Visu zemju zinātnieki, savienojieties… (Video)

Norvēģijas, Lielbritānijas un ASV zinātnieku grupa noskaidrojusi, ka klimata izmaiņas, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, radot siltumnīcas efektu, var atlikt kārtējo ledus laikmetu, vēsta BBC. Zinātnieki apgalvojuši – bija paredzēts, ka kārtējā globālā atdzišana pienāks pēc 1500 gadiem.

Tomēr pat tad, ja visu siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu pārtrauktas jau rīt, nekas nemainītos, jo atmosfērā jau ir pietiekami daudz siltuma. Pētnieki norāda, ka šobrīd Zeme ir Holocēna ciklā. Tas aizsākās aptuveni pirms 10 000 gadiem, un paredz diezgan siltu klimatu.

Tikmēr Krievijas zinātnieki aplēsuši pretējo, norādot, ka ledus laikmets gluži neiestāsies, tomēr laiks kļūs ievērojami vēsāks.

Krievijas zinātnieku grupa no Okeanogrāfijas institūta paredz, ka drīzumā visā Ziemeļu puslodē iestāsies pamatīgs aukstums, vēsta Krievijas mediji. Zinātnieku teorija liecina, ka «sālsūdens anomālijas» apstākļos pazemināsies vidējā gaisa temperatūra, kas tuvākajos gados var novest pie ļoti aukstām ziemām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Okeanogrāfijas institūts saņem informāciju no daudziem pasaules okeāna rajoniem un, sadarbībā ar matemātiķiem, viņi izveidojuši modeli, kas palīdz izpētīt globālās klimata pārmaiņas, vēsta Krievijas mediji.

Zinātnieks Nikolajs Dianskijs vairākus gadus nodarbojās ar okeāna sāļuma izmaiņu un klimata izmaiņu kopsakarību meklēšanu. Viņš no kolēģiem daudzviet citur pasaulē vāca datus un tikai pavisam nesen uzsāka sāļuma karšu veidošanu.

Viņa izveidotie grafiki parādot: šobrīd novērojam to, ka klimata sasilšanas rezultātā kūst ledāji. Galu galā Ziemeļu Ledus okeānā uzkrājas saldūdens, kas nokļūs Atlantijas okeānā, kur plūst galvenais Eiropas «sildītājs» – Golfa straume.

Golfa straume pie Ziemeļamerikas krastiem 02.01.2012 @ rads.tudelft.nl

Tas, pēc krievu zinātnieka domām, saldūdens kā ar segu apsegs sālsūdeni un neļaus siltumam izlauzties ārpusē. Līdz ar to Eiropā un visā Ziemeļu puslodē kļūs aukstāk. Zinātnieks gan noraida, ka iestāsies ledus laikmets, tomēr klimata izmaiņas būs.

Bet slavenais britu zinātnieks astrofiziķis Stīvens Hokings svin savu 70 gadu jubileju un brīdina ka pēc 1000 gadiem uz Zemes tāpat vairs dzīvības nebūs, tādēļ steidzami ir jābūvē kosmosa kuģi un jālaižas kosmosa tālēs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apollo, Телекомпания НТВ

ANO klimata konference noslēgusies ar simbolisku vienošanos (Video)

Ieilgusī ANO klimata konference svētdien tomēr noslēgusies ar vienošanos, apstiprinot pasākumu paketi, kuru konferences rīkotājvalsts Dienvidāfrika atzinusi par “sabalansētu”. Saskaņā ar panākto vienošanos sarunas par jaunu tiesiski saistošu līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai tiks uzsāktas jau nākamgad un tām jānoslēdzas līdz 2015.gadam, bet jaunajam līgumam jāstājas spēkā līdz 2020.gadam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šobrīd spēkā esošā Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gadā, taču Eiropas Savienība (ES) piekritusi uzņemties vienpusējas saistības samazināt tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu emisiju, sākot ar 2013.gadu. Tas gan lielā mērā ir simbolisks akts, jo jau iepriekš ES bija paziņojusi, ka līdz 2020.gadam samazinās savu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

ES ar vienpusējām saistībām varētu pievienoties arī Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice, vēsta Eiropas diplomāti. Tajā pašā laikā Kanāda, Krievija un Japāna paziņojušas, ka negrasās pagarināt saistības, kuras uzliek Kioto protokols, kas attiecas vienīgi uz bagātajām valstīm, izņemot ASV, kuras no protokola izstājās 2001.gadā. Minētās valstis norāda, ka tas būtu bezjēdzīgi, ja saistības neuzņemas pasaules lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji – ASV, Ķīna un Indija.

Panākta arī vienošanās par Zaļā klimata fonda vadīšanu, taču vienošanos par veidiem, kā iegūt fondam nepieciešamos līdzekļus panākt nav izdevies. Zaļā klimata fonda mērķis ir sniegt atbalstu nabadzīgajām valstīm klimata izmaiņu ierobežošanā un to seku novēršanā. Paredzēts, ka līdz 2020.gadam ikgadējām fonda izmaksām jāsasniedz 100 miljardi dolāru.

Lai gan vienošanos izdevās panākt tikai pēc smagām sarunām, kas lika konferences darbību pagarināt par 36 stundām, Dienvidāfrikas starptautisko attiecību ministres Maites Nkoanas-Mašabanes paziņojums par sarunu noslēgšanos tika uzņemts ar aplausiem.

TVNET, Al Jazeera English

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com

Pasaule ar kājām gaisā (Grafika, Foto, Video)

Temperatūras anomāliju karte 2011 gada janvāris @ GISS NASA

Ja skatās uz laikapstākļiem, šķiet, ka pasaule ir sagriezusies ar kājām gaisām. Pēdējās divas ziemas Arktiskais aukstums ir nokāpis tuvāk Eiropas dienvidiem, pārklājot kontinentu ar sniegu un ledu. Gan šogad, gan pagājušajā gadā Eiropu un Ziemeļameriku pārstaigāja spēcīgi sniegputeņi. Dienvidos novērots neparasti daudz sniega un liels aukstums.

Kamēr Atlantā cilvēki mācās šķūrēt sniegu, aptuveni 3000 kilometrus uz ziemeļiem pēdējās divas ziemas ir bijušas pārsteidzoši siltas. Kanādas ziemeļaustrumos un Grenlandē decembrī vidējā temperatūra bija 5 līdz 10 grādus pēc Celsija virs parasti novērojamās. Līči un ezeri aizsala lēnām, ledus zveja, medības un tirdzniecība bija apgrūtināta.

Kanādas Nunavutas provinces galvaspilsētas Ikvaluitas mērs Deivids Ells atcēla ikgadējo Jaungada sniegamobiļu parādi. Provinces iedzīvotāji ar skaudību lūkojoties uz Amerikas un Eiropas pilsētām, kuras klāj sniegs.

Ir skaidri redzams, ka šo neparasto laikapstākļu iemesls ir atmosfēras plūsmu izmaiņas. Pēdējo divu ziemu laikā būtiski pavājinājusies plūsma, kura līdz šim noturēja auksto, arktisko gaisu ziemeļos. Šobrīd aukstā gaisa masas kā milzīgas mēles ir noslīdējušas lejup uz ziemeļiem, ļaujot Arktikā ieplūst siltajam gaisam.

Šobrīd zinātniekiem nav skaidrs, vai šīs izmaiņas ir saistītas ar globālo sasilšanu un tās efektiem Arktikas apgabalos, jo īpaši ar jūras ledus samazināšanos. Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka saistība ir acīmredzama, bet ļoti daudzi ir pārliecināti, ka patlaban pieejamā informācija ir nepietiekama, lai izdarītu šādus secinājumus.

Zemes mākslīgie pavadoņi Ziemeļu ledus okeānu novēro jau kopš 1979. gada. Iegūtie dati liecina, ka ledus daudzums šajā reģionā turpina samazināties. Var teikt, ka Arktiskie apgabali ir visbūtiskāk izmainījušies pēdējās desmitgadēs. Tomēr nav zināms, cik lielu iespaidu uz klimatu ir atstājis izkusušais ledus. Tā kā ledus atstaro Saules gaismu, tad tā trūkums nozīmē to, ka ūdens absorbē vairāk siltumu. Iespējams, ka tieši šis siltuma pārpalikums ir bargo ziemu viens no izraisītājiem.

Šajās teorijās valdošo lomu spēlē izmaiņas ātrā gaisa plūsmā, kas virpuļo ziemeļu puslodē. Normālos apstākļos izteiktā spiediena atšķirība starp polārajiem reģioniem un vidējiem platuma grādiem, nodrošināja to, ka šis virpulis rotēja visai cieši ap ziemeļpolu, efektīvi noturot auksto gaisu “pasaules virsotnē”. “Tas darbojās kā žogs,” paskaidroja Michelle L’Heureux no Nacionālās Okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA).

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kūstošais ledus Grenlandē

Kad spiediena starpība samazinājās, plūsma pavājinājās un izpletās uz dienvidiem, ļaujot siltajam gaisam ieplūst Arktikā, bet aukstajam aizceļot uz vidējiem platuma grādiem. Tieši tā ir noticis pēdējo ziemu laikā. Līdzīgu efektu varat panākt, atstājot ledusskapja durvis atvērtas – siltais gaiss plūdīs iekšā, bet aukstais – ārā.

Lai arī šis process ir noticis nepārtraukti daudzas desmitgades, neparasta ir pēkšņā un izteiktā polārās plūsmas pavājināšanās pēdējo gadu laikā. Pagājušās ziemas laikā viens no rādītājiem, kas raksturo šo virpuli, sasniedza zemāko vērtību kopš 1865. gada, kad tika uzsākta datu vākšana. Šogad tas atkal esot bijis izteikti zems.

Džeimss Overlends no NOAA uzskata, ka Ziemeļu ledus okeānā uzkrātais siltums sasilda atmosfēru. Tā kļūst mazāk blīva, tādējādi gaisa spiediens Arktikā vairāk atgādina to, kādam vajadzētu būt vidējos platuma grādos. “Papildus siltums neļauj izveidoties spēcīgam polāram virpulim,” teica Overlends, tomēr piebilstot, ka tas ir tikai pieņēmums, kuru nepieciešams izpētīt sīkāk.

Daudzi klimata zinātnieki uzskata, ka divus gadus ilgušas parādības nav pamats jaunu teoriju izvirzīšanai. “Mums nav pietiekami daudz informācijas, lai kaut ko secinātu,” teica Kevins Trenberts no Nacionālā Atmosfēras izpētes centra Kolorādo štatā.

Džūda Koens no kompānijas Atmospheric and Environmental Reserach uzskata, ka viņš ir atklājis saistību starp Sibīrijas sniegotajām ziemām un polārās plūsmas pavājināšanos. Viņš domā, ka lielāks sniega apjoms rada blīvas, aukstas gaisa masas virs Āzijas ziemeļiem rudens beigās, izraisot ķēdes reakciju, kuras rezultātā tiek traucēta polārās plūsmas griešanās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas dalīšana

Viņš ir pārliecināts, ka sniega daudzuma palielināšanās Sibīrijā ir saistīta ar Ziemeļu ledus okeāna ledus krājumu samazināšanos, jo atklātie ūdeņi nodrošina lielāku mitrumu atmosfērā. Jāpiebilst, ka Koena publicētās laika prognozes, kuru izstrādi atbalsta arī ASV Nacionālais zinātnes fonds, visai precīzi atainojušas pēdējo gadu situāciju. Tomēr Koens vēlētos turpināt izpēti, jo arī viņam šķiet, ka datu nav pietiekami daudz.

Neskaidrības par to, kas tad īsti izraisa bargās ziemas, ir viens no klimata zinātnes klupšanas akmeņiem. Lai arī liela daļa zinātnieku uzskata, ka siltumnīcas gāzēm ir kopējo siltumu palielinošs efekts, viņu mēģinājumi paredzēt klimata izmaiņas ir visai neveiksmīgi, jo īpaši reģionālā mērogā. Pilnīgi iespējams, ka atsevišķi Zemes reģioni būtiski atdzisīs, jo ir traucēta okeāna un atmosfēras plūsmu aprite.

Kā mēs esam pārliecinājušies, pēdējo ziemu notikumi ir radījuši neticību globālās sasilšanas aizstāvjiem. Tomēr “ledus laikmeta” sludinātāji nav aplūkojuši Zemi kopumā, bet pievērsušies tikai neparasti aukstajiem apstākļiem vidējos platuma grādos. Arktiskais reģions turpina sasilt, tādējādi precīzi sekojot zinātnieku izteiktajām prognozēm, ka šis apgabals sasilts daudz būtiskāk nekā pārējā Zeme.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zemes virsmas temperatūras izmaiņas no 1880 līdz 2010 gadam

Bet ar neparastajām ziemām viss nebeidzas. Pat bez tām 2010. gads klimata ziņā ir bijis ārkārtīgi neparasts. Tas ir bijis viens no diviem siltākajiem gadiem dokumentētajā vēsturē. Atliek atsaukt atmiņā karstumu Krievijā un faktu, ka 17 valstīs tika reģistrēti karstuma rekordi. Kur nu vēl postošie plūdi, kas pārstaigāja daudzas valstis. “Tas bija mežonīgs gads,” atzīst laikapstākļu pētnieks Kristofers Bērts no Weather Underground.

Interesanti, ka 1990. gadu vidū polārais virpulis kļuva spēcīgāks. Ziemas vidējos platuma grādos tad esot bijušas maigākas. Tolaik uzplauka globālās sasilšanas ēra. Plašsaziņas līdzekļi sludināja, ka ziemas izzūd. Tomēr drīz vien šī tendence sāka samazināties, liekot daudziem zinātniekiem uzmanīgāk pārvērtēt izdarītos pieņēmumus. “Kad jūs kaut ko publicējat un domājat, ka redzat saikni, daba atrod veidus, kā jums iemācīt pazemību,” piebilda atmosfēras pētnieks Džons Vallass no Vašingtona universitātes, kurš bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš publicēja idejas par globālo sasilšanu.

Ziņu avots: Starspace, NASA, NSIDC, YouTube

ASV meteoroloģijas profesors: tuvākajos gados tiks atspēkota globālās sasilšanas teorija (Video)

Ievads pirms raksta lasīšanas:
Izdaudzinātais ASV “vidējais klimata skepticisms” ir mazliet cits stāsts – aiz it kā neticēšanas “klimata pārmaiņu blēņām” un agresīvas opozīcijas izmešu samazināšanas un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā slēpjas nevēlēšanās apstādināt vai samazināt dzīves kvalitāti… citāts no saita providus.lvTāds karstums!

Filmas “Lielā Globālās sasilšanas afēra” traileris (pilnu filmas versiju var atrast YouTube)

Zinātnieku aprindās nostiprinās atklāsme, ka cilvēka saimnieciskās darbības izraisīta globālā sasilšana ir mīts, tuvākajos gados patiesību vairs nebūs iespējams noslēpt, tādēļ ieinteresētās puses steidz aktīvi rīkoties, lai no saceltās ažiotāžas paspētu gūt maksimāli lielu labumu. Tā savā jaunākajā publikācijā raksta Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta meteoroloģijas profesors Ričards Lindzens (Richard Lindzen).

“Fakts, ka attīstītajā pasaulē sākās histērija par dažas grāda desmitdaļas lielu globālās vidējās temperatūras novirzi, izraisīs izbrīnu nākamajās paaudzēs,” norāda Lindzens, viens no biežāk citētajiem zinātniekiem akadēmiskajos žurnālos un līdzautors Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes trešajam ziņojumam. Read more of this post

2010. un 2005.gads bijuši karstākie kopš 1880.gada (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Planētas virsmas temperatūras anomāliju pieaugums laikaposmā no 1880. līdz 2009.gadam

Planētas virsmas temperatūras anomālijas 2010. gadā

2010. un 2005.gads ir bijuši siltākie kopš 1880.gada, kad tika uzsākta šādu datu apkopošana, un to var būt veicinājušas siltumnīcefekta gāzu emisijas, trešdien paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Nacionālais klimata datu centrs.

Vidējā temperatūra uz Zemes virsmas pērn un 2005.gadā bija 0,62 Celsija grādus augstāka par vidējo temperatūru 20.gadsimtā. “Šie rezultāti rāda, ka klimatā turpina izpausties siltumnīcefekta gāzu ietekme,” sacīja Nacionālā klimata datu centra zinātnisko dienestu nodaļas vadītājs Deivids Īsterlings.

Daudzas valstis pēdējos gados ir cietušas no karstuma viļņiem un plūdiem, kuros gājuši bojā tūkstošiem cilvēku un izpostītas lielas lauksaimniecības zemju platības. Šie notikumi veicinājuši globālo pārtikas cenu kāpumu.

“Pagājušais gads arī ir bijis mitrākais kopš šādu datu apkopošanas sākuma, un siltākā atmosfērā ir vairāk ūdens, kas savukārt nozīmē vairāk nokrišņu,” sacīja Īsterlings.

Ziņu avots: Diena, NOAA, PhysOrg.com, Orange County Register Communications