Ko patiesībā atklāja Curiosity? (Video, Foto)

Pirms 3 nedēļām pasauli pāršalca vēsts, ka Marsa izpētes robots “Curiosity” atklājis kaut ko pārsteidzošu.

Citēju:

«Analīzes uzrādīja kaut ko apbrīnojamu. Šie dati var nonākt vēstures grāmatās,»

«Mēs iegūstam jaunus datus no SAM («Sample Analysis at Mars» – robota ķīmiskā laboratorija). Šie dati patiešām ir ļoti interesanti. Zinātnieku grupa tos rūpīgi pārbauda,» sacījis misijas zinātniskais vadītājs Džons Grotcingers

Bet tad atnāca “vīri melnā”…

Informācijas plūsma internetā, kura katru dienu “baroja” lasītājus par  par “Curiosity” ikdienas atradumiem un darbību pēkšņi aprāvās.

Internetā plosījās ažiotāža un gaidīšanas svētki, izskanēja visdažādākās hipotēzes un versijas.

28.novembris. Lai mazinātu ažiotāžu, internetā sākās informācijas noplūde, ka atrastais pārsteidzošais brīnums ir…   vienkāršas organiskas molekulas.

3.decembris Un lai pavisam izbeigtu valdošās spekulācijas par «mazo zaļo vīriņu» eksistenci, NASA izlēma (vai arī bija spiesta) par jaunākajiem datiem informēt agrāk nekā plānots.

Zinātnieki minstinoties izspieda ka, pagaidām zināms tikai tas, ka jaunākās smilšu analīzes norāda uz dzīvības pastāvēšanai nepieciešamu organisko ķimikāliju klātbūtni. Taču pastāvot iespējamība, ka šīs vielas uz Marsa nogādājis pats robots!

Pēc šī paziņojama visi “saskāba” un visus pārņēma vilšanās. Bet tad panesās lasītājus apstūlbinoša informācijas plūsma…

3.decembris Venēras vulkāni mostas?

Nav ne mazāko šaubu, ka aktīvi vulkāni ir atrodami uz Zemes. Fotogrāfijas liecina, ka tie darbojas arī uz Jupitera pavadoņa Jo. Par Marsa un Mēness vulkāniem ir visai liela pārliecība, ka tie ir sen miruši. Savukārt Venēra un aktīvs vulkānisms ir jau sens diskusiju avots. Kārtējo pilienu šajā strīdā nupat ir “pielējusi” Eiropas Kosmosa aģentūras  zonde Venus Express, novērojot neizskaidrotas sēra dioksīda izmaiņas planētas atmosfēras augšējos slāņos.

4.decembris. Voyager 1 ielidojis jaunā un agrāk nezināmā Visuma reģionā

NASA zonde Voyager 1, kas kosmosa dzīlēs ceļo jau vairāk nekā 35 gadus un ir vistālāk aizlidojušais cilvēka roku darinātais objekts, ir sasniegusi jaunu Visuma reģionu, ko zinātnieki dēvē par starpzvaigžņu telpas magnētisko maģistrāli.

“Lai arī Voyager 1 joprojām atrodas Saules kontrolētajā zonā, mēs jau tagad varam izbaudīt, kā būs tur ārā, jo daļiņas ieskrien un izskrien no šīs zonas,” pastāstīja Voyager projekta zinātnieks Edvards Stouns no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. “Mēs domājam, ka tas ir pēdējais posms ceļā uz starpzvaigžņu vidi. Tas notiks pēc dažiem mēnešiem vai gadiem. Patlaban novērojamais reģions ir kaut kas negaidīts, bet mēs esam pieraduši, ka Voyager sagādā pārsteigumus.”

5.decembris. NASA atklāj nākotnes plānus attiecībā uz Marsa izpēti

Programmas ietvaros plānots turpināt uzturēt Opportunity un Curiosity misijas, kā arī ap sarkano planētu šobrīd riņķojošos aparātus. 2013. gadā startēs MAVEN misija, kas pētīs Marsa atmosfēru. Papildus NASA turpinās piedalīties arī Eiropas Kosmosa aģentūras Marsa izpētes misijās. 2016. gadā uz sarkano planētu dosies InSight, kurš pētīs Marsa dzīles.

Ilggadējās programmas ietvaros ietilpst arī vēl viens robots-visurgājējs, kurš varētu startēt jau 2020. gadā. 2020. gada misijas visurgājēja izstrāde tiks bāzēta uz veiksmīgajām MSL iestrādēm, kas 2012. gada augustā nogādāja uz sarkano planētu  Curiosity.

Īsumā tas būs Curiosity dvīņubrālis vai dvīņumāsa. 🙂

5.decembris. Milzu melnais caurums pārspēj visus rekordus

Nesen atklāts supermasīvs melnais caurums, kas sagrāvis visus līdzšinējos priekšstatus par galaktiku augšanu. Cauruma izmēri nav proporcionāli galaktikas izmēriem, kurā tas atrodas, un zinātniekiem arī nav skaidrojuma, kā tas spējis sasniegt tādus izmērus.

6.decembris. Baumo par slepenu astronautu misiju uz Mēnesi

7.decembris.  Pēdējais cilvēks uz Mēness atstājis tur fotoaparātu; tagad spiests to nožēlot

7.decembris. Rīkos cilvēku lidojumus uz Mēnesi

Divi bijušie ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadoši darbinieki ceturtdien paziņoja, ka ir izveidojuši privātfirmu «Golden Spike Company», kura rīkos cilvēku lidojumus uz Mēnesi.

Vai pamanīji ka Curiosity ar savu “atradumu” pazudis visā šajā informācijas gūzmā?

Vai neliekas dīvaini, ka no robota, kurš izmaksāja 2,5 miljardus dolāru, pastāvīgi kaut kas birst nost un tas regulāri atrod pats savas detaļas un plastmasas maisiņus plašajos Marsa smiltājos??? 🙄  Bet tomēr, tādu pašu “neizdevušos” robota modeli 2020 gadā sutīs atkal uz Marsu. Tā jau var visu Marsu piesārņot. 😀

Un kur pazudusi informācija par Curiosity darbību pēdējā mēneša laikā? Pirms tam katru dienu varēja lasīt ka Curiosity atradis šito un izdarījis to…

Bet varbūt tomēr es esmu pastulbs un man tikai liekas, ka NASA pūlas kaut ko noslēpt saistībā ar Curiosity “atradumu”… 😕 Atliek tikai minēt un iztēloties.

Priekš manis jautājums paliek neatbildēts.

Ko tad patiesībā atklāja Curiosity?

Izmantotie avoti: Apollo, BNN, Starspace.lv, Wired.com, Vesti.ru, telegraphtv, TVNET, Петербург-Пятый канал