Tikai 1,5 grādi

ice_melting_2Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.

Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var  notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Advertisements

Kas sargā mūsu dzīvības? /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 2.daļa/

Stabila klimata modelis

Klimata stabilitāte ir salīdzināma ar bedrīti apaļajā virsotnē, kurā šurpu turpu svārstās mūsu planētas klimatiskie apstākļi

Turpinām publicēt Krievijas zinātnieku Viktora Gorškova un Anastasijas Makarjovas populārzinātniskos rakstus par biotiskās regulācijas jautājumiem. Iepriekšējā publikācijā mēs nonācām pie secinājuma, ka Zemes klimats un vidējā globālā temperatūra savā būtībā ir nestabili, ar tieksmi ieņemt dzīvībai nelabvēlīgus temperatūru stāvokļus. Dabiski rodas jautājums, – kas ir tas mehānisms, kas tomēr nodrošina klimata stabilitāti un dzīvības saglabāšanu uz mūsu planētas?

Tā ka nav tādu fizikālu mehānismu, tad jāsecina, ka dzīvībai pieņemama vidējā globālā temperatūra tiek uzturēta ar pašas dzīvības, proti, sauszemes un okeāna dabisko ekosistēmu palīdzību. To sauc par biotisko kontroli, jeb klimata biotisko regulāciju, ko veic visa mūsu planētas ekosistēma, saukta arī par biotu.

Izmantojot jau iepriekš piemēroto analoģiju ar bumbiņu kalna virsotnē, – biotiskā kontrole ir radījusi apaļajā virsotnē kaut ko līdzīgu mazai bedrītei, kurā guļ mūsu planēta.

Kā tas notiek?

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Uz “naža asmens” /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 1.daļa /

Šodien climate-unstablesākam publicēt materiālus par klimata biotisko regulāciju.  Materiālu tulkošanai un publicēšanai latviešu valodā atļauja saņemta no pētījumu autoriem, Krievijas zinātniekiem profesora Viktora Gorškova un fizikas – matemātikas zinātņu kandidātes Anastasijas Makarjovas.

Kā pirmo vēlamies piedāvāt V.Gorškova un A.Makarjovas darbu “Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām“. Populārā, viegli saprotamā valodā zinātnieki runā par to, kas ir siltumnīcas efekts un globālā sasilšana, kā arī izvirza dažus revolucionārus apgalvojumus, apgāžot līdzšinējos mītus par daudziem Zemes klimata fizikālajiem aspektiem.

Pirmā daļa: “Auksti vai karsti”. Tēze – globālā temperatūra ir nestabils jēdziens un patiesībā mēs visu laiku balansējam kā uz naža asmens…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Klimatiskie kari: Atbildes prettrieciens (Video)

Climate WarsGlobālā pasaules sasilšana ir galvenā cilvēces problēma 21 gadsimtā. Daudzi uzskata ka tie ir lielākie draudi ar kuriem saskārusies civilizācija. Šī gadsimta vidū zemeslodes sasilšana var sasniegt līmeni, kādu planēta nav piedzīvojusi kopš no dinozauru laikiem. Bet vairāk kā divdesmit gadus grupa zinātnieku apšaubīja globālo pasaules sasilšanu…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Bermudu trīsstūris un metāns (Video)

Austrālijas zinātnieki paziņojuši ka atklājuši Bermudu trīsstūra noslēpumu. Atlantijas okeāna Bermudu trīstūra rajonā, pēdējos 100 gados, mīklaini pazuduši un avarējuši vairāk kā 100 kuģu un lidmašīnu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Nākotnes prognozes: Mūžīgais sasalums kūst un kusīs aizvien ātrāk

PAPILDINĀTS↓

Jaunais ANO Vides programmas (UNEP) ziņojums…

ANO prognozes par globālās sasilšanas apmēriem var izrādīties pārāk pieticīgas, jo mūžīgais sasalums jau sācis kust.

Globālo klimata pārmaiņu izraisīta mūžīgā sasaluma kušana var radīt apburto loku, ļaujot atmosfērā nonākt milzīgām siltumnīcefekta gāzu masām, kas tūkstošiem gadu bijušas ieslēgtas sasalušajā augsnē un purvos.

Mūžīgā sasaluma josla, kurā Zemes garozas augšējās daļas temperatūra daudzu gadu garumā nepaceļas virs nulles, aizņem gandrīz ceturto daļu sauszemes, aptverot milzīgas platības Sibīrijā, Aļaskā, Kanādā un Ziemeļu Ledus okeāna salās, kā arī daļu Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums