Kādas astronomiskas parādības varēs vērot 2013. gadā (Video)

c/2012 s1 - New comet will fly by in 2013! And it could be brighter than the Full MoonJaunajā gadā der skatīties ne tikai uz priekšu, bet reizēm arī uz augšu. Kādas interesantas astronomiskas parādības šogad varēsim vērot debesīs, vairāk raidījuma “Labrīt, Latvija!” sagatavotajā sižetā

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Advertisements

Ko patiesībā atklāja Curiosity? (Video, Foto)

Pirms 3 nedēļām pasauli pāršalca vēsts, ka Marsa izpētes robots “Curiosity” atklājis kaut ko pārsteidzošu.

Citēju:

«Analīzes uzrādīja kaut ko apbrīnojamu. Šie dati var nonākt vēstures grāmatās,»

«Mēs iegūstam jaunus datus no SAM («Sample Analysis at Mars» – robota ķīmiskā laboratorija). Šie dati patiešām ir ļoti interesanti. Zinātnieku grupa tos rūpīgi pārbauda,» sacījis misijas zinātniskais vadītājs Džons Grotcingers

Bet tad atnāca “vīri melnā”…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Uz Merkura, kas atrodas vistuvāk Saulei, atrasts ūdens (Video)

https://i2.wp.com/bnn.lv/wp-content/gallery/merkurs/water-ice-deposits-mercury.jpgPēc vairākus gadu desmitus ilgušām aizdomām, Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde beidzot atradusi plašus ūdens ledus krājumus uz planētas, kas atrodas vistuvāk Saulei.

Temperatūra uz Merkura var sasniegt pat 427 grādus pēc Celsija, bet ap tā ziemeļpolu, kur Saules stari netiek klāt, NASA zonde Messenger atradusi sasaluša ūdens un, iespējams, organisku vielu sajaukumu, raksta Space.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Pa visumu klīstošā planēta-bārene (Video)

Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) un Kanādas-Francijas-Havaju salu teleskopus, ir izdevies identificēt objektu, kas varētu būt Visumā vientuļi klīstoša planēta, kura ir pametusi savu zvaigzni.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Nedēļas FotoMix: Putniņi, zvēriņi, Mārtiņdienas rīts, utt. (Foto)

Maigums

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

«Curiosity» sarūgtina zinātniekus (Video)

Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.

Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.

Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.

Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.

Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv

Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.

Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.

NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.

Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.

LTV.lv, Vesti.ru, BBC News

Atklāta Zemes lieluma planēta tikai 4 gaismas gadu attālumā (Video)

Tas taču ir tikpat tuvu, cik Saulei vistuvākā zvaigžņu sistēma!? Pareizi. Jaunatklātā planēta, kuras masa tikai nedaudz pārsniedz Zemes masu, riņķo Saulei vistuvākajā zvaigžņu sistēmā – Alpha Centauri. Mūs šķir tikai 4 gaismas gadi.

Alpha Centauri ir viena no spožākajām zvaigznēm dienvidu puslodes debesīs. Attālums līdz tai ir tikai 4,3 gaismas gadi. Patiesībā tā ir trīs zvaigžņu sistēma, kuru veido divas Saulei līdzīgas zvaigznes, kas riņķo tuvu viena otrai – Alpha Centauri A un B. Sistēmā atrodas vēl trešā zvaigzne, kas riņķo tālāk no A un B. Tā ir Alpha Centauri C jeb Proksima, kas ir blāvāka un aukstāka nekā abas pārējas.

Jau kopš 19. gadsimta tiek izteikti visdažādākie minējumi par planētām, kas atrodas šajā sistēmā. Tomēr meklējumi ar panākumiem nevainagojās. Līdz šim.

Mūsu novērojumi ar HARPS instrumentu ilga vairāk nekā četrus gadus un atklāja niecīgu, bet īstu signālu, kas liecināja par ap Alpha Centauri B riņķojošu planētu, kur viens gads ilgst 3,2 Zemes dienas,” pastāstīja pētījuma vadītājs Ksavjērs Dumuskvē no Ženēvas observatorijas. “Tas ir neparasts atklājums, kurš prasīja maksimālo iespējamo atdevi no pieejamās metodes.

Planētu “nodeva” nelielās Alpha Centauri B svārstības, kuras radīja planētas gravitācija. Efekts ir ārkārtīgi niecīgs. Planētas ietekmē zvaigzne svārstījās turp un atpakaļ ar ātrumu 51 cm/h. Tā ir līdz šim augstākā precizitāte, kādu izdevies iegūt ar radiālā ātruma metodi.

Alpha Centauri B ir tikai nedaudz mazāka un blāvāka nekā Saule. Planēta, kuras masa ir nedaudz lielāka nekā Zemes masa, riņķo ap zvaigzni tikai 6 miljonu kilometru attālumā, kas ir daudz mazāks attālums nekā tas, kādā ap Sauli riņķo Merkurs. Alpha Centauri A atrodas simtiem reižu tālāk no B komponentes nekā planēta, bet, skatoties no planētas, A komponents būtu ļoti spožs objekts debesīs.

Šī pati komanda 1995. gadā atklāja pirmo citplanētu, kas riņķoja ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Kopš tā laika zinātnieki visā pasaulē ir atraduši un apstiprinājuši vairāk nekā 800 planētu eksistenci ap citām zvaigznēm, bet lielākā daļa no tām ir daudz lielākas nekā Zeme un atgādina Saules sistēmas milzi Jupiteru.

Nākamais izaicinājums bija atrast Zemes masas planētu ap Saulei līdzīgu zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Pirmais solis ir sperts.

Šī ir pirmā planēta ar Zemei līdzīgu masu, kura ir atklāta ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tā riņķo ļoti tuvu zvaigznei un uz planētas ir pārāk karsti, lai tur varētu pastāvēt mums zināmās dzīvības formas,” piebilda pētījuma līdzautors Stefans Udrijs. “Bet tikpat iespējams, ka tā ir viena no vairākām planētām šajā sistēmā. Citi HARPS pētījumi, kā arī Keplera teleskopa dati norāda, ka lielākā daļa zemas masas planētas ir atrodamas šādās sistēmās.”

“Rezultāti ir iespaidīgs solis pretim Zemes dvīnes atklāšanai nelielā attālumā no Saules sistēmas. Mēs dzīvojam aizraujošā laikmetā!” secināja Ksavjērs Dumuskvē.

2016. gada nogalē vai 2017. gada sākumā uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) tiks uzstādīts jaunas paaudzes spektrogrāfs (ESPRESSO), kurš spēs reģistrēt radiālo ātrumu ar precizitāti 0,35 km/h vai vēl mazāk. Zemes izraisītais Saules radiālais ātrums ir 0,32 km/h. Zinātnieki cer, ka šī iekārta būtiski palielinās izredzes atklāt Zemes masas planētas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap Saulei līdzīgām.

Starspace.lv, VideoFromSpace