Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.
Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.
Klimata stabilitāte ir salīdzināma ar bedrīti apaļajā virsotnē, kurā šurpu turpu svārstās mūsu planētas klimatiskie apstākļi
Turpinām publicēt Krievijas zinātnieku Viktora Gorškova un Anastasijas Makarjovas populārzinātniskos rakstus par biotiskās regulācijas jautājumiem. Iepriekšējā publikācijā mēs nonācām pie secinājuma, ka Zemes klimats un vidējā globālā temperatūra savā būtībā ir nestabili, ar tieksmi ieņemt dzīvībai nelabvēlīgus temperatūru stāvokļus. Dabiski rodas jautājums, – kas ir tas mehānisms, kas tomēr nodrošina klimata stabilitāti un dzīvības saglabāšanu uz mūsu planētas?
Tā ka nav tādu fizikālu mehānismu, tad jāsecina, ka dzīvībai pieņemama vidējā globālā temperatūra tiek uzturēta ar pašas dzīvības, proti, sauszemes un okeāna dabisko ekosistēmu palīdzību. To sauc par biotisko kontroli, jeb klimata biotisko regulāciju, ko veic visa mūsu planētas ekosistēma, saukta arī par biotu.
Izmantojot jau iepriekš piemēroto analoģiju ar bumbiņu kalna virsotnē, – biotiskā kontrole ir radījusi apaļajā virsotnē kaut ko līdzīgu mazai bedrītei, kurā guļ mūsu planēta.
Globālā pasaules sasilšana ir galvenā cilvēces problēma 21 gadsimtā. Daudzi uzskata ka tie ir lielākie draudi ar kuriem saskārusies civilizācija. Šī gadsimta vidū zemeslodes sasilšana var sasniegt līmeni, kādu planēta nav piedzīvojusi kopš no dinozauru laikiem. Bet vairāk kā divdesmit gadus grupa zinātnieku apšaubīja globālo pasaules sasilšanu…
ANO prognozes par globālās sasilšanas apmēriem var izrādīties pārāk pieticīgas, jo mūžīgais sasalums jau sācis kust.
Globālo klimata pārmaiņu izraisīta mūžīgā sasaluma kušana var radīt apburto loku, ļaujot atmosfērā nonākt milzīgām siltumnīcefekta gāzu masām, kas tūkstošiem gadu bijušas ieslēgtas sasalušajā augsnē un purvos.
Mūžīgā sasaluma josla, kurā Zemes garozas augšējās daļas temperatūra daudzu gadu garumā nepaceļas virs nulles, aizņem gandrīz ceturto daļu sauszemes, aptverot milzīgas platības Sibīrijā, Aļaskā, Kanādā un Ziemeļu Ledus okeāna salās, kā arī daļu Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu.
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas meteoroloģijas dienests «Met Office» (red. pieb. Vel pavasarī martā šis pats kantoris apgalvoja ka Arktikas kušanas rekords 2007 gadā ir bijis izņēmums un ātrākais kad var izkust Arktikas jūras ledāji ir 2040-2060 gads 🙂 ) publicējis ziņojumu par vidējo gaisa temperatūru uz Zemes laika periodā no 1997.gada sākuma līdz 2012.gada augustam, kas atklāj, ka pēdējos 15 gados gaisa temperatūra pasaulē kopumā nav būtiski mainījusies.
Sanāk ka valsts kantoris, kura ir viena no galvenajām globālās sasišanas teorijas pretiniecēm, NOAA (ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvalde) MELO! 😕
Laika periodā no 1980. līdz 1996.gadam tika novērota globāla sasilšana, savukārt pirms tam 40 gadu garumā Zemeslodes vidējā gaisa temperatūra bija stabila vai nedaudz pazeminājās.
Sanāk ka arī NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) MELO 🙂
Lai gan “jaunie dati” par globālo vidējo gaisa temperatūru neuzrāda būtisku sasilšanu, daži pasaules reģioni saskārušies ar temperatūras paaugstināšanos un dabas katastrofām. Tostarp šogad Arktikā ledus daudzums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā.
Savukārt pēdējais gads ASV bijis siltākais 12 mēnešu periods kopš 19.gadsimta.
“Jaunie rādījumi” esot iegūti, apkopojot datus no vairāk nekā trim tūkstošiem mērījumu punktu uz sauszemes un okeānā. «Daily Mail» norāda uz slepenību :?, kādā pirms nedēļas publicēts ziņojums – pirmā informācija par to plašsaziņas līdzekļos parādījusies tikai 13.oktobrī.
Var jau lasīt tālāk, bet kaut kā zūd ticamības moments šim apgalvojumam vai arī preses pīlei. 🙄 Vienīgais var piekrist apgalvojumam “ka mēs patiesībā nezinām, kas notiek ar klimatu”.
Laikraksts, reaģējot uz jaunajiem datiem, paziņojis, ka «globālā sasilšana beidzās pirms 16 gadiem», tomēr aptaujāto profesoru domas dalās– vieni noliedz ziņojumu nozīmību, uzsverot, ka apskatītais laika periods ir pārāk īss un globālā sasilšana nav apstājusies, savukārt citi atzīst, ka līdzšinējās prognozes par globālo sasilšanu izrādījušās greizas un ka jāturpina pētījumi par dabisko ciklu – it īpaši okeānu temperatūras un Saules aktivitātes ciklu – ietekmi uz klimatu.
Kā ziņots, šā gada pavasarī Džeimss Lavloks – Gajas teorijas autors un viens no vides aktīvistu līderiem, kas iepriekš prognozēja globālas sasilšanas izraisītu katastrofu šajā gadsimtā, – intervijā telekanālam MSNBC atzina, ka prognozes par klimata izmaiņām un to ietekmi bijušas pārspīlētas.
92 gadus vecais britu profesors raksta jaunu grāmatu , kurā pauž uzskatu, ka klimata izmaiņas joprojām notiek, bet tās nav tik straujas kā gaidīts. Lavloks atzinis, ka agrākos gados viņš, kā arī citi vides aktīvisti, tostarp Als Gors, bijis nepamatotas panikas cēlājs.
«Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kas notiek ar klimatu. Pirms 20 gadiem mēs domājām, ka zinām. Tādēļ tika celta nepamatota panika,» sacīja Džeimss Lavloks. Viņš uzsvēra, ka nebaidās atzīt savu kļūdīšanos, savukārt valsts un universitātes zinātnieki, iespējams, baidās, ka atkāpšanās no agrākajām drūmajām prognozēm novedīs pie finansējuma samazinājuma.
Šī iemesla dēļ vairums vides aktīvistu un politiķu terminu «globālā sasilšana» aizstājuši ar frāzi «klimata izmaiņas».
Gāzes, kas veidojušās milzīgo dinozauru vēderu traktā, varēja novest pie klimata izmaiņām, uzskata Liverpūles universitātes pētnieki. 😀
Tiek lēsts – lai sagremotu augu barību, pirms 150 miljoniem gadu dzīvojošo dinozauru organismā eksistēja speciālas baktērijas, kuras arī noveda pie metāna veidošanās.
Visi kopā šie milzīgie dzīvnieki varēja «saražot» pietiekami daudz metāna, lai ietekmētu Zemes klimatu mezozoja ērā. Piemēram, viens no vislielākajiem dinozauriem – diplodoks – svēris teju 150 tonnas, raksta BBC.
Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, kopējās dinozauru «ražoto» gāzu apjoms gadā veidoja 472 tonnas, kas varēja novest pie klimata sasilšanas.
Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.
Globālo klimata pārmaiņu izraisīta mūžīgā sasaluma kušana var radīt apburto loku, ļaujot atmosfērā nonākt milzīgām siltumnīcefekta gāzu masām, kas tūkstošiem gadu bijušas ieslēgtas sasalušajā augsnē un purvos.
Citāda Pasaule 