“Event 2019” 3.daļa “Meklējiet sievieti!”

Bērnībā gribēju kļūt par rakstnieku un rakstīt grāmatas par fantastiku, vēlāk kļūt par zinātnieku, bet diemžēl ne rakstnieks, ne arī zinātnieks no manis nekāds nesanāca. Tādēļ rakstu bez īpašas pareizrakstības un zinātnes. Akcents tiek likts vairāk vairāk uz sakritībām un plikiem faktiem. Vairāk informāciju var iegūt spiežot uz saitēm. Uz attēliem var klikšķināt, tad viņi atveras blakus lapā lielāki un skatāmāki. Tāpat arī saites, atveras blakus lapā.

Paši Izdariet vai neizdariet secinājumus! Interneta meklētājs un tulkotājs Jums palīgos…

Tikai nieka 12 km attālumā (14 km ar mašīnu) no Uhaņas jūras velšu tirdziņa, kur oficiāli 2019.gada decembra sākumā pirmo reizi tika fiksēts COVID-19, atrodas Uhaņas virusoloģijas institūts.

Oficiāli tur atrados arī 4 līmeņa drošības laboratorija (China’s first biosafety level 4 (BSL–4) laboratory), kurā pēta bīstamus vīrusus, bet daudz dzirdēts, ka ar drošība šajā laboratorijā knapi uz 3 līmeni izvelkot.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Lasīt vairāk jeb turpinājums

“Event 2019” 2.daļa “Militārā slava un miers visā pasaulē”

Pārleksim uz citu pasaules malu…

Interesanta sakritība ar “Event 201″(Skat. “Event 2019” 1.daļa “Mēs neesam gatavi!”). Tajā pašā dienā, bet citā pasaules malā, Ķīnā Uhaņā, 2019 gada 18.oktobrī tiek tiek atklātas 2019.gada Pasaules karavīru sporta spēles ar moto “Militārā slava un miers visā pasaulē”  (skat. 2019 Military World Games). Arī mūsējie arī tur startēja un starp citu, parādīja labus rezultātus. Citēju: “21.oktobrī Latvijas šosejas riteņbraucējs zemessargs Andris Vosekalns izcīnīja otro vietu Ķīnas Tautas Republikā notiekošajās Pasaules karavīru sporta spēlēs, savukārt komandu vērtējumā Latvijas sportisti ieguva zelta godalgu” (skat. Aizsardzības nozare vadība apbalvo Pasaules karavīru sporta spēļu dalībniekus). Video mūsējie soļo 35 minūtē.

Re kur arī mūsu aizsardzības ministrs Artis Pabriks māj.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Lasīt vairāk jeb turpinājums

“Event 2019” 1.daļa “Mēs neesam gatavi!”

 Varētu daudz un dikti par visu ko rakstīt, bet diemžēl blogeris-skribelis no manis kā kosmonauts. Iekšā “kosmoss”, bet uz papīra piecus vārdus kopā nevaru salikt. Tādēļ arī pirms gadiem pieciem metu mieru šim “Citāda Pasaule” projektam. Bet tagad, kad savā “pirmspensijas vecumā” klusi sēžu “savā stūrī”, baudu savu mietpilsonisko dzīvi un nevienu netraucēju, kaut kādu COVID-19 tiešām negaidīju…

Pēdējo gadu jau bija sajūta, ka planēta nonākusi līdz kaut kādai pārmaiņu robežai – karstuma rekordi, Austrālijas ugunsgrēki, Latvija bez ziemas, utt. Šķita, ka pasaule atrodas, iespējams cilvēku radītu, krasu klimata pārmaiņu priekšā. Kaut kādu Eiropas zaļo kursu “uz papīra” mēģināja uzsākt Eiropas Savienība, bet pārējiem pasaulē vispār bija “dziļi pofig”.

Bet stāsts jau nav par to, bet par brīdinājumiem, sakritībām, dīvainībām, iespējams zīmēm.

Tūlīt visa pasaule sēdēs uz karantīnas un ne jau mēnesi, bet iespējams gadu, vai pat ilgāk! Nestrādās rūpnīcas, nebrauks mašīnas – samazināsies izmeši, uzlabosies gaisa un ūdens kvalitāte.

Vai kāds tajā nejūt ironiju?

Neesmu reliģiozs, bet varbūt tomēr “Kāds no augšas” dod mums mājienu ar “slotas kātu” – “Apstājieties!”

Virs Ķīnas pazeminās slāpekļa dioksīda daudzums gaisā. 2020 gada janvāris-februāris @ NASA Earth Observatory

Epidēmija Ķīnā. Virs Ķīnas pazeminās slāpekļa dioksīda daudzums gaisā. 2020 gada janvāris-februāris @ NASA Earth Observatory

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Lasīt vairāk jeb turpinājums

“Mikrocunami” Japānas ziemeļos

20130420_kuril_islandsJau ziņojām, ka Krievijas Kuriļu salās un Japānas ziemeļos notikusi spēcīga zemestrīce ar stiprumu 7,2 balles. Pazemes grūdieni izraisījuši paniku iedzīvotājos, kas steigušies pamest savas mājas. Tomēr viss, šķiet, beidzies laimīgi un ziņu par postījumiem vai cietušajiem nav.

Zemestrīce reģistrēta vakar, 19.aprīlī, 3 naktī.

Kaut arī netika izsludināta cunami trauksme, kaut kāda kustība okeānā tomēr reģistrēta. Upju grīvās fiksētas ūdens līmeņa izmaiņas. Zinātnieki secinājuši, ka 2o cm liels “mikrocunami” tomēr ir bijis.

Dažas stundas pēc šīs zemestrīces reģistrēta vēl viena – tālāk uz ziemeļiem esošajā Kamčatkas pussalā, ar stiprumu 6 balles.

Spēcīga seismiskā aktivitāte vērojama arī Indonēzijas arhipelāgā. Pēdējās diennakts laikā reģistrēti vairāki spēcīgi pazemes grūdieni, no kuriem visspēcīgākais – 6,2 balles –  šorīt.

Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja

PAPILDINĀTS↓ (08.03 16:20)
vostok_3

Krievijas, Francijas un ASV apvienotā zinātnieku komanda Antarktīdas stacijā “Vostok”, 2005.gads

Doma par to, ka pie ļoti liela ledus slāņa spiediena ledus temperatūra tā apakšējos slāņos var paaugstināties līdz pat kušanas temperatūrai, radās jau XIX gs beigās.

Pamatojoties uz šo pieņēmumu, 1950.gados krievu okeanologs N.Zubovs ieviesa terminu “kritiskais ledāja biezums”. Viņš izteica pieņēmumu, ka tieši Antarktīdā, kur ledus vāks sniedzas tūkstošiem metru dziļumā, iespējami pazemes ezeri. Tie varētu būt radušies, ledum kūstot gigantiska spiediena rezultātā.

Veicot tālākus pētījumus un aprēķinus, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka zem Antarktīdas, kuras ledāju platība līdzinās Eiropai, atrodas vesela saldūdens jūra, kurā, iespējams, vēl aizvien saglabājusies aizvēsturiska ekosistēma.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

20. februārī arī Latvijā tika novērota meteorīta krišana

Latvijas meteorītu centrs apkopo informāciju par novērotu meteora krišanu, kura notikusi šī gada 20. februārī, neilgi pirms pusnakts. 20.02.2013. 23:55 (GMT +2)

Tika novērota meteorīta krišana, meteorīta sadalīšanās, troksnis. Pēc aculiecinieku ziņojumiem meteorīts krita ar zilu gaismu, sadalījās un izdzisa.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums