Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja

PAPILDINĀTS↓ (08.03 16:20)

Krievijas, Francijas un ASV apvienotā zinātnieku komanda Antarktīdas stacijā “Vostok”, 2005.gads

Doma par to, ka pie ļoti liela ledus slāņa spiediena ledus temperatūra tā apakšējos slāņos var paaugstināties līdz pat kušanas temperatūrai, radās jau XIX gs beigās.

Pamatojoties uz šo pieņēmumu, 1950.gados krievu okeanologs N.Zubovs ieviesa terminu “kritiskais ledāja biezums”. Viņš izteica pieņēmumu, ka tieši Antarktīdā, kur ledus vāks sniedzas tūkstošiem metru dziļumā, iespējami pazemes ezeri. Tie varētu būt radušies, ledum kūstot gigantiska spiediena rezultātā.

Veicot tālākus pētījumus un aprēķinus, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka zem Antarktīdas, kuras ledāju platība līdzinās Eiropai, atrodas vesela saldūdens jūra, kurā, iespējams, vēl aizvien saglabājusies aizvēsturiska ekosistēma.

Pirmo reizi šī hipotēze apstiprinājās 1960.gados, kad tika veikts vairāk kā 2000 metru dziļš urbums zem Bērda stacijas Antarktīdā, – kad urbis sasniedza ledāja dibenu, urbumā ieplūda saldūdens…

1959. un 1964.gadā krievu zinātnieki veica ledus vairoga seismisko zondēšanu zem stacijas VOSTOK. Rezultāti uzrādīja iespēju, ka šajā vietā zem ledāja atrodas ūdens baseins. Tāpēc tika nolemts sākt urbumu.

Urbumā ar kodu 5G-1 darbi sākās 1989.gadā, piedaloties krievu, franču un amerikāņu zinātniekiem. 1996.gadā tika sasniegts 3539 metru dziļums, un izmainījās ūdens ķīmiskais sastāvs, kas liecināja – beidzies ledus vairoga slānis un sācies pazemes ezera sasalušās virsmas ledus.

1999.gadā urbums sasniedza 3623 metru dziļumu. Ledus paraugu vecums no šī dziļuma – apmēram 430 000 gadu. Šajā etapā darbi tika pārtraukti, jo zinātnieki bažījās, ka ar esošajā tehnoloģijām var notikt nepieļaujama iejaukšanās ezera ekosistēmā.

2003.gadā Pēterburgas Kalnu institūtā tika radīta jauna urbšanas tehnoloģija, un 2006.gadā darbi atsākās.

2012.gada 5.februārī, 3769,3 metru dziļumā urbšana tika pabeigta, un pazemes ezera virsma sasniegta.

Tika veikta ūdens paraugu rūpīga analīze, kuras pirmie rezultāti kļuvuši zināmi tikai tagad, un tie ir pārsteidzoši.

Zinātnieki ūdenī atklājuši kādas baktērijas DNS, kas nav līdzīga nevienam uz mūsu planētas zināmajam veidam. Par to aģentūrai “RIA Novosti” pastāstīja Pēterburgas Kodolfizikas institūta ģenētikas laboratorijas darbinieks Sergejs Bulats. “Mēs šo dzīvības formu uzskatām par neidentificētu un neklasificētu,” sacīja zinātnieks.

Savukārt Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta Krievijas antarktiskās ekspedīcijas vadītājs Valērijs Lūkins ziņu dienestam norādīja, ka jaunās dzīvības formas eksistenci varēs apstiprināt tikai pēc atkārtotām analīzēm, ko veiks šogad paņemtajam “tīrajam” ūdens paraugam.

Pazemes ezera ledus paraugs, kurā atrasta zinātnei līdz šim vēl nezināmas baktērijas DNS.
Foto: S.Bulats

“Jā, zinātnei šobrīd nepazīstams DNS paraugs bija noteikts,” atzina V.Lūkins. “Un tagad ūdens paraugs, kas šā gada maijā ieradīsies Sanktpēterburgā ar zinātniskās ekspedīcijas kuģi “Akadēmiķis Fjodorovs”, palīdzēs iegūt apstiprinājumu tam, ka pazemes ezerā atrasta līdz šim nezināma baktērija.”

Zinātniskās izpētes darbi virzās uz priekšu lēnām. Nākamajā darba sezonā, kas sāksies tikai šā gada nogalē, urbšana tiks atjaunota, savukārt jaunu ūdens paraugu iegūšana gaidāma 2014.-2015.gada ziemas sezonā.

(C) 2013. Tulkojums. Guntis Zariņš. Citējot atsauce obligāta.