Klimatiskie kari: Atbildes prettrieciens (Video) →

Atskatoties uz aizgājušo 2012 gadu (Video)

01/01/2013 no John Flyer

Pirms sākam baidīt ar turpmākajām klimata izmaiņām, jaunām dabas kataklizmām un nākotnes prognozēm, atskatīsimies kāds tad īsti bija 2012 gads un kādas nebūšanas tas atnesa.

Gada notikums klimatiskajā jomā, bez šaubām, bija jauns Arktikas ledus kušanas rekords. Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme 2012 gadā bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā septembra vidū bija tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.

2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu». Izskanēja arī vairāku neatkarīgu ekspertu viedokļi ka Arktiskās jūras ledus izkusīs pilnībā 2015 vai 2016 gadā, tas gan netiecas uz Grenlandes ledāju. Tas jau būs nākamais solis, jo ja sāksies strauja Grenlandes ledāju kušana, Pasaules okeāna piekrastes iedzīvotājiem var nāksies pārcelties pat līdz 7 metri augstāk par pašreizējo dzīves vietu.

Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.

Tagad atgriežamies pie Latvijas. Pagājušais gads kļuvis par vienu no mitrākajiem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Saskaņā ar provizoriskiem datiem 2012.gads varētu būt ceturtais slapjākais kopš 1923.gada, kad visā valsts teritorijā sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls. Tas gan nav tik traki kā Lielbritānijā, kur meteorologi jau nosaukuši 2012 gadu par lietaināko Anglijas metroloģisko novērojumu vēsturē – kopš 1910.gada.

Ja nav ticības metrologiem, pievedīsim citus datus. Latvenergo ziņo – šā gada 11 mēnešos Latvijas lielajās un mazajās hidroelektrostacijās (HES) saražotas 3362 gigavatstundas (GWh) elektrības, kas ir par 25,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā, kad saražotas 2678 GWh. Savukārt vēja elektrostacijās šogad nepilna gada laikā saražotas 96 GWh elektrības, kas ir par 60% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā, kad saražotas 60 GWh. Tātad gads ir bijis diezgan slapjš un vējains.

Bet vairāk dienvidiem, 46 apdzīvotās vietās Eiropā šovasar reģistrēta augstākā gaisa temperatūra kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas. Čehijā pat krita nacionāla mēroga karstuma rekords. Balkānu valstis karstuma dēļ piemeklēja pēdējo 40 gadu postošākais sausums, iznīcinot ražu.

Aiz okeāna bija vērojama līdzīga aina. Jau pirms viesuļvētras “Sendijas”, ASV klimata galējību indekss (climate extremes index, CEI) 2012 gadā sasniedza augstāko vērtību kopš 1910.gada, kad tika sākta šādu datu uzskaite. 83 procentus no kontinentālajiem štatiem skāra ekstrēmi augsta gaisa temperatūra, krita neskaitāmi karstuma rekordi. Jūlijs kļuva par visu laiku karstāko mēnesi ASV vēsturē. ASV skāra lielākais sausums kopš 1956.gada. Augusta sākumā mērens vai lielāks sausums bija aptvēris 57 procentus no ASV teritorijas.

Gala nogale izcēlās ar citu fenomenu – plašus Eirāzijas reģionus piemeklēja anomāls aukstums, kuru izraisīja milzīgs bloķējošs anticiklons virs Sibīrijas reģioniem. Tajā pašā laikā virs Rietumeiropas izveidojās ciklons, kurš atnesa anomālu siltumu, pat pāri +20 grādiem decembra mēnesī, Francijā un Vācijā, bet Anglijā izraisīja ilgstošas lietavas un plūdus.

Mazāk zināms, anomāls vasaras anticiklons, decembrī atradās un joprojām atrodas, virs Austrālijas rietumu piekrastes, kur gaisa temperatūra pārsniedza pat +40 grādus.

Pēc zinātnieku domām šis fenomens ir daļa no klimata izmaiņām, jo izmainās vai tiek bremzēta atmosfēras augšējo gaisa slāņu plūsmas (Jet streams) kuras nosaka klimata pastāvīgumu uz planētas. Rezultātā izveidojas ilgstoši anticiklonu centri, kuri atnes anomālu aukstumu (ziemā) vai karstumu (vasarā). Tas pats notika 2010 gada vasarā, kad ilgstošs anomāls anticiklons bija izveidojies virs Maskavas reģiona Krievijā, izraisot karstumu un plašus kūdras purvu ugunsgrēkus.

Kaut kas jau palika nepateikts, bet pietiks par pagājušajiem laika apstākļiem, jo aiz loga ir +5 grādi, nokusis jau gandrīz viss sniegs un 1.janvārī sākas pavasaris…

🙄

Noslēgumā drūmākā šī stāsta daļa – video apskats par 2012 gada viesuļvētrām, plūdiem, citām dabas stihijas un katastrofām.