli, kura diametrs sasniedz 60 tūkstošus kilometru jeb pieckārt pārsniedz zemeslodes diametru.

Aberystwyth universitātes (Velsa, Lielbritānija) pētnieki, kas virpuļviesuli pamanījuši SDO uzņemtajos materiālos, norāda, ka šādi dati ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzzinātu vairāk par Sauli un spētu prognozēt tās aktivitāšu sekas izplatījumā un uz Zemes.

Planētas lieluma tornado uz Saules šī gada 7-8.februārī

Var atzīmēt, ka SDO tika palaists 2010. gada sākumā un tā sākotnēji plānotais darbības ilgums ir pieci gadi, bet NASA pieļauj, ka satelīts Saules vērošanu turpinās krietni ilgāk. Un tas nozīmē, ka zinātniekiem tiks piegādāts ļoti daudz informācijas, jo satelīts to ievāc ļoti lielos apjomos – vienā kompaktdiskā ietilpināmu informāciju satelīts ieraksta 36 sekundēs.

NASA izveidojis pasaules okeāna virsmas straumju plūsmas modeli. Šī vizualizācija parāda okeāna virsmas straumes visā pasaulē, laika periodā no 2005.gada jūnija līdz 2007.gada decembrim.

TVNET, Aberystwyth University, ,

Kosmiskie horizonti: Noslēptā paradīze (Filma)

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?

Augšupielādēja: DJDrugsounD

…un uzliesmojumi turpinās (Video)

10.marta vakarā plkst. 19:44 pēc (Latvijas laika) uz Saules reģistrēts M8.4 kategorijas uzliesmojums un uzliesmojuma vaininieks bija, mums jau pazīstamais, Saules plankums AR1429.

Šis uzliesmojums gandrīz ar “vienu kāju” ir ekstremālajā X klasē un uzliesmojuma virziens bija vērsts tieši pret Zemi, tādēļ arī tas ir uzmanības vērts.

Zinātnieki prognozē ka uzliesmojuma sekas sāksim manīt no 12.marta plkst. 18 (plus-mīnus 7 stundas), ziņo SpaceWeather.com.

Bet tikmēr sagaidāms, ka šodien manīsim 9.marta M6.3 kategorijas uzliesmojuma sekas (Skat. Sekos aizvien jauni Saules uzliesmojumi… (Mēdiju versija ar bildītēm un video)). Zinātnieki ar 50% varbūtību prognozē, ka magnētiskās vētras būs stipras ar labu ziemeļblāzmu redzamību.

Lai arī šobrīd izskatās ka visā Latvijā ir apmācies (Skat. Latvija online), meteorologi prognozē, ka šodien Latvijas rietumu un centrālajos rajonos daļēji skaidrosies. Tā ka pastāv maza cerība Latvijā varbūt tomēr ieraudzīt ziemeļblāzmas.

NOAA, , NASA, LVĢMC, SpaceWeather.com

P.S. Papildus informāciju var atrast sadaļās:

Saules aktivitātes un Zemes magnetosfēras monitoringi un prognozes
Debesu vērotājiem – Eiropas debesu tiešsaistes kameras un magnetometri

Bet ne tikai uz Saules var novērot uzliesmojumus. 8.martā televīzijas tiešraides laikā ASV pilsētā Fēniksā nofilmēts savāds spožas gaismas uzliesmojums, kura izcelsmes avots līdz šim vel nav atrasts.

Sekos aizvien jauni Saules uzliesmojumi… (Mēdiju versija ar bildītēm un video)

Magnētiskā vētra, kas sākās agrā ceturtdienas pēcpusdienā, turpinās, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) sniegtā informācija.

Tās intensitāte ceturtdien un naktī uz piektdienu bija neliela, tādēļ ziemeļblāzma Latvijā nebija redzama.

Toties šorīt tā bija redzama ASV Viskonsinas štatā.

Piektdienas rītā magnētiskā vētra kļuvusi nedaudz (?) stiprāka.

Aizvien turpinās arī kosmiskās radiācijas vētra, bet tā pamazām rimst.

Lai gan aizvadītajās naktīs nelielajā magnētiskajā vētrā debesis tā arī neiezaigojās, zinātnieki brīdina, ka Saule nav nomierinājusies un sekos aizvien jauni matērijas izvirdumi.

un viens no tiem jau notika šodien, lai arī tas nebija tik jaudīgs kā 7.marta Saules uzliesmojumi, tomēr tas bija M6.3 kategorijas uzliesmojums, kurš ierindojams spēcīgo uzliesmojumu grupā.

Uzliesmojums notika 5:53 (pēc Latvijas laika) un tas bija vērsts tieši Zemes virzienā. Iespējams, ka tomēr tuvākajās dienās izdosies arī Latvijā novērot ziemeļblāzmas.

Kosmosa zinātniece Megija Aderina Pokoka uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā notiks vismaz pieci, seši apjomīgi Saules matērijas izvirdumi, kuru izplatījumā izsviestās lādētās daļiņas sasniegs Zemi, vēsta Telegraph.co.uk.

ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) meteorologi prognozē 40% iespējamību, ka šodien Saules plankumu grupā AR1429 varētu atkārtoties ekstremālās X kategorijas uzliesmojums un tā kā plankums ir tieši pavērsts pret Zemi, uzliesmojuma izmestais Saules vējš izsauktu spēcīgas magnētiskās vētras uz Zemes, ziņo SpaceWeather.com.

Zinātnieces viedoklis tiek pamatots ar to, ka Saule patlaban tuvojas intensīvākajai sava 11 gadu aktivitātes cikla fāzei, kuras pirmajam vēstnesim Zemi vajadzēja sasniegt jau vakar.

Eksperti spekulēja, ka lādētās daļiņas, kas Visumā pārvietojas ar 6,5 līdz 8 miljonu km/h ātrumu, uz Zemes izraisīs elektroenerģijas piegādes un GPS sistēmas darbības traucējumus. Patiesībā nekādi vērā ņemami bojājumi vēl līdz šim brīdim nav novēroti. Tiesa, zinātniece uzskata, ka lielākās problēmas vēl tikai sekos.

«Saulei ir raksturīgs 11 gadu aktivitātes cikls. Tas nozīmē, ka zemas aktivitātes periodam seko augstas aktivitātes periods un otrādi, un mēs šobrīd tuvojamies Saules cikla aktīvākajai daļai. Pēdējā Saules vētra būtiskus postījumus neradīja, tomēr viss vēl ir priekšā.»

Aderina Pokoka uzskata, ka līdz aktivitātes perioda maksimumam, kas būs vērojams pēc apmēram pusotra gada no šā brīža, tātad 2013. gada nogalē, uz Saules notiks vismaz pieci, seši vērienīgi izvirdumi un vairāki mazāki uzplaiksnījumi, taču norāda, ka visi no tiem noteikti nebūs pavērsti Zemes virzienā.

Surejas (Lielbritānijā) universitātes Kosmosa centra profesors Kreigs Andervuds piekrīt Aderinas Pokokas viedoklim. «Pēdējais uzliesmojums bija iespaidīgs, taču tas nebija no postošākajiem. Tuvākajā laikā mēs varam gaidīt šāda veida uzliesmojumus, un tie var arī būt spēcīgāki.»

TVNET, tesis.lebedev.ru, NOAA, SpaceWeather.com, , jonpwill

Postošas Saules vētras iespējamība tuvākajos gados – 1:8 (Filma)

Zinātnieki brīdina, ka pastāv iespējamība 1:8, ka līdz 2020.gadam mēs piedzīvosim milzīgu katastrofālas sekas nesošu magnētisko vētru, ko izraisīs spēcīgs uzliesmojums uz Saules, ziņo ārvalstu mediji.

Koronas izvirdums uz Saules 2011.gada 7.jūnijā @ NASA

Tas varētu izraisīt triljoniem dolāru lielus zaudējumus elektriskajām sistēmām uz Zemes, kas prasītu desmitiem gadu, lai no tiem atgūtos.

Iepriekšējais spēcīgais uzliesmojums uz Saules tika reģistrēts 1859.gadā (Tā pazīstama kā Keringtona notikums, nosaukta par godu britu astronomam Ričardam Keringtonam, kurš novēroja šo Saules uzliesmojumu red.pieb.). Toreiz uz Zemi tika raidīta milzīga lādētu daļiņu plūsma, kas radīja absolūtu haosu – apstājās telegrāfa tīklu darbība, daudzas telegrāfa stacijas nodega, bet Zemes magnētiskajā laukā tika fiksētas spēcīgas izmaiņas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Līdzīgs notikums mūsdienās varētu apstādināt elektropadevi, traucēt GPS darbību, apturēt satiksmi, komunikācijas un banku sistēmas darbību.

Apollo, National Geographic

Klimats: Samazinās mākoņu augstums atmosfērā (Grafiskā informācija)

Pēdējos gados ievērojami samazinājies mākoņu augstums, pie tādiem secinājumiem nonākuši Oklendas universitātes zinātnieki, pamatojoties uz pētījumu, kas tika veikts no 2000.gada marta līdz 2010.gada februārim ar ASV Nacionālās aeronautikas administrācijas pavadoņa «Terra» palīdzību.

Ja arī nākotnē pētījumi liecinās par to, ka visā pasaulē samazinās mākoņu augstums, tad tas var ievērojami ietekmēt klimata pārmaiņas, pārliecināti zinātnieki.

Ar mākslīgā pavadoņa «Terra» palīdzību iegūtie dati liecina, ka jaunās tūkstošgades pirmo desmit gadu laikā mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par vienu procentu, kas līdzvērtīgs 30 līdz 40 metriem.

https://i0.wp.com/climate.nasa.gov/images/gettinglower_2_560px.jpg
Mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par 30 līdz 40 metriem @ University of Auckland/NASA JPL-Caltech

Pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kāpēc mākoņi kļūst aizvien zemāki. «Mēs nezinām iemeslu, kādēļ tā notiek,» stāsta meteorologs Rodžers Deiviss no Oklendas universitātes Jaunzēlandē, norādāt, ka tas visticamāk ir saistīts ar izmaiņām gaisa cirkulācijā, patiecoties kurai lielā augstumā veidojas mākoņi.

Zinātnieki apgalvo, ka mākoņu veidošanās salīdzinoši zemu var veicināt planētas virsmas atdzišanu, aizkavējot globālo sasilšanu. Ļoti iespējams, ka šādi zeme pati saviem spēkiem regulē klimatu.

Apollo, NASA