Vizuālās informācijas monitorings
02/01/2013
Jaunajā gadā der skatīties ne tikai uz priekšu, bet reizēm arī uz augšu. Kādas interesantas astronomiskas parādības šogad varēsim vērot debesīs, vairāk raidījuma “Labrīt, Latvija!” sagatavotajā sižetā
Turpinājums09/12/2012
Pirms 3 nedēļām pasauli pāršalca vēsts, ka Marsa izpētes robots “Curiosity” atklājis kaut ko pārsteidzošu.
Citēju:
«Analīzes uzrādīja kaut ko apbrīnojamu. Šie dati var nonākt vēstures grāmatās,»
«Mēs iegūstam jaunus datus no SAM («Sample Analysis at Mars» – robota ķīmiskā laboratorija). Šie dati patiešām ir ļoti interesanti. Zinātnieku grupa tos rūpīgi pārbauda,» sacījis misijas zinātniskais vadītājs Džons Grotcingers
Bet tad atnāca “vīri melnā”…
Turpinājums01/12/2012
Pēc vairākus gadu desmitus ilgušām aizdomām, Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde beidzot atradusi plašus ūdens ledus krājumus uz planētas, kas atrodas vistuvāk Saulei.
Temperatūra uz Merkura var sasniegt pat 427 grādus pēc Celsija, bet ap tā ziemeļpolu, kur Saules stari netiek klāt, NASA zonde Messenger atradusi sasaluša ūdens un, iespējams, organisku vielu sajaukumu, raksta Space.
Turpinājums16/11/2012
Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) un Kanādas-Francijas-Havaju salu teleskopus, ir izdevies identificēt objektu, kas varētu būt Visumā vientuļi klīstoša planēta, kura ir pametusi savu zvaigzni.
Turpinājums04/11/2012
Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.
Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.
Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.
Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.
Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv
Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.
Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.
NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.
Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.
Citāda Pasaule 