Zemeslodes klimatu, iespējams, ietekmējuši dinozauru «vējiņi»
07/05/2012
Gāzes, kas veidojušās milzīgo dinozauru vēderu traktā, varēja novest pie klimata izmaiņām, uzskata Liverpūles universitātes pētnieki. 😀
Tiek lēsts – lai sagremotu augu barību, pirms 150 miljoniem gadu dzīvojošo dinozauru organismā eksistēja speciālas baktērijas, kuras arī noveda pie metāna veidošanās.
Visi kopā šie milzīgie dzīvnieki varēja «saražot» pietiekami daudz metāna, lai ietekmētu Zemes klimatu mezozoja ērā. Piemēram, viens no vislielākajiem dinozauriem – diplodoks – svēris teju 150 tonnas, raksta BBC.
Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, kopējās dinozauru «ražoto» gāzu apjoms gadā veidoja 472 tonnas, kas varēja novest pie klimata sasilšanas.
Japānas un Krievijas zinātnieki pauduši pārliecību, ka viņiem var izdoties klonēt sen izmirušo mamutu, jo mūžīgajā sasalumā Sibīrijā atrastā augšstilba kaulā konstatētas labi saglabājušās kaulu smadzenes, sestdien vēsta Japāna ziņu aģentūra Kyodo.
Asteroīds “2005 YU55” vistuvāk Zemei atradās otrdien plkst.23.28 pēc Griničas laika (trešdien plkst.1.28 pēc Latvijas laika), kad tas atradās 324 600 kilometru attālumā no Zemes centra. Tomēr ar neapbruņotu aci to nevarēja saskatīt, tikai ar teleskopu.
Jaunākie zinātnieku atradumi Vrangeļa salā Krievijā liecina, ka mamuti uz Zemes vel dzīvojuši kādus 3000 gadus atpakaļ, tas ir vienā laika periodā ar Senās Ēģiptes civilizāciju. Atrastais mamuts augumā gan ir bijis maziņš, aptuveni govs lielumā.
Informācijas avoti: 
Mežonīgajiem dinozauriem gaļēdājiem piemitusi spēja redzēt tumsā, lai tie varētu medīt arī nakts aizsegā, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti žurnālā Science.
Turpretim pterodaktili un citi lidojošie dinozauri bijuši aktīvi tikai diennakts gaišajā laikā un viņiem iebūvētā “nakts redzamības sistēma” nav bijusi nepieciešama.
Dzīvniekiem, kas aktīvi ir pārsvarā naktīs, acu dobums ir lielāks nekā tiem, kas diennakts tumšo laiku pavada guļot. Dzīvniekiem, kas darbojas kā pa dienu, tā arī naktī, acs dobums ir vidēji liels.
Citāda Pasaule 