Kas sargā mūsu dzīvības? /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 2.daļa/

Stabila klimata modelis

Klimata stabilitāte ir salīdzināma ar bedrīti apaļajā virsotnē, kurā šurpu turpu svārstās mūsu planētas klimatiskie apstākļi

Turpinām publicēt Krievijas zinātnieku Viktora Gorškova un Anastasijas Makarjovas populārzinātniskos rakstus par biotiskās regulācijas jautājumiem. Iepriekšējā publikācijā mēs nonācām pie secinājuma, ka Zemes klimats un vidējā globālā temperatūra savā būtībā ir nestabili, ar tieksmi ieņemt dzīvībai nelabvēlīgus temperatūru stāvokļus. Dabiski rodas jautājums, – kas ir tas mehānisms, kas tomēr nodrošina klimata stabilitāti un dzīvības saglabāšanu uz mūsu planētas?

Tā ka nav tādu fizikālu mehānismu, tad jāsecina, ka dzīvībai pieņemama vidējā globālā temperatūra tiek uzturēta ar pašas dzīvības, proti, sauszemes un okeāna dabisko ekosistēmu palīdzību. To sauc par biotisko kontroli, jeb klimata biotisko regulāciju, ko veic visa mūsu planētas ekosistēma, saukta arī par biotu.

Izmantojot jau iepriekš piemēroto analoģiju ar bumbiņu kalna virsotnē, – biotiskā kontrole ir radījusi apaļajā virsotnē kaut ko līdzīgu mazai bedrītei, kurā guļ mūsu planēta.

Kā tas notiek?

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums