Planētas – Lapa 2 – Citāda Pasaule

Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu. Zemes teleskopi pavērsās pret lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un kanādietis Deivids Levijs), lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st, tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.

2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂

Izmantotie materiāli: Vesti.ru, news.discovery.com, Starspace.lv, flickr.com, sakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org, Farid51, MercatorInfogr, TVNET

Piena ceļa un Andromedas miglāja sadursme ir neizbēgama (Video)

Piena ceļa un Andromedas miglāja sadursme ir neizbēgama, pie šāda secinājuma nonākuši amerikāņu zinātnieki, analizējot informāciju, kas iegūta ar orbitālās observatorijas «Hubble» palīdzību. Jau 22 gadus tā astronomiem piegādā unikālus datus par kosmisko objektu stāvokli un kustību, ziņo ārvalstu mediji.

«Hubble» veidotās Andromedas miglāja fotogrāfijas, kas veiktas dažādos laikos, ļauj skaidri noteikt, ka Andromedas miglājs satuvinās ar Piena ceļu ar ātrumu 400 tūkstoši kilometru stundā. Ņemot vērā attālumu starp abām galaktikām, to saplūšana notiks pēc četriem miljardiem gadu un pilnībā beigsies pēc sešiem miljardiem gadu.

Apturēt šo procesu nav iespējams, jo galaktikām ceļā nav objektu, ka būtu par tām lielāki. Galaktiku saplūšanas rezultātā izveidosies jauna galaktika, kurai visdrīzāk būs elipses forma.

Savukārt Saule izmainīs savu trajektoriju un, iespējams, atradīsies tālāk no galaktikas centra. Palielināsies arī attālums starp zvaigznēm, un zvaigžņotā debess izskatīsies citādāk. Galaktiku saplūšanas laikā notiks arī melno caurumu saplūšana.

Zinātnieki pilnībā neizslēdz iespēju, ka galaktiku saplūšanas rezultātā Saule un Zeme varētu sadurties ar citiem objektiem Andromedas miglāja, taču šāda iespēja esot ļoti niecīga. Zinātnieki mierina – ja cilvēce pastāvēs vēl pēc četriem miljardiem gadu, tad tā mierīgi pārdzīvos arī galaktiku saplūšanu.

Vienlaikus prognozes liecina, ka pēc vairākiem miljardiem gadu ievērojami palielināsies Saules temperatūra. Ja tas notiktu tagad, tad dzīvība uz Zemes iznīktu.

Apollo, Vesti.ru

Venēras tranzīts būs 6.jūnijā, bet vakar notika Mēness tranzīts (Video)

Jūnija sākumā debesīs būs vērojama reta astronomiska parādība – Venēras pāriešana pāri Saules diskam jeb Venēras tranzīts, pastāstīja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills.

Vakar no rīta notika Mēness pāriešana pāri Saules diskam

Daļā pasaules, piemēram, Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, Venēras tranzīts notiks 5.jūnija vakarā, bet Eiropā, Āfrikā un Āzijā tas notiks 6.jūnijā.

Lai arī Latvija ir to valstu vidū, kur Venēras tranzīts ir novērojams, diemžēl pie mums tas nebūs redzams pilnībā, jo notikums sāksies vēl tad, kad Saule nebūs uzlēkusi. Līdz ar to Latvijā Venēras tranzīts būs novērojams no saullēkta, kad tranzīts jau būs aptuveni pusē, līdz tā noslēgumam plkst.7.54. Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā. Latvijā šis tā saucamais trešais kontakts notiks plkst.7.37, informēja Gills.

Venēras tranzīta laikā otrā Saulei tuvākā planēta Venēra vizuāli novietojas starp Sauli un Zemi, veidojot uz Saules diska nelielu apaļu «ripu», kas dažu stundu laikā pārslīd pāri Saules diskam. Šajā gadījumā uz Zemes tumšāks nepaliek, kā tas ir novērojams Saules aptumsumu laikā. Venēras tranzīta novērojumu laikā vizuāli interesanti ir brīži, kad Venēra uziet uz Saules diska un noiet no tā.

Lai arī iepriekšējais Venēras tranzīts bija novērojams relatīvi nesen, 2004.gadā, Venēras pāriešana pāri Saules diskam ir diezgan reti novērojama astronomiska parādība. Piemēram, 20.gadsimtā tā nebija notikusi ne reizi. Pirms 2004.gada Venēras tranzīts bija vērojams 1639., 1761., 1769., 1874. un 1882.gadā, savukārt nākamā reize būs tikai 2117.gadā.

Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis minēja, ka šāds savdabīgs vairāk nekā gadsimtu garš cikls ar diviem astoņus gadus atstatiem notikumiem veidojas Zemes un Venēras orbītu plakņu novietojuma specifikas dēļ un apriņķošanas periodu attiecības dēļ.

Venēras tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Sauli nekad nedrīkst novērot caur tālskati, binokli vai teleskopu, jo tas var nenovēršami sabojāt redzi.

Iecerēts, ka Latvijā tiks rīkoti Venēras tranzīta novērojumu pasākumi, taču par tiem laika gaitā informācija būs atrodama interneta vietnē «http://www.saulespulkstenis.lv».

TVNET, helioviewer.org, camillasdo, NASA Eclipse Web Site

Dzīvībai piemērotu planētu ir miljardiem

Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.

Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.

Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.

Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.

Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.

Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.

TVNET, Science@NASA, phl.upr.edu

Kosmiskie horizonti: Noslēptā paradīze (Filma)

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?

Augšupielādēja: DJDrugsounD

12.marta ziemeļblāzmas Latvijā un interesanti notikumi šovakar (Video, Foto)

Ziemeļblāzmu video un fotogrāfijas no Jāņa Šatrovska (Burtnieki) – shauttra.blogspot.com

Nūuu pēc kosmisko laikapstākļu parametriem rezultātam vajadzēju būt iespaidīgākam, bet nu kā ir, tā ir…. 🙂
Neilgi pēc saulrieta paspēju vēl zodiakālo gaismu saķert, pēdējais brīdis ar` bija. ja ne, tad nāktos gaidīt līdz rudenim…

Vairāk foto – Polārblāzma 2012-2

Fotogrāfijas no Kaspara Kurcena (Cēsis) – miedzinjsh.wordpress.com

Kā jau bija gaidāms, arī šovakar tika sagaidīta ziemeļblāzma. Aktivitāti nodrošināja ~M3 (M8.4 red. pieb. 😉 ) kategorijas uzliesmojums uz Saules. Šoreiz ziemeļblāzma bija jūtami vājāka par iepriekšējo, bet tomēr prieks to redzēt mūsu platuma grādos. Atliek vien gaidīt nākošo ar cerību, ka būs pietiekoši jaudīgi
Vēl bildēs var redzēt mūsu galaktikas tuvāko kaimiņu galaktiku – Andromēdu (pa kreisi augšā)

P.S. Varbūt saņemšos uztaisīt mazi īsfilmu par šovakar redzēto, tā kā sekojiet līdz.
P.S.S. Drīzumā raksts par citiem ziemas debesīs vērojamiem objektiem.” – miedzinjsh.wordpress.com

13.marta vakarā un naktī uz 14.martu ziemeļu puslodes iedzīvotājiem būs iespēja vērot ļoti interesantu parādību – Venēra un Jupiters vizuāli viens no otra atradīsies ļoti nelielā attālumā.

Kā ziņo ārvalstu mediji, šāda parādība vērojama aptuveni reizi 13 mēnešos. Tiek ziņots, ka ap plkst.19 pēc Latvijas laika, vakara debesīs rietumu pusē aptuveni 40 grādu augstumā no Zemes varēs redzēt divas spilgtas «zvaigznes».

Attēls vairs nav pieejams — 12.03.2012 @ Marek Nikodem of Szubin, Poland

Tiem, kas parādību vēros ar neapbruņotu aci, attālums starp abiem debesu ķermeņiem šķitīs ļoti niecīgs – aptuveni trīs līdz četri centimetri. Tiek ziņots, ka Venēra atradīsies augstāk un būs mazliet spilgtāka par Jupiteru. Planētas jau vairākus mēnešus pakāpeniski satuvinās, taču 13.martā šis process sasniegs savu kulmināciju.

Apollo, SpaceWeather.com

Turpinās arī uzliesmojumi uz Saules. Šovakar plkst. 19:41 Saules plankumu grupā AR1429 reģistrēts kārtējais, šoreiz M7.9 kategorijas uzliesmojums.

Uzliesmojuma ietekme uz Zemi vel netiek prognozēta. Kaut gan protonu vētra uz Zemes jau ir sākusies.

NOAA, SpaceWeather.com, ve3en1

Atklāta milzu ūdens planēta (Grafiskā informācija)

ASV zinātnieki atklājuši, ka planētu «GJ1214b», kurabūtiski atšķiras no līdz šim zināmajām, veido nevis gāzes vai ieži, bet gan ūdens.

Jaunatklātā planēta ir «ūdens pasaule, ko apvij bieza un tvaikveidīga atmosfēra,» skaidro pētnieki. Pie šādiem atklājumiem zinātnieki nonākuši, izpētot planētu ar Habla teleskopu.

««GJ1214b» nelīdzinās nevienai citai mums zināmajai planētai,» atzīst astronoms Zaharijs Berta. «Milzīga daļa planēta masas sastāv no ūdens.»

Planēta «GJ1214b» tika atklāta 2009.gadā. Tās diametrs ir 2,7 reizes lielāks nekā Zemei, bet masa teju septiņas reizes pārsniedz mūsu planētas masu.

Turpmākos pētījumos zinātniekiem radās aizdomas, ka šo planētu, kuras temperatūra sasniedz 232 grādus pēc Celsija, galvenokārt klāj ūdens. Tas apstiprinājās, kad Berta un viņa kolēģi izmantoja Habla teleskopu, lai tuvāk izpētītu jaunatklāto planētu.

Turklāt pētnieki secinājuši, ka, salīdzinot ar Zemi, uz planētas «GJ1214b» ir daudz vairāk ūdens un daudz mazāk iežu. Savienojumā ar augsto temperatūru un spiedienu tas rada visnotaļ eksotiskus rezultātus, piemēram, «karsto ledu».

TVNET, randomgeekings

Zinātnieki apstiprina Marsa meteorīta nogāšanos Marokā (Video)

Pagājušā gada jūlijā Marokā nogāzušies reti un dārgi Marsa meteorīta fragmenti, trešdien apliecināja starptautiska zinātnieku komanda.

Video no raksta avotiem

Atvērt video YouTube

Pagājušajā vasarā nomaļā Marokas dienvidu reģionā vairāki cilvēki debesīs novērojuši ugunsbumbu un pēc tam atraduši septiņus kilogramus smagā meteorīta fragmentus, kas ir tikai piektā reize vēsturē, kad novērota meteorīta no Marsa nokrišana uz Zemes.

Astoņu ekspertu komanda ar Meteorītu sabiedrību analizēja atradumu un secināja, ka tie ir autentiski Sarkanās planētas fragmenti, sacīja komandas loceklis un Ņūmeksikas Universitātes kurators Karls Adžī. “Šis atklājums ir ārkārtīgi svarīgs parauga kvalitātes dēļ,” sacīja Adžī.

Fragmentus atradušie marokāņi tos ātri pārdevuši dīleriem un muzeji cīnās par to iegādi, lai arī tie maksā no 500 līdz 1000 dolāriem par gramu, sacīja Adžī, kura muzejā tagad ir 108 gramu fragments. Meteorītu cena ir desmit līdz 20 reizes lielāka nekā zeltam.

“Dažiem no šiem meteorītiem stiklveida materiāla iekšpusē ir ieslodzītas atmosfēras gāzes. Kad tie laboratorijā tiek uzkarsēti un gāzes izplūst un tās tiek izmērītas, tās ir identiskas Marsa atmosfērai, kas izmērīta visos Marsa paraugos,” sacīja Adžī. “Visām planētām kā Venēra, Marss un Zeme ir ļoti atšķirīgas atmosfēras. Tās ir kā pirkstu nospiedumi.”

Adžī sacīja, ka pēdējo reizi Marsa meteorīta nokrišana uz Zemes novērota 1962.gadā Nigērijā. No pašlaik kolekcijās esošajiem aptuveni 100 Marsa meteorītiem novērota tikai piecu nogāšanās.

Leta, Aljazeera News Arabic, GregHupe

NASA apstiprina eksoplanētas, uz kuras iespējama dzīvība, atklāšanu (Video)

ASV NASA apstiprinājusi, ka aiz Saules sistēmas robežām atklāta planēta (eksoplanēta), uz kuras ir iespējama ūdens un tātad arī dzīvības esamība. Debess ķermenis, kam piešķirts nosaukums Kepler-22b, atrodas 600 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā rādiuss līdzinās aptuveni 2,4 Zemes rādiusiem. Planēta ap savu sauli, kas ir mazliet mazāka un aukstāka, bet salīdzināmi ar mūsu Sauli, apriņķo 290 dienās, vēsta aģentūra Itar-Tass.

Kepler-22b riņķo ap savu zvaigzni tā dēvētās apdzīvojamās zonas vidusdaļā, kur temperatūra nav pārāk augsta vai zema, un uz objekta virsmas var pastāvēt ūdens, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai rastos un pastāvētu dzīvība.

Paziņojums par jaunas eksoplanētas atklāšanu tika sniegts ASV Kalifornijas štatā notiekošā zinātniskajā konferencē, kurā tiek prezentēti kosmisko un uz Zemes dislocēto teleskopu novērojumu rezultāti, kas iegūti periodā no 2009. gada maija līdz 2010. gada septembrim.

Keplera teleskops, ar kura palīdzību atklāta jaunā eksoplanēta, vērojot zvaigznes, fiksē izmaiņas to spilgtumā. Šīs izmaiņas var liecināt par zvaigznes vai zvaigžņu esamību pie planētām, jo planētas, šķērsojot spīdekļa disku, aizēno to. Lai uzskatītu, ka atklāta jauna eksoplanēta, tiek prasīts reģistrēt trīs šādus gadījumus.

„Mums acīmredzami uzsmaidīja veiksme. Pirmās izmaiņas spilgtumā tika fiksētas tikai trīs dienas pēc tam, kad teleskops tika atzīts par gatavu pētījumiem. Pēdējo, trešo aizēnojumu izdevās fiksēt 2010. gada atvaļinājumu sezonā,” paziņoja Viljams Boruki no Eimsa vārdā nosauktā NASA Pētnieciskā centra Kalifornijā.

NASA zinātnieki pagaidām nav noteikuši Kepler-22b struktūru, tomēr apstiprināts, ka runa ir par pašu mazāko no zināmajām eksoplanētām kas ap savām zvaigznēm, kas ir salīdzināmas ar mūsu Sauli, riņķo pa apdzīvojamās zonas vidu.

Konferencē arī tika paziņots par vēl 1 094 tādu kosmisko objektu, kas varētu izrādīties planētas, uz kurām ir iespējama dzīvības pastāvēšana, atklāšanu. Tādējādi kopš šī gada februāra šādu objektu kopskaits ir pieaudzis par 89% – līdz 2 326. No tiem 207 pēc saviem izmēriem aptuveni līdzinās Zemei, bet 680 pieder planētu klasei ar nosaukumu Superzemes (to masa ir no divām līdz desmit Zemes masām).

Tāpat ir atklātas 1 181 iespējamās planētas, kas izmēru ziņā līdzinās Neptūnam, 203, kas izmēru ziņā līdzinās Jupīteram, un 55 kandidātes uz planētas titulu, kas izmēru ziņā pārsniedz Saules sistēmas lielāko planētu.

Informācijas avoti: Diena, SkyNews, io9.com, NASA

Roskosmos parūpēsies par krāšnu uguņošanu Jaunajā gadā (Video)

Neveiksmīgi startējušais Marsa pavadoņa Fobosa izpētes kosmiskais aparāts Fobos-Grunt nokritīs uz Zemes visticamāk jaunā gada pirmajās dienās, šodien paziņoja aģentūras “Roskosmos” vadītājs Vladimirs Popovkins. Zemi gan tas nesasniegšot, jo 12 tonnu toksisko degvielu tvertnes uzsprāgšot kosmiskajam aparātam ieejot atmosfērā.

Pēc satelīta trajektorijas spriežot (Real time satellite tracking – Fobos–Grunt) Latvijā laikam uguņošanu neredzēsim.

Informācijas avots: Vesti.ru, N2YO.com