Zinātnieki brīdina, ka tuvojas sestā masveida izmiršana (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.
Dažādu zīdītāju sugu pakāpeniska izzušana var nozīmēt to, ka strauji tuvojas Zemes vēsturē pēc kārtas sestā masveida izmiršana, kas mūs var piemeklēt pēc 3-22 gadu simteņiem, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Zinātnieki gan atzīmē, ka situāciju vēl esot iespējams vērst par labu.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmās izmiršanas laikā pirms 440 miljoniem gadu tika iznīcināti 86 procenti sugu. Savukārt 251 miljonu gadu atpakaļ Lielās izmiršanas laikā no zemes virsas pazuda vairāk nekā 95 procenti no visām dzīvajām būtnēm, kas apdzīvoja planētu. Salīdzinoši nesenāka sugu izmiršana notika pirms 65,5 miljoniem gadu, kad izzuda dinozauri kopā ar sesto daļu visu dzīvnieku sugu.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Pie Lielās izmiršanas, visticamāk, vainojamas vulkāniskās aktivitātes (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki atklājuši jaunus pierādījumus tam, ka masveidīgi vulkānu izvirdumi varējuši kļūt par tā dēvētās perma katastrofas jeb Lielās izmiršanas – vienas no lielākajām izmiršanām mūsu planētas vēsturē – cēloni. Sibīrijā strādājušo speciālistu raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience, bet īsumā par pētījumu raksta portāls SCIENCENOW.

Perma katastrofa notika pirms aptuveni 250 miljoniem gadu – joprojām neskaidru iemeslu dēļ no Zemes izzuda aptuveni 90% visu okeānu iemītnieku un aptuveni 70% uz sauszemes mītošo dzīvo būtņu. Pastāv vairākas izplatītas hipotēzes, kas skaidro notikušo. Viena no tām apgalvo, ka dzīvnieki gājuši bojā ļoti aktīvas vulkāniskās darbības un tās seku dēļ.

Lai pārbaudītu šo versiju, jaunā pētījuma autori izanalizēja Sibīrijas trapus – magmas nogulas, kas veidojušās ap perma un triasa perioda robežlaiku jeb aptuveni vienlaikus ar Lielo izmiršanu. Iežos, kas veidojušies tieši pirms perma katastrofas sākuma, zinātnieki atklāja mikroskopiskas daļiņas, kas pēc masas un izmēriem atgādināja ogļu daļiņas, kādas izmet atmosfērā mūsdienu ogļu rūpnīcas.

Pētnieki uzskata, ka šādas daļiņas varēja izveidoties, kad lava izrāvās no pazemes caur Sibīrijas ogļu slāņiem. Vieglākās ogļu daļiņas varēja pacelties atmosfērā līdz pat 20 kilometru augstumā un izplatīties pa visu planētu ar gaisa straumju starpniecību. Kad ogļu daļiņas, kas satur arī smagos metālus, nonāca okeānā, tā ūdeņi kļuva pārāk toksiski Zemes iemītniekiem.

Jāatgādina, ka pagājušā gada pašās beigās cits zinātnieku kolektīvs, kas tāpat strādāja ar Sibīrijas trapiem, atrada citus pierādījumus tam, ka Lielās izmiršanas cēlonis, visticamāk, ir vulkāniskās aktivitātes. Izmantojot iegūtos datus, pētnieki pieļāva, ka izvirdumu laikā lava «iesūkusi» triljoniem tonnu fluora, hlora un sēra, kas, nonākot atmosfērā, varēja izpostīt ozona slāni.

Ziņu avots: POK.lv, YouTube

Noslēpumainā Krievija. Mutācijas Uļjānovskas apgabalā (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avots: НТВ-МИР

Krievijā konfiscē mamutu ilkņus (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Krievijas varasiestādes ir konfiscējušas trīs tonnas mamutu ilkņu, ko kontrabandisti mēģināja izvest no valsts. Kravā atrasti 64 veseli ilkņi un 14 rekonstruēti ilkņi, kuri piederējuši mamutiem, kas reiz dzīvojuši Jakutijas teritorijā. Sanktpēterburgas tiesa nekonkretizē, kad atsavināšana notikusi, zināms ir vien tas, ka noziedzīgais grupējums kopš 2004. gada ir bijis iesaistīts zvēru ilkņu un kaulu kontrabandā no Krievijas.

Ziņu avots: NRA, Телекомпания НТВ

Japāņu zinātnieks sola atdzīvināt mamutus tuvākajos četros gados

Šī lapa vairs nav pieejama.

Mamuti (latīņu: Mammuthus) ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints. Tie dzīvoja Pliocēna laikmetā no 4,8 miljoniem gadu p.m.ē. līdz 4500 gadiem p.m.ē.

Vairs tikai pēc četriem gadiem uz Zemes var atkal parādīties mamuti, apgalvo zinātnieki. Pēc speciālistu viedokļa, aizvēsturisku dzīvnieku atdzimšana kļūs iespējama, pateicoties klonēšanas tehnoloģiju attīstībai. Mēģinājumi atdzīvināt mamutus notikuši vēl 1990. gados: no Sibīrijas mūžīgajā sasalumā atrastām mamuta ādas un muskuļu audu šūnām tika izņemti kodoli, kurus centās pavairot. Taču pēc sasalumā pavadītajiem vairākiem tūkstošiem gadu šūnas nebija dzīvotspējīgas.

2008. gadā japāņu zinātniekam Teruhiko Vakajamam izdevies klonēt peli, izmantojot citas pirms 16 gadiem sasaldētas peles šūnas. Viņa lietu tagad turpina Akira Iritani no Kioto universitātes, kurš vēlas ķerties klāt organismiem, kas mūžīgajā sasalumā nostāvējuši 5000 gadu. “Tagad tehniskās grūtības ir pārvarētas, un viss, kas mums vajadzīgs, ir iegūt labu audu paraugu no sasaluša mamuta,” viņš teica britu laikrakstam “The Daily Telegraph”.

Mamuta šūnu kodolus plānots ievietot afrikāņu ziloņa mātītes olšūnās, kura kļūs par aizvēsturiska dzīvnieka surogātmāti. Akira Iritani uzskata, ka pastāv 30% iespējamība, ka pēc četriem – pieciem gadiem pasauli ieraudzīs vesels mamuts.

Ziņu avots: Delfi.lv, WikipediaYouTube

«Science» desmitgades notikumi zinātnē (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avots: Vesti.ru