Klimata pasiltināšanās rezultātā Baltkrievijas dienvidos sākusies indīgo zirnekļu Dienvidkrievijas tarantulu (Lycosa singoriensis) invāzija. Nelūgto ciemiņu lielums var sasniegt 5 cm un to kodiens, lai arī nav nāvējošs, bet ir ļoti sāpīgs un indīgs. Šie tarantuli apdzīvo mežu-stepju zonas Āzijā un Ukrainā.
Birka: Klimata izmaiņas
9.maija karstuma rekords un vasaras vīzijas
Par spīti globālās atdzišanas sludinātājiem un klimata izmaiņu skeptiķiem, pēc rekordilgas ziemas un rekordaugstiem plūdiem atnāca 9.maijs ar visagrāko datumu, kad Latvijā reģistrēti pilni +30 grādi. Augstākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Jelgavā, kur termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpās līdz +30,0 grādiem.
Video Foto
Globālās sasilšanas un atdzišanas mīti: Mazais ledus laikmets
“Kas maksā, tas pasūta mūziku!”
Kārtējais zinātnieks, šoreiz no Krievijas, nonācis mēdiju uzmanības lokā. Jau gadiem ilgi Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas Kosmisko pētījumu nodaļas vadītājs Habibulla Ismailovičs Abdusamatovs prognozē, ka saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana jeb jauns “mazais ledus laikmets”, aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam.
Turpinājums
Antarktikas ledāja mīkla
Antarktikas ledājs kūst 10 reizes ātrāk kā pirms 600 gadiem. Pie tādiem secinājumiem nonākuši Austrālijas un Lielbritānijas zinātnieki. Zinātnieki veica 364 metrus dziļu urbumu. Iegūtos ledus paraugus analizēja un ar speciālām metodēm noteica ledāja kušanas ātrumu.
Video
“Krievu ziema” Vācijā
Latvijā nav nekas jauns sagaidīt Lieldienas ar sniegu, īpaši tādos gados kā šis, kad kristīgās Lieldienas svinam ļoti agri. Taču Vācijai sniegs un sals marta beigās ir visai reta parādība, – pavasara atnākšana kavējas jau veselu mēnesi. Un laikā, kad citkārt jau plaukst lapas un valda patīkams siltums, šopavasar termometra stabiņš naktīs noslīd līdz -10 grādiem, un visu valsti klāj sniega sega. Vācieši, šo parādību puspajokam dēvē par “krievu ziemu”, pamatojoties uz apstākli, ka neierastais aukstums ieplūdis no Sibīrijas.
Jau rakstījām, ka patiesībā ilgstošā aukstuma cēlonis slēpjas nevis Krievijā, bet gan polāro gaisa masu nobīdē (Kāpēc kavējas pavasaris). Zinātnieki izvirzījuši versiju, ka šādas parādības turpmāk kļūs aizvien biežākas, jo arktisko ledāju straujā kušana izjauc atmosfēras plūsmu līdzsvaru un klimatiskās anomālijas nevis ar laiku izkliedējas, bet ir ilgstošākas un noturīgākas, nekā līdz šim. (Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi)
Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi
Karstuma anomālijas vasarā, aukstuma no sniega rekordi ziemā, – nu jau drīz šīs lietas kļūs mums ierastas. Kāpēc tā? Kāds ir iemesls tam, ka pie mums ir tādi laika apstākļi? Vienkāršota atbilde – globālās klimata izmaiņas. Bet, ja precīzāk? Izrādās – mēs esam ļoti cieši saistīti ar ledājiem Arktikā. Par šo tēmu sprieda zinātniskajā konferencē, kas otrdien notika ASV/“Arktisko ledāju platības samazināšanās ir vistiešākajā veidā saistīta gan ar spēcīgiem sniegputeņiem mērenajos platuma grādos ziemas sezonā, gan ar anomālu karstumu vasarās,” – laikraksts Los Angeles Times citē Viskonsinas universitātes Nelsona Ekoloģisko pētījumu institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Stīvenu Vavrusu (Stephen Vavrus).
Turpinājums
Krievija uztraucas par klimata izmaiņām
Krievijas zinātnieki ir nobažījušies par klimata izmaiņām, kas, kā izrādās, visspēcīgāk izpaužas tieši Krievijā un lielākoties saistīta ar izmaiņām Arktikā.
Arktisko apgabalu vidējā gada temperatūra globālās sasilšanas rezultātā līdz gadsimta beigām var palielināties pat par 7 grādiem, kamēr citur pasaulē šis pieaugums šobrīd tiek prognozēts 2,8 grādu robežās,- ar šādu informāciju nākusi klajā Krievijas Federācijas Ārkārtas situāciju ministrija.
Jau agrāk ir izskanējuši oficiāli paziņojumi par to, ka nu jau 100 gadus pēc kārtas Krievijas teritorijā sasilšanas tempi ir bijuši 2 reizes straujāki, nekā vidēji pasaulē. Turklāt tieši pēdējās desmitgades laikā vidējās temperatūras pieauguma temps ir palielinājies vairākas reizes. Tāpat pēdējos gados bīstamo dabas parādību, stihiju, ekstrēmu laika apstākļu un tehnogēno katastrofu skaits pieaug ārkārtīgi strauji. Visi ar to saistītie riski nopietni apdraud pasaulē lielākās valsts tautsaimniecību.
Sausums Mumbajā
Indijas Maharaštra provincē, arī štata galvaspilsētā Mumbajā (agrākais nosaukums – Bombeja), kur jau līdz šim vietējās varas neapdomīgas politikas rezultātā ir bijušas problēmas ar dzeramo ūdeni, šobrīd ūdens rezervuāri ir gandrīz tukši. Bīstamā situācija daļēji skaidrojama arī ar klimata izmaiņām – pēdējās divas sezonas musoni bijuši ļoti vāji un nokrišņu daudzums bijis krietni zem normas.
Varas iestādes ir spiestas piegādāt dzeramo ūdeni iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem cisternās, šobrīd strādā apmēram 2000 autovilcēju, bet ar to nepietiek vairāk kā gandrīz 40 miljoniem pilsētas un apkaimes ciematu iedzīvotājiem. Tīra dzeramā ūdens trūkums jau provocē dažādu slimību izraisīšanos un augstu mirstību, turklāt nākamā lietus sezona gaidāma tikai jūnijā.
Klimata pārmaiņas draud sagraut Krievijas lauksaimniecību
Klimata izmaiņas līdz 2020.gadam var nodarīt zaudējumus Krievijas lauksaimniecībai 100 miljardu rubļu (apmēram 2 miljardi latu) apmērā, ziņo aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz Ekonomikas Augstskolas Apkārtējās vides un dabas resursu centra speciālistu sniegto informāciju.
“Ir ļoti augsti riski gan lauksaimniecības produktu ražotājiem, gan to patērētājiem, un tie tikai pieaugs līdz ar klimatisko apstākļu pasliktināšanos. Šodien lauksaimniecības nozare nav gatava stāties pretī klimata izmaiņām un pielāgoties tām,” teikts pētījumā, kas sagatavots pēc sabiedriskās organizācijas Oxfam pasūtījuma. Pēc autoru domām, summārais zaudējums 300 miljardi rubļu (6 miljardi latu), ko nodarījuši sausuma periodi 2010. un 2012.gadā, uzskatāmi parāda, ka nepieciešamas kompleksas programmas risku samazināšanai un adaptācijai.
Bīstamie Himalaju ezeri
Neierasti straujā ledus kušana, kas Himalajos tiek novērota nu jau 47 gadus ir novedusi pie septiņu jaunu augstkalnu ezeru izveidošanās. Vēsturiski Himalajos bijuši 8 ezeri, bet pēdējie novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem ļāvuši saskaitīt jau 15 ūdenskrātuves, kas atrodas augstumā no 4069 līdz 5252 metriem virs jūras līmeņa.
Jauno ezeru parādīšanās cēlonis – anomālā ledus kušana pasaules augstākajā kalnu grēdā.