Vizuālās informācijas monitorings
26/10/2013
Kaut arī pēc Čeļabinskas meteorīta trieciena zvaigžņotā debess tiek pētīta daudz uzmanīgāk, nekā agrāk, ar mērķi savlaicīgi pamanīt iespējamās draudošās briesmas, izplatījuma telpā lidojošie akmeņi ir tik sīki kosmosa mērogos un pārvietojas tādā ātrumā, ka pamanīt tos ir ļoti, ļoti grūti. Parasti tos fiksē tikai tad, kad asteroīdi jau ir tepat blakus. Arī pirmdien, 21.oktobrī un piektdien, 25.oktobrī, divi debess ķermeņi palidoja ļoti tuvu garām Zemei.
Turpinājums23/10/2013
Šā gada 16.septembrī Zemei garām samērā tuvu (kosmiskiem mērogiem) – 6,7 miljonu kilometru attālumā palidoja asteroīds, kuru zinātnieki izpētīja un iekļāva potenciāli bīstamo asteroīdu sarakstā ar numuru 2013 TV135.
Asteroīda diametrs ir aptuveni 440 metru, sadursmes gadījumā ar Zemi enerģētiskais trieciens būtu mērāms kā 3 100 megatonnas, ko var salīdzināt ar 60 ļoti jaudīgu kodolbumbu vienlaicīgu sprādzienu.
Turpinājums12/04/2013 6 komentāri
Nelielus asteroīdus, ja tie apdraudēs Zemi, ķers un bāzīs maisos. Šis projekts jau ir apstiprināts un ietverts NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) 2013.gada budžetā.
Video12/03/2013
Aizvien biežāk ne tikai parastu interesentu vidū, bet arī starp zinātniekiem izskan viedoklis, ka 15.februāra Čeļabinskas meteorīts bijis nevis vientuļš “kosmosa klejotājs”, bet gan atlidojis pie mums kopā ar veselu “draugu kompāniju”. Par to liecina februārī un martā novērotie meteorītu krišanas gadījumi.
Laika posmā no 11. līdz 18.februārim satraukti ziņojumi pienāca no visas pasaules. Kulminācija, protams, bija bolīda skaļā piezemēšanās virs Čeļabinskas.
Vienlaikus ar daudzo meteorītu novērojumiem pie debesīm parādījās arī sudrabainie mākoņi. To apstiprināja gan novērojumi no Zemes, gan no satelītiem.
Šobrīd zināmā notikumu hronoloģija:
Turpinājums08/03/2013
Jau rakstījām par nesen atklāto asteroīdu 2013ET, kas palidos garām Zemei 9.martā, 972 000 km attālumā. Bet izrādās, ka tuvākajās dienās mums garām lidos vēl citi kosmosa akmeņi, kas atklāti pavisam nesen un kuru orbītas par laimi šoreiz mūs neskar.
Vakar, 7.martā asteroīdu izpētes programmas “Katalina” (ASV) ietvaros atklāts jauns debess ķermenis – 2013EC20. Tā izmēri nav lieli, tikai 3-12 metri. Zemei garām tas palidos 9.martā, 135 000 km attālumā. Visai tuvu, jāsaka, – tikai 0,4 LD vienības (LD – Mēness orbītas rādiuss).
Nemaz nebūs ilgi jāgaida, kad mums pietuvosies tikko atklātais 2013ET11 (16 – 49 metri). Pēc nedēļas – 16.martā tas palidos garām Zemei 5,8 miljonu kilometru attālumā. Mazliet vēlāk mūs no 1,7 miljonu kilometru attāluma sveiks 2007EO88 ar diametru 23 metri.
Pētnieki vēl aizvien turpina atklāt jaunus atseroīdus un, kā redzams no 2013EC un 2013C20 to orbītas bīstami pietuvojas mūsu planētai. Turklāt salīdzinoši nelielais objektu diametrs ir cēlonis asteroīdu pamanīšanai “pēdējā brīdī”.
07/03/2013
Sestdien, 9.martā nepilna miljona kilometru attālumā Zemei garām patrauksies asteroīds 2013ET. Tā forma ir neregulāra un izmēri no 40 līdz 140 metriem.
Pats par sevi šis fakts nebūtu nekas īpašs, jo attālums līdz asteroīdam būs liels, trāpījuma iespējas neapšaubāmi līdzinās nullei. Satrauc kas cits – objekts atklāts tikai pirms nedēļas. Tas nozīmē, ka mums vēl aizvien nav ne jausmas par potenciālajām briesmām, kas varētu uzglūnēt planētai no kosmosa. To apliecina arī fakts, ka savlaicīgi netika pamanīts Čeļabinskas meteorīts, kā arī daudzie meteorīti, kas pēdējā mēneša laikā “bombardē” Zemes atmosfēru.
Asteroīds 2013ET pamanīts, pateicoties projektam “Katalina”, ko realizē Amerikas Savienotās valstis.
/Attēlam ir tikai ilustratīva nozīme/
Citāda Pasaule 