Ķīnā atkal mirst dzīvnieki

20130418_dzivnieki_kinaJau ziņojām, ka nesen Ķīnā vairāk kā 16 000 mirušu cūku ķermeņi dažādās sadalīšanās stadijās tika atrasti upē netālu no Šanhajas. (Dzīvnieku “apokalipse” Ķīnā) Šo dzīvnieku nāves cēlonis vēl nav noskaidrots, bet atkal tiek ziņots par jauniem gadījumiem.

Henaņas provinces Dongtunas ciemā atrasti 410 cūku un 122 suņu ķermeņi. Jau noskaidrots, ka dzīvnieku nāvē nav vainojams vīruss H7N9. Šobrīd aizdomas krīt uz netālu esošo ķīmisko rūpnīcu.

“Mirušie dzīvnieki gulēja visā ciemata teritorijā. Tie nomira pēkšņi, bez jebkāda redzama iemesla,” žurnālam Global Times pastāstīja kāda vietējā iedzīvotāja.

Citi ciema iedzīvotāji norāda, ka aizvadītajā nedēļā jutuši ārkārtīgi spēcīgu smaku, kas plūdusi no rūpnīcas puses.

Advertisements

Zivju masveida bojāeja Latvijas ezeros

Seklākie Latvijas ezeri, pēc sniega un ledus nokušanas, var pārvērsties par mirušām zonām. Daudzos ezeros konstatēti mazāk par 10-mit procentiem no vajadzīgā skābekļa, tādēļ vairāk nekā mēnesi norit masveidīga zivju slāpšana.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2013/03/video.jpg Video

Dzīvnieku “apokalipse” Ķīnā

20130409_piles_kinaŠā gada marta nogalē pasaules medijos sāka parādīties ziņas par Ķīnas upē Huangpu (netālu no Šanhajas) peldošām mirušām cūkām. Kopā no ūdens izvilkto trūdošo dzīvnieku skaits esot sasniedzis 16 tūkstošus. Taču ar to nelaimes nebeidzās. Drīz vien vietējiem dienestiem nācās zvejot ārā no Songjiang upes un iznīcināt apmēram 250 kg pūstošu karpu.

Vēl pēc neilga laika šim drūmajam sarakstam pievienojās pīles. Vietējie iedzīvotāji no Nanhe upes Sičuaņas provincē izvilka apmēram 1000 mirušo putnu. Ne cūku, ne zivju, ne putnu nāves iemeslus neizdevās noskaidrot, jo visi ķermeņi, tos izvelkot no ūdens,  jau bija sākuši sadalīties.

 

Lielbritānijā pēc spēcīgā sniegputeņa varētu būt gājuši bojā tūkstošiem dzīvnieku

Lopkopji bažījās, ka pēc spēcīgā sniegputeņa pagājušās nedēļas nogalē Velsā un Skotijā varētu būt gājuši bojā tūkstošiem dzīvnieku. Daudzi dzīvnieki varēja palikt iesprostoti zem milzīgajām sniega kupenām un nosalt.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2013/03/video.jpg Video

Masveida zivju bojāeja Brazīlijā

No ezera, kur 2016.gadā paredzēts rīkot Olimpisko spēļu regati, savāktas aptuveni 65 tonnas beigtu zivju.

Kopš pirmdienas, 11.marta, no Rodrigo de Freitas ezera izceltas 65 tonnas beigtu zivju. Šis ezers, kas atrodas pašā pilsētas centrā, ir viens no galvenajiem tūristu izpriecu objektiem.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

“Zaļajai” Latvijai var nākties pirkt emisiju kvotas

Sagaidījām… 😯

Mežu nozarē strādājošie spiež trauksmes pogu, ka Latvija savulaik esot uzņēmusies pārāk lielas saistības siltumnīcas efekta gāzu piesaistei. Proti, katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi tā teikt uzsūc noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes. Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja, ne pircēja un šobrīd situācija var pavērsties pretējā virzienā…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.