Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.
Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.
Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.
Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.
Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.
Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.