Vizuālās informācijas monitorings
27/05/2013
Jakutijas zinātnieki veikuši unikālu atklājumu Novorosijskas arhipelāgā. Šā gada pavasarī viņi atraduši labi saglabājušas mamuta atliekas ar nesasalstošām asinīm.
Lai gan vel paagri izdarīt secinājumus, zinātnieki izsaka versiju, ka mamuta asinīm piemitušas kādas vel pagaidām neatklātas aukstuma aizsardzības spējas, kuras palīdzēja dzīvniekam izdzīvot bargajos klimatiskajos apstākļos.
Video25/03/2013 2 komentāri
Aizmirstiet to ko skolā Jums mācīja, jo zinātniekiem vel joprojām nav neapgāžamu pierādījumu par to, kas patiesībā vainojams pie dinozauru bojāejas. 🙄
Milzīgais kosmosa akmens, kas pirms 65 miljoniem gadu nokrita uz Zemes un tiek uzskatīts par iespējamo dinozauru izzušanas cēloni, varētu būt bijusi komēta, apgalvo ASV zinātnieki.
Zinātnieki pieļauj, ka 180 kilometrus platais Čikšulubas krāteris Meksikā varētu būt radies, nokrītot mazākam objektam nekā uzskatīts līdz šim.
Turpinājums14/02/2013
Līdz šim vispārpieņemtā teorija par dinozauru izmiršanu “vainu” piedēvē gigantiskam meteorītam, kas ietriecies Zemē Krīta periodā pirms 65 miljoniem gadu, Meksikā. Katastrofas rezultātā radītās klimata izmaiņas bijušas tik ievērojamas, ka sākusies tolaik pastāvošo dzīvības formu masveida izmiršana, nesaudzējot arī milzu ķirzakas – dinozaurus.
Jaunākie pētījumi liecina, ka klimata izmaiņām un izmiršanai tomēr varētu būt cits cēlonis…
12/12/2012
ASV prezidenta Baraka Obamas vārdā ir nosaukta izmirusi ķirzaku suga, kas piedzīvusi šādu likteni kopā ar dinozauriem, pavēstīja Jeila Universitātes zinātnieki.
Zinātnieki atklāja izmirušo ķirzaku sugu Obamadon gracilis, pētot fosilijas plašā Ziemeļamerikas rajonā no ASV Ņūmeksikas štata līdz Kanādas Albertas provincei. Viņi pētīja to, kādu ietekmi uz rāpuļiem atstājis asteroīds, kas pirms 65,5 miljoniem gadu nokritis Jukatanas pussalā Meksikā, un šajā procesā atklāja deviņas agrāk nezināmas ķirzaku un čūsku sugas.
Turpinājums14/10/2012
Nesen mēdiji ziņoja ka Krievijas ziemeļos 11 gadus vecs zēns atradis labi saglabājušās vilnainā mamuta atliekas, ko zinātnieki jau nodēvējuši par «gadsimta mamutu», jo tas ir vislabāk saglabājies šāda veida atradums kopš 1901.gada. Tagad parādījies arī video par šo paleontoloģisko atradumu un šis atradums palielina zinātnieku cerības klonēt mamutus.
11 gadus vecais Jevgēnijs Salinders, kurš kopā ar ģimeni dzīvo netālu no polārās stacijas Taimiras pussalā, atrada sasalušo dzīvnieku augusta beigās, klejojot gar Jeņisejas krastiem. Zēna vecāki par atradumu paziņoja zinātniekiem, un Zooloģijas muzeja eksperti nekavējoties devās uz Taimiru.
«Viņš sajuta nepatīkamu smaku un ieraudzīja kaut ko rēgojamies laukā no zemes,» atklāja Sanktpēterburgā bāzētā Zooloģijas muzeja direktors Aleksejs Tikhonovs. Tikhonovs uzskata, ka mamuts miris pirms aptuveni 30 000 gadu un nāves brīdī bijis 15 vai 16 gadus vecs.
Saglabājušies mamuta ilkņi, āda un acs. «Neskarts palicis arī viņa metru garais dzimumloceklis, tāpēc varam secināt, ka tas bijis tēviņš,» atzīmēja Tikhonovs. «Līdz šim mēs varam teikt, ka tas ir gadsimta mamuts,» viņš piebilda, norādot, ka tas ir vislabāk saglabājies pieaugušais mamuts, kāds atrasts kopš 1901.gada.
Lai dzīvnieka atliekas izraktu, zinātniekiem bija nepieciešamas piecas dienas.
13/09/2012
Sibīrijas austrumos atrastas labi saglabājušās mamuta atliekas, kas raisa cerību, ka sen izmirušais dzīvnieks varētu tikt klonēts.
Krievu zinātnieku komanda starp dzīvnieka spalvu un kaulu atliekām atradusi neskartas šūnas. Šādā gadījumā dzīvnieka klonēšana teorētiski ir iespējama, neskatoties uz faktu, ka tas izmiris jau 4 000 vai pat 10 000 gadus senā pagātnē.
Mamuta atliekas atrastas vairākus metrus zem zemes mūžīgā sasaluma zonā Sibīrijas ziemeļaustrumu provincē Jakutijā.
«Viss, kas mums nepieciešams klonēšanai, ir viena dzīva šūna, kas spēj autonomi vairoties. Tad mums nebūs nekādu problēmu pavairot tās līdz daudziem tūkstošiem šūnu,» skaidro viens no zinātniekiem.
«Mēs pieļaujam, ka šajā reģionā valdošais mūžīgais sasalums varētu būt saglabājis dzīvas dažas no šūnām. Lai saglabātos dzīvas šūnas, dzīvnieka atliekām visu šo laiku būtu bijis jāatrodas stabilā temperatūrā starp -4C un -20C grādiem.
Jau iepriekš zinātnieki vairākkārt mēģinājuši klonēt mamutu, taču bez panākumiem. Daudzi ir pārliecināti, ka kaut kas tāds nemaz nav iespējams.
Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa mamutu izmiruši jau pirms 10 000 gadu, bet nelielas dzīvnieku grupas vēl dažus tūkstošus gadu turpinājušas dzīvot Aļaskā un tagad Krievijai piederošajā Vrangeļa salā Ziemeļu Ledus okeānā.
Citāda Pasaule 