Globālās sasilšanas un atdzišanas mīti: Mazais ledus laikmets

“Kas maksā, tas pasūta mūziku!”

Kārtējais zinātnieks, šoreiz no Krievijas, nonācis mēdiju uzmanības lokā. Jau gadiem ilgi  Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas Kosmisko pētījumu nodaļas vadītājs Habibulla Ismailovičs Abdusamatovs prognozē, ka saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana jeb jauns “mazais ledus laikmets”, aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam.

Pirmās prognozes par gaidāmu globālu atdzišanu Krievijas zinātnieks publicēja pirms 20 gadiem, bet plašāku ievērību tās guvušas tikai tagad – kad jaunākie dati par globālo vidējo gaisa temperatūru neuzrāda tālāku sasilšanu, ko iepriekš prognozēja vairums pasaules zinātnieku.

Neliela atkāpe:

Lielākā daļa zinātnieku tā arī nespēja paredzēt ka pēdējo 33 gadu laikā Ziemeļu Ledus okeāns zaudēs 80% no sava ledus apjoma.

Kopš mazā ledus laikmeta beigām 1850 gadā, līdz mūsdienām vidējā gaisa temperatūra uz Zemes ir paaugstinājusies par 0,8 grādiem, liecina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta “Met Office” apkopotie dati. Pēdējo 15 gadu laikā tā nav būtiski mainījusies, taču saglabājas rekordaugstā līmenī.

Prognozes:

Stabila Zemeslodes vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās sāksies 2013.-2015.gadā, straujāka atdzišana gaidāma pēc 2025.gada. Līdz 2050.gadam tiek prognozēta globālās vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās par vienu grādu pēc Celsija skalas. 22.gadsimtā globālo atdzišanu pakāpeniski nomainīs sasilšana.

Šīs izmaiņas tiek prognozētas atbilstoši Saules aktivitātes 200 gadu ciklam, – patlaban Saule no lielā cikla siltās fāzes ieiet aukstajā fāzē. Saules starojums nepārtraukti mainās, tas notiek cikliski. Vislabāk izprastais ir 11 gadu cikls, bet tā ietekme uz Zemes klimata izmaiņām, visticamāk, nav lielāka par diviem procentiem, savukārt 200 gadu cikla ietekme varētu būt pat 50 procentu. Pārējo nosaka citi faktori, galvenokārt izmaiņas atmosfērā, hidrosfērā un Zemes dzīlēs.

Iepriekšējais mazais ledus laikmets bija periods no 1350. līdz 1850.gadam, dažādos pasaules reģionos aukstākie gadi bija atšķirīgos laikos, starp tiem bija siltāki periodi. Laikā no 1645. līdz 1715.gadam, kā arī 1790.-1830.gadā bija īpaši zema Saules aktivitāte, kas sakrita ar būtisku gaisa temperatūras pazemināšanos Eiropas vidienē.

Teorijā protams viss izskatās skaisti un pat varbūt pārliecinoši, bet lai noticētu šīm prognozēm ir jāveic “ceļojums pagātnē” lai paliecinātos vai kāda šī zinātnieka prognoze ir piepildījusies. 

Abdusamatova iepriekšējās prognozes:

2010 gada 2.jūnijs svoboda.org

24 Saules aktivitātes 11 gadu cikls būs vājāks kā 23 cikls. Tas ir tas ko šobrīd novērojam. Precīza prognoze

Turpmāka Arktikas kušana netiek prognozēta. Citēju: ” И теплее в Арктике, чем в 2007 году, не станет”. Aplama prognoze. 2012 gads izcēlās ar jaunu Arktiskās jūras ledus kušanas rekordu. Dotajā brīdī Ledus okeāns kūst ātrāk kā 2012 gadā.

2007 gada 8.februāris kp.ru

Salt sāksim 2012 gadā. Citēju: “Мерзнуть начнем в 2012 году”. Aplama prognoze. 2012 gads kļūst par 9 siltāko gadu novērojumu vēsturē, kopš 1850 gada.

Saules aktivitātes samazināšanās sāksies 2012 gadā. Strīdīga prognoze. Saules aktivitāte tiešām sāka samazināties 2012 gadā, bet dotajā brīdī tā atkal pastiprinās.

Secinājumi:

Prognozes par Saules aktivitāti šim zinātniekiem ir vismaz daļēji piepildījušās, bet klimatiskās prognozes diemžēl bijušas gandrīz diametrāli pretējas realitātei.

Ticēt vai neticēt šim apgalvojumam, par tuvojošos “mazo mazo ledus laikmetu”, paliek jūsu pašu ziņā…

zinas.latvijasradio.lv, Andy Lee Robinson, NOAA, The National Snow and Ice Data Center