Kas notiek ar klimatu un Arktiku?

Šajā gadā laika apstākļi ir kļuvuši pilnīgi neparedzami – anomālus aukstumus nomaina anomāli karstumi, kamēr rekordlieli plūdi slīcina vienas valstis, tikmēr citās valstīs karstuma dēļ deg milzīgas mežu platības. Zinātnieki tik plāta rokas un spriedelē, ka pie visa vainīgas izmaiņas strāvplūsmās (Jet stream), bet tālāk viņu domu lidojums apstājās…

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Antarktikas ledāja mīkla

Antarktikas ledājs  kūst 10 reizes ātrāk kā pirms 600 gadiem. Pie tādiem secinājumiem nonākuši Austrālijas un Lielbritānijas zinātnieki. Zinātnieki veica 364 metrus dziļu urbumu. Iegūtos ledus paraugus analizēja un ar speciālām metodēm noteica ledāja kušanas ātrumu.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2013/03/video.jpg Video

“Krievu ziema” Vācijā

20130330_aukstums_vacijaLatvijā nav nekas jauns sagaidīt Lieldienas ar sniegu, īpaši tādos gados kā šis, kad kristīgās Lieldienas svinam ļoti agri. Taču Vācijai sniegs un sals marta beigās ir visai reta parādība, – pavasara atnākšana kavējas jau veselu mēnesi. Un laikā, kad citkārt jau plaukst lapas un valda patīkams siltums, šopavasar termometra stabiņš naktīs noslīd līdz -10 grādiem, un visu valsti klāj sniega sega. Vācieši, šo parādību puspajokam dēvē par “krievu ziemu”, pamatojoties uz apstākli, ka neierastais aukstums ieplūdis no Sibīrijas.

Jau rakstījām, ka patiesībā ilgstošā aukstuma cēlonis slēpjas nevis Krievijā, bet gan polāro gaisa masu nobīdē (Kāpēc kavējas pavasaris). Zinātnieki izvirzījuši versiju, ka šādas parādības turpmāk kļūs aizvien biežākas, jo arktisko ledāju straujā kušana izjauc atmosfēras plūsmu līdzsvaru un klimatiskās anomālijas nevis ar laiku izkliedējas, bet ir ilgstošākas un noturīgākas, nekā līdz šim. (Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi)

Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi

20130328_melting-arctic20iceKarstuma anomālijas vasarā, aukstuma no sniega rekordi ziemā, – nu jau drīz šīs lietas kļūs mums ierastas. Kāpēc tā? Kāds ir iemesls tam, ka pie mums ir tādi laika apstākļi? Vienkāršota atbilde – globālās klimata izmaiņas. Bet, ja precīzāk? Izrādās – mēs esam ļoti cieši saistīti ar ledājiem Arktikā. Par šo tēmu sprieda zinātniskajā konferencē, kas otrdien notika ASV/
“Arktisko ledāju platības samazināšanās ir vistiešākajā veidā saistīta gan ar spēcīgiem sniegputeņiem mērenajos platuma grādos ziemas sezonā, gan ar anomālu karstumu vasarās,” – laikraksts Los Angeles Times citē Viskonsinas universitātes Nelsona Ekoloģisko pētījumu institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Stīvenu Vavrusu (Stephen Vavrus).

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Bīstamie Himalaju ezeri

himalayNeierasti straujā ledus kušana, kas Himalajos tiek novērota nu jau 47 gadus ir novedusi pie septiņu jaunu augstkalnu ezeru izveidošanās. Vēsturiski Himalajos bijuši 8 ezeri, bet pēdējie novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem ļāvuši saskaitīt jau 15 ūdenskrātuves, kas atrodas augstumā no 4069 līdz 5252 metriem virs jūras līmeņa.
Jauno ezeru parādīšanās cēlonis – anomālā ledus kušana pasaules augstākajā kalnu grēdā.

 

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Tikai 1,5 grādi

ice_melting_2Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.

Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var  notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums