Okeanologiem izdevies nofilmēt vienus no retākajiem vaļiem pasaulē (Video)

Austrālijas zinātniekiem pirmoreiz izdevies nofilmēt Tasmānijas knābjvaļu (Tasmacetus shepherdi Oliver) baru, kuri skaitās vienus no senākajiem un retākajiem dziļūdens vaļiem pasaulē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Первый канал

Zinātniekiem, tāpat kā politiķiem, neviens vairs netic

Zinātnieki vaimanā ka cilvēki viņiem vairs netic.

Bet kā lai cilvēki jums uzticas, ja skolā māca vienu patiesību, bet pēc pāris gadiem izrādās, ka tā patiesība ir pavisam cita. Jūsu teorijas un prognozes ir tik pretrunīgas, ka neviens nespēj tajās orientēties un nezina kas patiesībā notiks rīt. Jūs kalpojat valdošajai politiskajai kliķei un viņu intereses un idejas pat “zinātniski” pamatojat. Slēpjat vai falsificējat faktus, nodarbojaties ar nevienam nevajadzīgiem vai arī cilvēcei bīstamiem pētījumiem un tajos tērējat tajos nodokļu maksātāju naudu, utt…

Nu ko zinātnieki, varbūt laiks padomāt kādu “zinātni” jūs “bīdāt”? Iespējams ir pēdējais laiks vienoties kopīgai idejai un atgūt ticību zinātnei?   😉

Amerikas Zinātnes veicināšanas asociācijas (AAAS) ikgadējā sanāksmē, kas pirmdien noslēdzās Vankūverā, secināts, ka nepieciešams likt pasaulei atkal noticēt zinātnei, jo citādi būs par vēlu mūsu planētas glābšanai.

Zinātne ir «aplenkuma stāvoklī», konferences laikā atzina vadošie akadēmisko aprindu un mācībspēku pārstāvji, vienlaikus izsakot aicinājumu saviem kolēģiem aktīvāk informēt sabiedrību par saviem sasniegumiem.

Lai pārvarētu globālās krīzes, sākot ar pārtikas un ūdens trūkumu un beidzot ar vides iznīcināšanu, nepieciešami zinātniski risinājumi, taču «sabiedrība tagad zinātni nesaprot», norādīja viens no vadošajiem ASV klimata izmaiņu pētniekiem, Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) līdzstrādnieks Džeimss Hansens. «Mums ir planētas mēroga ārkārtas situācija, taču ļoti maz cilvēku to atzīst,» uzsvēra Hansens.

 Uz piecas dienas ilgo konferenci, kuras tēma ir «Pasaules saplacināšana: Globālās zināšanu sabiedrības veidošana», ieradušies aptuveni 8000 zinātnieku no 50 valstīm. Nepieciešams «pārliecināt cilvēkus ticēt zinātnei, jo šobrīd satraucošs skaits to nedara», atzīst konferences līdzpriekšsēdētājs Endrū Peters, Britu Kolumbijas Simona Freizera universitātes prezidents.

Zinātnieki norādīja uz virkni sāpīgu jautājumu, piemēram, cenzūru, ASV arvien skaļākajiem iebildumiem pret evolūcijas teorijas mācīšanu un uz vispārēji zemajiem izglītības standartiem.

«Mums, ņemot vērā klimata izmaiņu risku, jāplāno nākotne deviņiem līdz desmit miljardiem cilvēku,» norādīja Zviedrijas sabiedrības veselības eksperts Hanss Roslings, kas kļuvis pazīstams ar savu cīņu pret zinātnisko tumsonību, izmantojot failu koplietošanas vietnē «YouTube» publicētus videoklipus.

Roslings izmanto statistiku, kas liecina, kā, pateicoties tehnoloģijām, mainās cilvēku populācija un kā vairums bērnu ģimenē bez zinātnes palīdzības iet bojā. Tomēr viņš uzskata, ka būtu naivi iedomāties, ka cilvēce tik viegli varētu atgriezties pagātnē. «Kļūstu nikns, kad dzirdu ļaudis sakām: «Lietus mežā cilvēki dzīvo ekoloģiskā līdzsvarā.» Viņi tā nedzīvo. Viņi mirst ekoloģiskā līdzsvarā,» uzsver Roslings.

Līdzšinējā AAAS prezidente Nina Fjodorfa, atzīta eksperte tā dēvētajās dzīvības zinātnēs un biotehnoloģijās, pieļāva iespēju, ka pieaugošo antizinātnisko noskaņojumu saknes meklējamas «mūsu psihē». «Ticējumu sistēmas, īpaši, ja tām piemīt baiļu komponente, nav viegli izkliedēt ar faktiem,» atzina Fjodorofa, norādot, ka Savienotajās Valstīs ar katru gadu arvien mazāk ļaužu «tic» klimata izmaiņām. Viņas atziņa īpaši rezonē ar noskaņojumiem ASV zinātnieku aprindās, republikāņiem arvien aktīvāk kritizējot prezidentu Baraku Obamu par vides politikas balstīšanu «viltus teoloģijā».

«Uz globālo sasilšanu es neatsaucos kā uz klimata zinātni, bet gan kā uz politikas zinātni,» izteicies konservatīvais kristietis Riks Santorums, kurš sāk kļūt par populārāko starp republikāņu pretendentiem uz kandidēšanu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Skepse un klimata izmaiņu noliegšana ASV joprojām plaukst, un aptaujas liecina, ka sabiedrība savā attieksmē pret draudiem, kurus var radīt globālā sasilšana, ir sašķelta.

AAAS konferences laikā no ārvalstīm pienāca jaunas ziņas par situācijas attīstību konfliktā, kas sacēlies ap jautājumu, vai atklātībai nododami amerikāņu un nīderlandiešu zinātnieku pētījumi par tā dēvētās putnu gripas vīrusa mutācijas formu.

Putnu gripas pētnieki pagājušajā nedēļā Ženēvā notikušajā Pasaules Veselības organizācijas sanāksmē vienojās, ka pēc papildus risku analīzes veikšanas pretrunīgi vērtētais pētījums kaut kad nākotnē tomēr nododams atklātībai. Taču vienlaikus tika pagarināts turpmāko pētījumu moratorijs. Pagājušajā gadā ASV varasiestādes lūdza zinātniekus nepublicēt sīkākas ziņas par savu pētījumu, bažījoties, ka informācija varētu nonākt nepareizajās rokās, kas novestu pie nāvējošā gripas paveida pandēmijas.

Tikmēr Fjodorofa Vankūverā atzina, ka viņa «neatbalstītu zinātnes apturēšanu». «Jo vairāk mēs par kaut ko zinām, jo labāk mēs esam sagatavoti, lai tiktu galā ar negaidītām sekām,» uzskata zinātniece.

TVNET

Krievijas zinātnieki uzziedinājuši 30 tūkstošus gadu senas sēklas (Foto, Video)

Krievijas zinātniekiem izdevies uzziedināt 30 tūkstošus gadu senas sēklas, ko vāveres bija paslēpušas Kolimas upes krastā Sibīrijā.

Zinātnieku noteiktais neļķu dzimtas auga «Silene stenophylla» sēklu vecums ir aptuveni 31 800 gadu.

Tās ir senākās sēklas, kuras izdevies uzziedināt, apgalvo Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki Svetlana Jašina un Dāvids Giličinskis.

Atklājums pārspēj iepriekšējo rekordu, kas piederēja 2000 gadu senām Nāves jūras tuvumā atrastām palmas sēklām, no kurām izdevās iegūt veselu augu.

Atklājums varētu kļūt par pagrieziena punktu sena bioloģiskā materiāla pētniecībā un parādīt mūžīgā sasaluma nozīmi, «meklējot senu genofondu, iepriekš pastāvējušu dzīvību, kas hipotētiski jau sen izzudusi no zemes virsas», raksta zinātnieki.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieku izpētītajās 70 vāveru ziemas guļas vietās Kolimas upes krastā atrasti vairāki tūkstoši sēklu paraugu. «Visas alas atrastas 20 līdz 40 metru dziļumā no tagadējās zemes virsmas, un tās bija ierīkotas zemes slāņos, kuros bija arī mamutu, mataino degunradžu, bizonu, zirgu, briežu un citu faunas pārstāvju kauli,» skaidrots pētījumā.

Zinātnieku veiksmi lielā mērā nodrošināja tas, ka alas ātri sasalušas un pēc tam «nekad nav atsalušas», pasargājot tās no bojājumiem.

Zinātnieki vispirms centušies iegūt augus no nobriedušām sēklām, taču tas nav izdevies. Vēlāk viņi pievērsušies «Silene stenophylla» augļu daļām, ko pētnieki raksturo kā «placentālus audus». No tiem izdevies iegūt veselus augus.

Apollo, Dailymail.co.uk, alternet.org, Vesti.ru

Neizpētītā pasaule: Ledus laikmets un klimata izmaiņas (Filma)

Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.

Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.

Un viņi nav vienīgie kas tā domā…

Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.

Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā

Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.

Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.

Apollo, Vikipēdija, ТВ3

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

Vai tiešām Pasaule iet uz galu? (Video)

Pirmo un vienīgo šo jaunumu latviešu valodā man piesūtīja RRS saite no kllproject.lv mājaslapas, tādēļ atļaušos izmantot viņu versiju. Angļu un krievu valodā ar šo zinātnisko pētījumu jau ir pilns Internets…

Vai tiešām ir jāsatraucas par pasaules gala tuvošanos ?

Viennozīmīgu „nē” …Jums nepateiks neviens. Pirmkārt, ja tas arī tā būtu pasaules valdības to noklusēs lai neizceltos masu nekārtības un vispārējs haoss.

Par maiju kalendāra pareģojumu, kas attiecināms uz   2012.gada 21.decembri ir lasīts un vairākums vēsturnieku  sliecas izteikties, ka tas var nozīmēt jauna cikla sākumu.

Ja labpatīk… jauns cikls zemes attīstībā. Uzsveru zemes, bet ne cilvēces, kas šo planētu apdzīvo salīdzinoši mazu laika sprīdi.

Tas par maiju kalendāru. Ir jau arī citi pareģojumi un minējumi, kas visi ir diezgan fantastiski. Varbūt izņemot komētas krišanas iespēju un zemes polu maiņu (fiziski), kā arī magnētiskā lauka izzušanu.


Tomēr ir radies jauns satraucošs pētījums. Šoreiz par to runā astronomi no Šveices Polijas un ASV… zinātniskā žurnālā „ Astrophysical Journal Supplement”.

Varētu teikt bez liekas kautrības, ka pētījumi zinātnes aprindās izraisīja šoku. Tagad par to tiek intensīvi diskutēts un pētīts.


Kas tad noticis ?

Priekš galaktiskiem mērogiem šokējoša lieta… Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā saules sistēmas griešanās ātrums ir samazinājies vairāk par 10% un turpina strauji samazināties… pie tam zinātnei skaidrojumu par notiekošo nav.

Kontrolmērījumus veica zondes IBEX (seko neitrālajiem hēlija atomiem, kas iekļūst brīvi litosfērā), kas parādīja, ka 2010 gadā Saules sistēmas ātrums bija 22.8 km/s, bet 1993 gada mērījumos 26.3 km/s.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Skaidrojuma problēmai nav, starp citu, ātruma samazināšanās turpinās. Pie problēmas pētīšanas ir iesaistījušies daudzu institūtu vadošie zinātnieki.

Ar ko tas mums draud ?

Kā teicu … neviens konkrēti nezina, bet izskan versijas, ka mēs jau atrodamies pavisam citā kosmiskajā vidē nekā tas ir bijis XX gadu simta beigās. Tas var beigties ar saules sistēmas destabilizāciju… vai vienkāršāk ar pasaules galu priekš zemes iedzīvotājiem, bet ne planētas zeme, kas turpinās attīstīties, bet jau bez mums.

Izrādās, ka 2012.gada apokalipses jautājums paliek atklāts…

Kllproject.lv, NASAexplorer