Globālā sasilšana beigusies pirms 16 gadiem? (Ilustratīvais materiāls)

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas meteoroloģijas dienests «Met Office» (red. pieb. Vel pavasarī martā šis pats kantoris apgalvoja ka Arktikas kušanas rekords 2007 gadā ir bijis izņēmums un ātrākais kad var izkust Arktikas jūras ledāji ir 2040-2060 gads 🙂 )  publicējis ziņojumu par vidējo gaisa temperatūru uz Zemes laika periodā no 1997.gada sākuma līdz 2012.gada augustam, kas atklāj, ka pēdējos 15 gados gaisa temperatūra pasaulē kopumā nav būtiski mainījusies.

Sanāk ka valsts kantoris, kura ir viena no galvenajām globālās sasišanas teorijas pretiniecēm,  NOAA (ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvalde) MELO! 😕

Laika periodā no 1980. līdz 1996.gadam tika novērota globāla sasilšana, savukārt pirms tam 40 gadu garumā Zemeslodes vidējā gaisa temperatūra bija stabila vai nedaudz pazeminājās.

Sanāk ka arī NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) MELO 🙂

Lai gan “jaunie dati” par globālo vidējo gaisa temperatūru neuzrāda būtisku sasilšanu, daži pasaules reģioni saskārušies ar temperatūras paaugstināšanos un dabas katastrofām. Tostarp šogad Arktikā ledus daudzums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā.

Savukārt pēdējais gads ASV bijis siltākais 12 mēnešu periods kopš 19.gadsimta.

“Jaunie rādījumi” esot iegūti, apkopojot datus no vairāk nekā trim tūkstošiem mērījumu punktu uz sauszemes un okeānā. «Daily Mail» norāda uz slepenību :?, kādā pirms nedēļas publicēts ziņojums – pirmā informācija par to plašsaziņas līdzekļos parādījusies tikai 13.oktobrī.

Var jau lasīt tālāk, bet kaut kā zūd ticamības moments šim apgalvojumam vai arī preses pīlei. 🙄 Vienīgais var piekrist apgalvojumam “ka mēs patiesībā nezinām, kas notiek ar klimatu”.

Laikraksts, reaģējot uz jaunajiem datiem, paziņojis, ka «globālā sasilšana beidzās pirms 16 gadiem», tomēr aptaujāto profesoru domas dalās – vieni noliedz ziņojumu nozīmību, uzsverot, ka apskatītais laika periods ir pārāk īss un globālā sasilšana nav apstājusies, savukārt citi atzīst, ka līdzšinējās prognozes par globālo sasilšanu izrādījušās greizas un ka jāturpina pētījumi par dabisko ciklu – it īpaši okeānu temperatūras un Saules aktivitātes ciklu – ietekmi uz klimatu.

Kā ziņots, šā gada pavasarī Džeimss Lavloks – Gajas teorijas autors un viens no vides aktīvistu līderiem, kas iepriekš prognozēja globālas sasilšanas izraisītu katastrofu šajā gadsimtā, – intervijā telekanālam MSNBC atzina, ka prognozes par klimata izmaiņām un to ietekmi bijušas pārspīlētas.

92 gadus vecais britu profesors raksta jaunu grāmatu , kurā pauž uzskatu, ka klimata izmaiņas joprojām notiek, bet tās nav tik straujas kā gaidīts. Lavloks atzinis, ka agrākos gados viņš, kā arī citi vides aktīvisti, tostarp Als Gors, bijis nepamatotas panikas cēlājs.

«Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kas notiek ar klimatu. Pirms 20 gadiem mēs domājām, ka zinām. Tādēļ tika celta nepamatota panika,» sacīja Džeimss Lavloks. Viņš uzsvēra, ka nebaidās atzīt savu kļūdīšanos, savukārt valsts un universitātes zinātnieki, iespējams, baidās, ka atkāpšanās no agrākajām drūmajām prognozēm novedīs pie finansējuma samazinājuma.

Šī iemesla dēļ vairums vides aktīvistu un politiķu terminu «globālā sasilšana» aizstājuši ar frāzi «klimata izmaiņas».

TVNET, Daily MailNOAA, NASA, Japan Aerospace Exploration Agency

Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls)

Mēdiji steidz ziņo, ka Grenlandē ko šovasar skāra nebijuša mēroga atkusnis, kopš augusta kļuvis krietni aukstāks. Naktī uz 9.septembri gaisa temperatūra Grenlandes vidienē pirmo reizi šosezon pazeminājās līdz -40 grādiem, kas ir neierasti liels sals tik agri rudenī, tā ir arī zemākā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodē kopš pavasara.

Tomēr visā pārējā Arktikas reģionā temperatūra saglabājas ap 0°C

Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, sarukusi līdz 3,59 miljoniem kvadrātkilometru, kas ir mazāk nekā puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Patlaban būtiska ledus daudzuma samazināšanās vairs netiek novērota.

Iepriekšējais zemākais rādītājs pirms šā gada ledus kušanas rekordiem bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī. Tas tika pārspēts šā gada 24.augustā, un kopš tā brīža katru dienu tika reģistrēts jauns rekordzems ledus daudzums.

Nepieredzēti straujo ledus kušanu šovasar izraisīja gan augsta gaisa temperatūra, gan spēcīgi cikloni, kuru radītie vēji salauza ledājus. Turklāt pēdējos gados Arktikā dramatiski sarucis daudzgadējās ledus kārtas apjoms; tā ir biezāka un tādēļ kūst krietni lēnāk nekā ledus, kas izveidojies pēdējās ziemas laikā.

Tikmēr daži zinātnieki jau izstrādājuši “ļaunāko scenāriju” pie kā novedīs neparedzētā ledus kušana Arktikā. Agrāk rakstītos mērenos scenārijus var izlasīt NeoGeo.lv mājaslapā – Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa utt.

Saskaņā ar viņu izstrādāto modeli Arktikas jūras ledus pilnībā izkūst jau 2015 gada septembrī. Paskatoties uz šodienas attēlu augstāk un viņu prognozēm zemāk, tas nemaz neliekas tik neiespējami.

Šis tad arī būšot kritiskais lūzuma punkts un tad sāksies nekontrolējama Grenlandes ledus kušana un pasaules okeāna līmeņa celšanās ar ātrumu 15,18 cm gadā līdz 2017.gadam. Tālāk viss aizies galīgā “tūtē” un līdz 2051.gadam izkusīs visi Zemes ledāji un okeāna līmenis pacelsies līdz maksimālajam augstumam, par 68,3 metriem. 

Kā Latvijas teritorija varētu izskatīsies, kad ūdens līmenis pacelsies par 60 metriem.

Uz kā pamatojas šādas prognozes? Viens no galveniem iemesliem esot siltumnīcas efekta izraisošās gāzes – metāna nokļūšana atmosfērā. Kūstot Arktikai izkūst arī sasalušais metāna hidrāts, atbrīvojas metāns un nokļūst atmosfērā pastiprinot siltumnīcas efektu. Klimats paliek siltāks, Arktika kūst vel vairāk, atmosfērā nonāk vel vairāk metāna. Un tā pa”apburto loku” kamēr izkūst visi ledāji…

Vai tam ir kādi pierādījumi? Vienu pierādījumu, kā atmosfēras parādību, mēs varējām novērot paši. Vasaras naktīs debesīs ir iespējams novērot sudrabainos mākoņus (mezosfēras mākoņi). Šāda atmosfēras parādība pirmo reizi tika novērota 1885 gadā. Viens no faktoriem, kas veido šos mākoņus, pēc zinātnieku domām ir atmosfērā nokļuvušais metāns. Bet šogad šo mākoņus varēja jau novērot gandrīz katru vakaru.

Arī man tika tas gods… 3.jūlijs Madonas rajons

Bet par to kādu faktoru dēļ, šīs skarbās prognozes tik ātri varētu arī nepiepildīties, parunāsim citreiz… 😉

TVNET, The National Snow and Ice Data Center, Wetterzentrale, Artic NewsNeoGeo.lvflood.firetree.net

Leduspolu jaunumi (Video)

Zem Antarktīdas ledājiem varētu glabāties milzīgs daudzums metāna, kas ir spēcīga siltumnīcas gāze, ar potenciālu veicināt globālo sasilšanu, izprātuļojuši zinātnieki no Bristoles universitātes. Turpinoties straujai ledāju kušanai, metāns var nokļūt atmosfērā un «uzkarsēt» planētu.

Bet Rūdijam katrs burbulis jūrā ir maziņa atbilde (ar angļu subtitriem)

Laboratorisku eksperimentu rezultātā pierādīts, zem ledus valda bioloģiski aktīvi apstākļi, kas nozīmē, ka mikrobi palīdz organiskajam ogleklim metabolizēties līdz oglekļa dioksīdam un metāna gāzei. Šāds process esot raksturīgs apstākļiem ar ļoti zemu temperatūru un lielu spiedienu.

Zinātnieki lēš, ka zem Antarktīdas ledus segas metāna rezervuāros varētu glabāties simtiem miljardu tonnu oglekļa, radot potenciālus draudus pasaules klimatam, vēsta BBC.

«Tas ir milzīgs daudzums organiskā oglekļa. Tur atrodas vairāk nekā desmit reizes lielāki oglekļa krājumi nekā mūžīgā sasaluma reģionos ziemeļos,» baida zinātnieki.

Bet Sibīrijā metāns jau pa visām malām lien ārā.

Pievērsīsimies Arktikai…

Kā ziņots, Arktika šogad zaudējusi vairāk jūras ledus pārklājuma nekā jebkad agrāk, ņemot vērā datus, kas ar satelīta palīdzību tikuši ievākti kopš 1979.gada, ziņo ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Arktikas jūras ledus pārklājums uz doto brīdi jau ir mazāks par 4  miljonu kvadrātkilometru. Iepriekš rekordātra ledus kušana reģistrēta 2007.gada 18.septembrī, kad ledus pārklājums sasniedza 4,17 miljonus kvadrātkilometru.

Parasti jūras ledus pārklājums palielinās ziemas mēnešos, bet sarūk vasaras periodā, tomēr pēdējo trīsdesmit gadu laikā satelīti novērojuši 13% kritumu ik desmitgadi.

Turklāt Arktikas ledus pārklājums ierasti viszemāko punktu sasniedz septembrī, tāpēc zinātnieki sagaida, ka šī gada straujā kušana vēl turpināsies.

Lai arī tika ziņots ka Arktikā sākusies gaisa temperatūras pazemināšanās un ceturtdien Grenlandes vidienē gaiss atdzisis līdz -36 grādiem, citās Arktikas vietās gaisa joprojām turpina pārspēt plusa rekordus. 

Franča Jozefa Zemes arhipelāgā 30.augustā reģistrēta temperatūras paaugstināšanās līdz +3,7°C , Bet Novaja Zemļa arhipelāgā temperatūra pacēlusies līdz 3,4°C. Tie ir jauni 30.augusta temperatūras maksimumi šajos bargajos ziemeļu reģionos.

Šā gada vasara Lielbritānijā bijusi otra mitrākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1912.gada vasaras, ka arī Norvēģijā šī vasara bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā pēdējos piecos gados bijušas sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Šādi laikapstākļi, iespējams, ir sekas ledus izzušanai Arktikā, uzskata vairāki norvēģu meteorologi

Un vel viens rekords Arktikas reģionā, kas gan nav saistīts ar klimatu, bet kas zin… Pastāv tak teorija, ka kūstot ledājiem samazinās spiediens uz tektoniskajām plāksnēm un tas savukārt izsauc seismiskās un vulkānu aktivitātes pastiprināšanos.

Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 6.8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.

Lai arī šī zemestrīce nekādus postījumus šim neapdzīvotajam reģionam nav nodarījusi, tā tomēr ir stiprākā zemestrīce kas reģistrēta šajā reģionā. Pirms tam stiprākā  zemestrīce šajā reģionā ir reģistrēta 2008 gadā Svalbāra salu arhipelāgā un tās stiprums bija 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas .

BNNNature.comJapan Aerospace Exploration AgencyМетеоновости, TVNET, USGS

Arktiskie ledāji var izzust jau tuvākajos desmit gados (Foto)

Līdz šim tika uzskatīts, ka Arktikas ledus sega izzudīs ne ātrāk kā pēc 50-100 gadiem. Bet norvēģu zinātnieki tagad sliecas domāt savādāk.

“Tik biezus ledus gabalus, kā, teiksim 1990-gadā mēs vairs neatradām. Izejot no tā, ko mēs ieraudzījām, es nebrīnīšos, ja pēc 10 gadiem arktiskie ledāji izkusīs pilnībā”, – paziņoja okeanogrāfs Ermonds Hansens.

Jau praktiski izzuduši daudzgadīgie ledi biezumā virs 5 metriem. Faktiski kopš 1990 gada visbiezāko ledusblāķu biezums samazinājies no 4,3 metriem līdz 2,2 metriem.

Ledāju platība Arktikā 14.08.12 salīdzinoši ar iepriekšējo ledus minimuma rekordu 2007 gadā.

“Šī informācija nevieš optimismu. Kušana noritēs ļoti strauji un tas nopietni iespaidos balto lāču, roņu, zivju un putnu dzīvi.Bez tam, ja ledus paliks mazāk, samazināsies saules staru atstarošana no Zemes virsmas. Tas nozīmē, ka okeāns sasils arvien vairāk”, – uzskata Norvēģijas apkārtējas vides aizsardzības un starptautiskās attīstības ministrs Ēriks Suleims.

Ziemeļpola paskats arī nevieš optimismu…   North Pole Cam 1 15.08.12 @ arctic.io

Ledāju kušana var kļūt nebūt ne par vienīgo problēmu Arktikā. Nesen reģionā atklāja intensīvus metāna gāzes izmešus atmosfērā. Uz Arktiku tika nosūtīta pētnieku grupa no Krievijas un ASV, precīzi dati par ekspedīcijas rezultātiem tiks iegūti pēc pusgada.

Bet jau tagad var teikt, ka iepriekšējās zinātnieku aplēses par šīs gāzes krājumiem Arktikā bija stipri par zemu. Sašķidrinātā metāna daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir tūkstošiem reižu lielāks, nekā mūsdienu atmosfērā. Šīs gāzes koncentrācijas palielināšanās gaisā var pastiprināt siltumnīcas efektu uz mūsu planētas.

Madcat.lvinhabitat.comarctic.io

Zemeslodes klimatu, iespējams, ietekmējuši dinozauru «vējiņi»

Gāzes, kas veidojušās milzīgo dinozauru vēderu traktā, varēja novest pie klimata izmaiņām, uzskata Liverpūles universitātes pētnieki. 😀

Tiek lēsts – lai sagremotu augu barību, pirms 150 miljoniem gadu dzīvojošo dinozauru organismā eksistēja speciālas baktērijas, kuras arī noveda pie metāna veidošanās.

Visi kopā šie milzīgie dzīvnieki varēja «saražot» pietiekami daudz metāna, lai ietekmētu Zemes klimatu mezozoja ērā. Piemēram, viens no vislielākajiem dinozauriem – diplodoks – svēris teju 150 tonnas, raksta BBC.

Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, kopējās dinozauru «ražoto» gāzu apjoms gadā veidoja 472 tonnas, kas varēja novest pie klimata sasilšanas.

Baltic News Network

Kā pārvērst par skābi pasaules okeānu (Video)

Jūru un okeānu ūdens spēj absorbēt atmosfēras ogļskābo gāzi. Tā kā tās koncentrācija nemitīgi palielinās, pieaug arī absorbētās gāzes daudzums, kas savukārt izraisa ūdens paskābināšanos. Pēdējos 15 gados pasaules okeāna 100 augšējie ūdens slāņi ir kļuvuši skābāki par 6%. Tas ietekmē jūras organismus, koraļļus, kuru bojāeja savukārt ietekmē zivju daudzumu jūrā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vesti.ru