Vizuālās informācijas monitorings
13/03/2013
Ziņa, ka Antarktikas ezerā Vostok, kurš atrodas zem ledāja, atrasta nezināma dzīvības forma, jau vairākas dienas klīst pa informācijas telpu. Skat. Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja.
Bet baktēriju gada laikā tā arī nav spējuši klasificēt un tai atrast analogu. Zinātnieki gan mierina, ka cilvēkiem šī baktērija neesot bīstama, jo “cilvēciskos” apstākļos šis mikroorganisms nav spējīgs dzīvot.
Turpinājums28/01/2013
Arvien pieaugošā infekciju noturība pret medikamentiem ir salīdzināma ar globālās sasilšanas radītajiem draudiem, apgalvo Anglijas galvenā sanitārā inspektore.
Turpinājums07/02/2012
Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.
Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»
Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.
Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».
Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.
29/06/2011
Zarnu nūjiņas (Escherichia coli) infekcijā Eiropā mirušo skaits ir pieaudzis līdz 47 cilvēkiem, otrdien paziņoja Vācijas veselības aizsardzības iestādes pēc vēl četru inficēto nāves. Enterohemorāģiskā zarnu nūjiņa (EHEC) ir izraisījusi 46 cilvēku nāvi Vācijā. Zviedrijā no tās mirusi sieviete, kas neilgi pirms tam bija atgriezusies no Vācijas.
Šī lapa vairs nav pieejama.Lai izsargātos no inficēšanās zinātnieki iesaka sadzīvē izmantot priekšmetus, kā durvju rokturus, krānus, traukus utt. no vara vai sudraba sakausējumiem, jo tiem piemītot antiseptiskas īpašības. Kā arī biežāk mazgāt rokas.
Par infekcijas avotu tiek uzskatīti dārzeņu dīgsti no organiskas lauku saimniecības Lejassaksijas federālajā zemē Vācijas ziemeļos. Šī saimniecība tagad ir slēgta, un visa tās produkcija tiek izņemta no tirdzniecības.
Saskaņā ar ANO Pasaules veselības organizācijas (WHO) datiem ar EHEC izraisītu hemorāģisku kolītu vai ar to saistītu nieru slimību – hemolītiski urēmisko sindromu (HUS) ir saslimuši apmēram 3800 cilvēku 16 valstīs, galvenokārt Vācijā, un aptuveni 850 no viņiem ir nopietni slimi.
Infekcija sasniedza kulmināciju maija beigās, bet tās gadījumu skaita pieaugums kļūst arvien lēnāks.
Britu medicīnas žurnālā “Lancet” pagājušo ceturtdien publicētā pētījumā ir izteikts pieņēmums, ka šī infekcija ir tik letāla tāpēc, ka to izraisījušās zarnu nūjiņas paveids ir ģenētisks hibrīds ar spēju pielipt zarnu sieniņām.
Informācijas avots: Delfi.lv, euronews
Informāciju avoti:
10/06/2011
Atkal jauns holēras uzliesmojuma vilnis skāris Haiti, bīstamā slimība izplatās arī Ukrainā, kur vēl nav noskaidrots tās izcelšanās avots, piekdtien informē Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC).
Šī lapa vairs nav pieejama.Februārī, noplakt sākusī holēras epidēmija Haiti, ar jaunu spēku atsākās maija vidū, kad būtiski palielinājās saslimušo skaits. Pasaules epidemiologi jau brīdināja, ka holēras epidēmija Haiti var atsākties līdz ar lietus sezonas iestāšanos. Lasīt vairāk par šo ziņu
09/06/2011
Vācijā eksperti atklājuši nāvējošās eneterohemorāģiskās E.coli infekcijas izraisītājus gurķu mizās, ceturtdien informē aģentūra “Interfax”. Slimības izraisītājs atklāts, izpētot kādas Magdeburgā dzīvojošas ģimenes sadzīves atkritumus. Vairāki ģimenes locekļi patlaban ārstējas no bīstamās slimības.
Šī lapa vairs nav pieejama.Tomēr Vācijas patērātāju tiesību aizsardzības dienestā paziņojuši, ka vēl esot par agru izdarīt pamatotus secinājums, ka tieši gurķi bijuši infekcijas izraisītāja mājvieta. Kā ziņots, gurķi no Spānijas tika minēti kā pirmie, kss varētu būt infekcijas transportētāji, taču vēlāk šīs ziņas neapstiprinājās. Nākamos par vainīgiem atzina sojas pupiņu dīgstus, taču arī šis ziņas atsauca.
Kā ziņots, no slimības miruši jau 26 cilvēki Vācijā un Zviedrijā. Gandrīz 3000 ir saslimuši. Inficēšanās gadījumi reģistrēti Polijā, Austrijā, Lielbritānijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā, Šveicē un ASV. Visi saslimušie bija apmeklējuši Vācijas ziemeļus.
Informācijas avoti: Delfi.lv, Первый канал
Citāda Pasaule 