Vizuālās informācijas monitorings
19/06/2013
Izvēlieties Eiropas labākos risinājumus zemām oglekļa emisijām! Konkursā par labākajiem, klimatam draudzīgajiem projektiem piedalās arī Latvijas iniciatīvas.
Noslēdzis pirmais posms Eiropas labākā risinājuma meklējumos, kas mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Pienācis laiks balsot par uzvarētāju.
Turpinājums19/06/2013
Pasaules Banka pasūtījusi pētījumu par klimata izmaiņām un to sekām Subsahāras Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumos un Dienvidāzijā, kur atrodas vairākas no pasaules nabadzīgākajām valstīm…
Globālās sasilšanas izraisītās problēmas var smagi izpausties jau tuvāko gadu laikā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka (PB). PB ziņojumā sniegts satraucošs scenārijs tuvākajām dienām un gadiem, ar kuru varam saskarties jau savas dzīves laikā, norādīja Pasaules Bankas prezidents Džims Kims.
Video16/06/2013 3 komentāri
Čeļābinskas pilsētā, virs kuras šogad uzsprāga meteorīts, atkal atkal izcēlies satraukums. Iedzīvotāji šonakt pirmo reizi virs pilsētas novērojuši neparastas zilas spilgtas gaismas – sudrabotos mākoņus. 🙂
Video Foto26/05/2013
Lai gan parasti sudrabaino mākoņu (mezosfēras mākoņi, noctilucent clouds) sezona ilgst no jūnija sākuma līdz augusta sākumam, daba ne vienmēr ievēro kalendāros termiņus. Pirmie sudrabotie mākoņi 24-25.maijā novēroti Igaunijā (Sāremā salā), Dānijā, Skotijā un Anglijā.
Foto30/04/2013
Pirmo reizi 3 miljonu gadu laikā Zemes atmosfēras piesārņojums ar ogļskābo gāzi (CO2) sasniedzis simbolisko 400 ppm (daļas no miljona) robežu. Tādus datus pēdējā nedēļā reģistrējusi Havaju salu Mauna Loa observatorija. Pirmos mērījumus observatorija veica 1958 gadā un tad gaisa piesārņojums ar CO2 bija 317 ppm. Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pieaudzis vismaz par 40% pēdējos 200 gados, palielinoties no 280 ppm līdz 400 ppm.
Trīs miljonu gadus atpakaļ Pliocēna laikmetā Zemes vidējā temperatūra bija par 3-4 grādiem augstāka, bet pasaules okeāna līmenis par 40 metriem augstāks.
11/03/2013 2 komentāri
Sagaidījām… 😯
Mežu nozarē strādājošie spiež trauksmes pogu, ka Latvija savulaik esot uzņēmusies pārāk lielas saistības siltumnīcas efekta gāzu piesaistei. Proti, katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi tā teikt uzsūc noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes. Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja, ne pircēja un šobrīd situācija var pavērsties pretējā virzienā…
Turpinājums
Citāda Pasaule 