Vizuālās informācijas monitorings
13/03/2013
Ziņa, ka Antarktikas ezerā Vostok, kurš atrodas zem ledāja, atrasta nezināma dzīvības forma, jau vairākas dienas klīst pa informācijas telpu. Skat. Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja.
Bet baktēriju gada laikā tā arī nav spējuši klasificēt un tai atrast analogu. Zinātnieki gan mierina, ka cilvēkiem šī baktērija neesot bīstama, jo “cilvēciskos” apstākļos šis mikroorganisms nav spējīgs dzīvot.
Turpinājums07/03/2013 2 komentāri
Krievijas, Francijas un ASV apvienotā zinātnieku komanda Antarktīdas stacijā “Vostok”, 2005.gads
Doma par to, ka pie ļoti liela ledus slāņa spiediena ledus temperatūra tā apakšējos slāņos var paaugstināties līdz pat kušanas temperatūrai, radās jau XIX gs beigās.
Pamatojoties uz šo pieņēmumu, 1950.gados krievu okeanologs N.Zubovs ieviesa terminu “kritiskais ledāja biezums”. Viņš izteica pieņēmumu, ka tieši Antarktīdā, kur ledus vāks sniedzas tūkstošiem metru dziļumā, iespējami pazemes ezeri. Tie varētu būt radušies, ledum kūstot gigantiska spiediena rezultātā.
Veicot tālākus pētījumus un aprēķinus, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka zem Antarktīdas, kuras ledāju platība līdzinās Eiropai, atrodas vesela saldūdens jūra, kurā, iespējams, vēl aizvien saglabājusies aizvēsturiska ekosistēma.
Turpinājums02/05/2011
Informācijas avots: Петербург-Пятый канал
20/01/2011
Arheologu grupa Deņisova alā Altaja kalnos pēta izrakumu vietu, kur pirms diviem gadiem tika atrasts X-sievietes (Denisova hominin) mazā pirkstiņa kauls un zobs. No tā iegūtās DNS analīzes rāda, ka jaunā suga ievērojami atšķīrusies no cilvēkiem un veido pavisam jaunu cilvēkveidīgo atzaru, tāpat kā neandertālieši.
Ziņu avots: Vesti.ru
14/01/2011
Mamuti (latīņu: Mammuthus) ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints. Tie dzīvoja Pliocēna laikmetā no 4,8 miljoniem gadu p.m.ē. līdz 4500 gadiem p.m.ē.
Vairs tikai pēc četriem gadiem uz Zemes var atkal parādīties mamuti, apgalvo zinātnieki. Pēc speciālistu viedokļa, aizvēsturisku dzīvnieku atdzimšana kļūs iespējama, pateicoties klonēšanas tehnoloģiju attīstībai. Mēģinājumi atdzīvināt mamutus notikuši vēl 1990. gados: no Sibīrijas mūžīgajā sasalumā atrastām mamuta ādas un muskuļu audu šūnām tika izņemti kodoli, kurus centās pavairot. Taču pēc sasalumā pavadītajiem vairākiem tūkstošiem gadu šūnas nebija dzīvotspējīgas.
2008. gadā japāņu zinātniekam Teruhiko Vakajamam izdevies klonēt peli, izmantojot citas pirms 16 gadiem sasaldētas peles šūnas. Viņa lietu tagad turpina Akira Iritani no Kioto universitātes, kurš vēlas ķerties klāt organismiem, kas mūžīgajā sasalumā nostāvējuši 5000 gadu. “Tagad tehniskās grūtības ir pārvarētas, un viss, kas mums vajadzīgs, ir iegūt labu audu paraugu no sasaluša mamuta,” viņš teica britu laikrakstam “The Daily Telegraph”.
Mamuta šūnu kodolus plānots ievietot afrikāņu ziloņa mātītes olšūnās, kura kļūs par aizvēsturiska dzīvnieka surogātmāti. Akira Iritani uzskata, ka pastāv 30% iespējamība, ka pēc četriem – pieciem gadiem pasauli ieraudzīs vesels mamuts.
29/12/2010
Video avots: Vesti.ru
Citāda Pasaule 