Antarktikas ledāja mīkla

Antarktikas ledājs  kūst 10 reizes ātrāk kā pirms 600 gadiem. Pie tādiem secinājumiem nonākuši Austrālijas un Lielbritānijas zinātnieki. Zinātnieki veica 364 metrus dziļu urbumu. Iegūtos ledus paraugus analizēja un ar speciālām metodēm noteica ledāja kušanas ātrumu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2013/03/video.jpg Video

Advertisements

Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja

PAPILDINĀTS↓ (08.03 16:20)
vostok_3

Krievijas, Francijas un ASV apvienotā zinātnieku komanda Antarktīdas stacijā “Vostok”, 2005.gads

Doma par to, ka pie ļoti liela ledus slāņa spiediena ledus temperatūra tā apakšējos slāņos var paaugstināties līdz pat kušanas temperatūrai, radās jau XIX gs beigās.

Pamatojoties uz šo pieņēmumu, 1950.gados krievu okeanologs N.Zubovs ieviesa terminu “kritiskais ledāja biezums”. Viņš izteica pieņēmumu, ka tieši Antarktīdā, kur ledus vāks sniedzas tūkstošiem metru dziļumā, iespējami pazemes ezeri. Tie varētu būt radušies, ledum kūstot gigantiska spiediena rezultātā.

Veicot tālākus pētījumus un aprēķinus, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka zem Antarktīdas, kuras ledāju platība līdzinās Eiropai, atrodas vesela saldūdens jūra, kurā, iespējams, vēl aizvien saglabājusies aizvēsturiska ekosistēma.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Pasaules klimats 2012 gadā un nākotnes prognozes (Ilustratīvais materiāls)

Pētījums: Mēneša karstuma rekordu skaits pieaudzis pieckārtīgi2012.gadā gaisa temperatūras jau 36.gadu pēc kārtas bijušas virs vidējās normas un daļā ziemeļu puslodes pieredzēts karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) apkopotie dati.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Antarktikas ledāji kūst divreiz ātrāk par prognozēm (Video)

Byrd Camp in 2001Antarktikas rietumu daļā ledāji kūst 2 reizes ātrāk nekā tika uzskatīts iepriekš un tas var paātrināt pasaules okeāna līmeņa pacelšanos. Pēc pēdējiem datiem, vidējā gaisa temperatūra Byrd pētniecības stacijā Antarktikā, pēdējo 50 gadu laikā pieaugusi par 2,4 grādiem.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Ozona caurums virs Antarktīdas mazākais daudzu gadu laikā (Ilustratīvais materiāls)

Ozona caurums virs Antarktīdas šogad ir krietni mazāks nekā citus gadus, informē Pasaules Meteoroloģijas organizācija.

Attēlā ar violeto krāsu parādīts ozona caurums kulminācijas brīžos iepriekšējos gados

Lielākais ozona caurums tradicionāli virs Antarktīdas veidojas septembrī. Šogad kulminācijas brīdī ozona caurums sasniedza aptuveni 20 miljonus kvadrātkilometru, lai gan dažus gadus iepriekš, 2006. gadā, tas bija pat vairāk nekā 30 miljonu kvadrātkilometru liels.

Turklāt dati par oktobri ir vēl iepriecinošāki. Ja iepriekšējos pāris gadus oktobra vidū ozona caurums bija ap 15-25 miljoniem kvadrātmetru liels, tad šogad tas ir samazinājies jau nedaudz zem 10 miljoniem kvadrātkilometru.

Minimālais Dienvidpola ozona slāņa biezums pēdējos 7 gados

Zinātnieki skaidro, ka pūliņi, ko sabiedrība ir veltījusi ozona slāni noārdošo vielu patēriņa mazināšanai, nav bijuši velti un tagad redzams, ka ozona slāni būs izdevies nosargāt.

LTV.lv, temis.nl

Arktika iegājusi jaunā klimata fāzē (Ilustratīvais materiāls, Video)

PAPILDINĀTS↓

Arktikas jūrā ledus daudzums sasniedzis zemāko līmeni visa gada laikā. Tādējādi uzstādīts jauns vasaras rekords kopš tiek apkopoti šādi dati.

Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.

Jāatzīmē, ka ledus daudzumam Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.

«Lai gan mēs jau ilgu laiku zinām, ka planēta uzsilst, izmaiņas pirmkārt ir redzamas tieši Arktikā, un tik straujām pārmaiņām mēs neesam gatavi,» skaidro zinātnieki. Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko 3-4 gadu laikā.

Agrākās Arktikas ledus apjoma samazināšanās prognozes (zilā un sarkanā līnija) un reālā situācija (melnā līnija) – izskatās ka pat līdz 15 gadiem Arktikas ledus var neizvilkt…

26.augusta mērījumi liecināja, ka ledus daudzums Arktikas jūrā ir 4,10 miljoni kvadrātkilometru, bet jau 4.septembrī tas pirmo reizi vēsturē biji nokrities zem četriem miljoniem kvadrātkilometru. Zinātnieki uzskata, ka «ledum ir jābūt diezgan plānam, lai tas, tuvojoties rudenim, turpinātu kust».

NASA vērš uzmanību ka Arktikas ledus klājumā izveidojušies milzu caurumi, kas liecinot ka palikušais ledus ir plāns.

Turklāt 2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu».

Nu ko? Lai nepiepildītos ļaunākās prognozes, par kurām rakstīju pagājušajā reizē – Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls), atliek cerēt tikai uz brīnumu – mesijas nolaišanos no debesīm, citplanētiešu iejaukšanos, utt. vai arī uz reālākiem notikumiem kas jau notiek, kā  Saules aktivitātes samazināšanos. 

Samazinoties Saules aktivitātei, samazinātos arī vidējā Zemes temperatūra.  Latvijai kārtējais Maundera minimums labu klimatu gan nesola, bet Arktikas ledus kušana varētu piebremzēties uz kādiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas gan neglābs tālākā nākotnē, kad Saules aktivitāte pastiprināsies, bet varbūt man nenāksies braukt pa Rīgas ielām ar laivu…

Bet varbūt tas viss ir zinātnieku fantāzijas un maldi!?

🙄

Bet Ledus segas pieaugums jūrās ap Antarktīdu (Antarktikā) ir krietni mazāks par izkusušā ledus apjomu Ziemeļu Ledus okeānā (Arktikā), liecina ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra apkopotā informācija.

Šogad reģistrētais minimums Arktikā bija 3,3 miljonus kvadrātkilometru mazāks par normu, savukārt ledus daudzums Antarktikā 19.septembrī pakāpās 1,1 miljonu kvadrātkilometru virs normas, līdz ar to pasaulē kopumā ledus klātā ūdens platība ir aptuveni divus miljonus kvadrātkilometru mazāka par 1979.-2000.gada vidējo rādītāju.

Arī iepriekšējos gados bija vērojama līdzīga situācija – ledus daudzums Arktikā pastāvīgi ir mazāks par normu, savukārt Antarktikā ledāju platība pēdējos gados ir augusi, tomēr šis pieaugums nekompensē ledus izzušanu Arktikā.

Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.

Pēdējos gados saistībā ar sauszemes ledāju kušanu un ūdens termālo izplešanos pasaulē novērota ūdens līmeņa celšanās vidēji par trim milimetriem gadā.

Pēdējo frāzi atļaušos apšaubīt apšaubīt! 🙄  skat. – Slīkstošas valsts Kiribati prezidents tautu aicina pārcelties (Video) Un tas jau bija pirms 2 gadiem.

BNN,  DB.lvDelfi.lv, Artic News, NASA Earth ObservatoryCryosphere Today, NOAA, Vesti.ru

P.S. Un nav ko te lielieties ar auksto Antarktīdu, ozona caurums Jums tur virs galvas atkal veidojas… 😯

20.09.12 @ Tropospheric Emission Monitoring Internet Service


Blogā iespējams sekot līdzi Arktikas un Antarktikas aktuālajiem klimatiskajiem apstākļiem un ledāju stāvoklim lapās  – Arktikas un Antarktikas monitorings, Arktika online un Antarktika online

Leduspolu jaunumi (Video)

Zem Antarktīdas ledājiem varētu glabāties milzīgs daudzums metāna, kas ir spēcīga siltumnīcas gāze, ar potenciālu veicināt globālo sasilšanu, izprātuļojuši zinātnieki no Bristoles universitātes. Turpinoties straujai ledāju kušanai, metāns var nokļūt atmosfērā un «uzkarsēt» planētu.

Bet Rūdijam katrs burbulis jūrā ir maziņa atbilde (ar angļu subtitriem)

Laboratorisku eksperimentu rezultātā pierādīts, zem ledus valda bioloģiski aktīvi apstākļi, kas nozīmē, ka mikrobi palīdz organiskajam ogleklim metabolizēties līdz oglekļa dioksīdam un metāna gāzei. Šāds process esot raksturīgs apstākļiem ar ļoti zemu temperatūru un lielu spiedienu.

Zinātnieki lēš, ka zem Antarktīdas ledus segas metāna rezervuāros varētu glabāties simtiem miljardu tonnu oglekļa, radot potenciālus draudus pasaules klimatam, vēsta BBC.

«Tas ir milzīgs daudzums organiskā oglekļa. Tur atrodas vairāk nekā desmit reizes lielāki oglekļa krājumi nekā mūžīgā sasaluma reģionos ziemeļos,» baida zinātnieki.

Bet Sibīrijā metāns jau pa visām malām lien ārā.

Pievērsīsimies Arktikai…

Kā ziņots, Arktika šogad zaudējusi vairāk jūras ledus pārklājuma nekā jebkad agrāk, ņemot vērā datus, kas ar satelīta palīdzību tikuši ievākti kopš 1979.gada, ziņo ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Arktikas jūras ledus pārklājums uz doto brīdi jau ir mazāks par 4  miljonu kvadrātkilometru. Iepriekš rekordātra ledus kušana reģistrēta 2007.gada 18.septembrī, kad ledus pārklājums sasniedza 4,17 miljonus kvadrātkilometru.

Parasti jūras ledus pārklājums palielinās ziemas mēnešos, bet sarūk vasaras periodā, tomēr pēdējo trīsdesmit gadu laikā satelīti novērojuši 13% kritumu ik desmitgadi.

Turklāt Arktikas ledus pārklājums ierasti viszemāko punktu sasniedz septembrī, tāpēc zinātnieki sagaida, ka šī gada straujā kušana vēl turpināsies.

Lai arī tika ziņots ka Arktikā sākusies gaisa temperatūras pazemināšanās un ceturtdien Grenlandes vidienē gaiss atdzisis līdz -36 grādiem, citās Arktikas vietās gaisa joprojām turpina pārspēt plusa rekordus. 

Franča Jozefa Zemes arhipelāgā 30.augustā reģistrēta temperatūras paaugstināšanās līdz +3,7°C , Bet Novaja Zemļa arhipelāgā temperatūra pacēlusies līdz 3,4°C. Tie ir jauni 30.augusta temperatūras maksimumi šajos bargajos ziemeļu reģionos.

Šā gada vasara Lielbritānijā bijusi otra mitrākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1912.gada vasaras, ka arī Norvēģijā šī vasara bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā pēdējos piecos gados bijušas sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Šādi laikapstākļi, iespējams, ir sekas ledus izzušanai Arktikā, uzskata vairāki norvēģu meteorologi

Un vel viens rekords Arktikas reģionā, kas gan nav saistīts ar klimatu, bet kas zin… Pastāv tak teorija, ka kūstot ledājiem samazinās spiediens uz tektoniskajām plāksnēm un tas savukārt izsauc seismiskās un vulkānu aktivitātes pastiprināšanos.

Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 6.8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.

Lai arī šī zemestrīce nekādus postījumus šim neapdzīvotajam reģionam nav nodarījusi, tā tomēr ir stiprākā zemestrīce kas reģistrēta šajā reģionā. Pirms tam stiprākā  zemestrīce šajā reģionā ir reģistrēta 2008 gadā Svalbāra salu arhipelāgā un tās stiprums bija 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas .

BNNNature.comJapan Aerospace Exploration AgencyМетеоновости, TVNET, USGS