“Voyager” pamet Saules sistēmu
21/03/2013 2 komentāri
Starpplanētu kosmiskais kuģis – zonde “Voyager-1”, ko NASA palaida pirms 35 gadiem, ir kļuvis vēsturē pirmais mākslīgais objekts, kas pametis heliosfēras, jeb Saules sistēmas robežu.
Ko patiesībā atklāja Curiosity? (Video, Foto)
09/12/2012
Pirms 3 nedēļām pasauli pāršalca vēsts, ka Marsa izpētes robots “Curiosity” atklājis kaut ko pārsteidzošu.
Citēju:
«Analīzes uzrādīja kaut ko apbrīnojamu. Šie dati var nonākt vēstures grāmatās,»
«Mēs iegūstam jaunus datus no SAM («Sample Analysis at Mars» – robota ķīmiskā laboratorija). Šie dati patiešām ir ļoti interesanti. Zinātnieku grupa tos rūpīgi pārbauda,» sacījis misijas zinātniskais vadītājs Džons Grotcingers
Bet tad atnāca “vīri melnā”…
Turpinājums
Uz Merkura, kas atrodas vistuvāk Saulei, atrasts ūdens (Video)
01/12/2012
Pēc vairākus gadu desmitus ilgušām aizdomām, Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde beidzot atradusi plašus ūdens ledus krājumus uz planētas, kas atrodas vistuvāk Saulei.
Temperatūra uz Merkura var sasniegt pat 427 grādus pēc Celsija, bet ap tā ziemeļpolu, kur Saules stari netiek klāt, NASA zonde Messenger atradusi sasaluša ūdens un, iespējams, organisku vielu sajaukumu, raksta Space.
Turpinājums
Austrālijā nākamnedēļ gaidāms pilns Saules aptumsums (Video)
09/11/2012
Nākamnedēļ, 14. novembrī, Austrālijas ziemeļos būs vērojama reta dabas parādība – pilns Saules aptumsums, informē NASA.
Īsi pēc saullēkta Austrālijas ziemeļaustrumos uz dažām minūtēm atkal iestāsies nakts, jo Mēness pilnībā aizklās Saules disku.
Vērot reto dabas gatavojas doties ne tikai tūkstošiem tūristu, bet pētniecības nolūkos arī zinātnieki. Lai arī Saules pētniecība pēdējos gadu desmitos ir strauji attīstījusies, joprojām ir neskaidrības, kādēļ Saules virsma ir vēsāka nekā tā sauktais gredzens ap to. Saules virsmas temperatūra ir ap 6000 grādiem pēc Celsija, bet gredzena temperatūra var pārsniegt miljonu grādu.
Lai arī ir izgudrotas iekārtas, ar ko pētīt Saules gredzeni, Mēness ir labākais dabiskais Saules diska aizsedzējs, tādējādi ļaujot labāk apskatīt Saules gredzenu.
Pilns Saules aptumsums būs vērojams arī daudzviet Klusajā okeānā, taču pārsvarā tur, kur cilvēki nedzīvo.
«Curiosity» sarūgtina zinātniekus (Video)
04/11/2012
Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.
Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.
Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.
Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.
Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv
Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.
Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.
NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.
Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.
Nedēļas kosmisko notikumu apskats – “Savu asteroīdu neredzēsi!” (Video)
17/06/2012
Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš. Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.
Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja magnētisko vētru.
Magnētiskā vētra sasniedza G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.
Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā, liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.
Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.
“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja Voyager projekta zinātnieks Eds Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”
Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.
Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.
KurdstanPlanetarium, SolarWatcher, NOAA, Starspace.lv
Citāda Pasaule 