Dzīvībai piemērotu planētu ir miljardiem
30/03/2012
Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.
Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.
Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.
Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.
Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.
Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.
ASV NASA apstiprinājusi, ka aiz Saules sistēmas robežām atklāta planēta (eksoplanēta), uz kuras ir iespējama ūdens un tātad arī dzīvības esamība. Debess ķermenis, kam piešķirts nosaukums Kepler-22b, atrodas 600 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā rādiuss līdzinās aptuveni 2,4 Zemes rādiusiem. Planēta ap savu sauli, kas ir mazliet mazāka un aukstāka, bet salīdzināmi ar mūsu Sauli, apriņķo 290 dienās, vēsta aģentūra Itar-Tass.
Viena no jaunatklātajām planētām – HD 85512 b, ir tikai 3,6 reizes masīvāka nekā Zeme. Tā atrodas konkrētās zvaigznes dzīvībai labvēlīgās zonas malā, kur ūdens varētu pastāvēt šķidrā formā. “Tā ir viszemākās masas planēta, kuru izdevies apstiprināt ar radiālā ātruma metodi, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, un jau otrā zemas masas planēta, kuru HARPS atklāj dzīvībai labvēlīgajā apgabalā,” piebilda Līza Kaltenēgere no Maksa Planka Astronomijas institūta.
Šie rezultāti ir nostiprinājuši astronomos pārliecību, ka drīzumā tiks atklātas vēl citas, mazākas cietās planētas ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Šo pētījumu nodrošināšanai jau tagad tiek veidoti jauni instrumenti. Kanāriju salās uz Galileo teleskopa tiks uzstādīta HARPS kopija, bet vēl jaunāks un jaudīgāks instruments – ESPRESSO, 2016. gadā tiks uzstādīts uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) Paranālas observatorijā. Ja ielūkojamies vēl tālākā nākotnē, mūs sagaida CODEX, ar kuru tiks aprīkots Eiropas Ekstrēmi lielais teleskops (E-ELT).
Uzstājoties starptautiskā forumā, kas veltīts ārpuszemju civilizāciju meklēšanai, Finkelšteins sacīja – desmit procenti zināmo planētu līdzinās Zemei.
Citāda Pasaule 