Vai tiešām Pasaule iet uz galu? (Video)

Pirmo un vienīgo šo jaunumu latviešu valodā man piesūtīja RRS saite no kllproject.lv mājaslapas, tādēļ atļaušos izmantot viņu versiju. Angļu un krievu valodā ar šo zinātnisko pētījumu jau ir pilns Internets…

Vai tiešām ir jāsatraucas par pasaules gala tuvošanos ?

Viennozīmīgu „nē” …Jums nepateiks neviens. Pirmkārt, ja tas arī tā būtu pasaules valdības to noklusēs lai neizceltos masu nekārtības un vispārējs haoss.

Par maiju kalendāra pareģojumu, kas attiecināms uz   2012.gada 21.decembri ir lasīts un vairākums vēsturnieku  sliecas izteikties, ka tas var nozīmēt jauna cikla sākumu.

Ja labpatīk… jauns cikls zemes attīstībā. Uzsveru zemes, bet ne cilvēces, kas šo planētu apdzīvo salīdzinoši mazu laika sprīdi.

Tas par maiju kalendāru. Ir jau arī citi pareģojumi un minējumi, kas visi ir diezgan fantastiski. Varbūt izņemot komētas krišanas iespēju un zemes polu maiņu (fiziski), kā arī magnētiskā lauka izzušanu.


Tomēr ir radies jauns satraucošs pētījums. Šoreiz par to runā astronomi no Šveices Polijas un ASV… zinātniskā žurnālā „ Astrophysical Journal Supplement”.

Varētu teikt bez liekas kautrības, ka pētījumi zinātnes aprindās izraisīja šoku. Tagad par to tiek intensīvi diskutēts un pētīts.


Kas tad noticis ?

Priekš galaktiskiem mērogiem šokējoša lieta… Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā saules sistēmas griešanās ātrums ir samazinājies vairāk par 10% un turpina strauji samazināties… pie tam zinātnei skaidrojumu par notiekošo nav.

Kontrolmērījumus veica zondes IBEX (seko neitrālajiem hēlija atomiem, kas iekļūst brīvi litosfērā), kas parādīja, ka 2010 gadā Saules sistēmas ātrums bija 22.8 km/s, bet 1993 gada mērījumos 26.3 km/s.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Skaidrojuma problēmai nav, starp citu, ātruma samazināšanās turpinās. Pie problēmas pētīšanas ir iesaistījušies daudzu institūtu vadošie zinātnieki.

Ar ko tas mums draud ?

Kā teicu … neviens konkrēti nezina, bet izskan versijas, ka mēs jau atrodamies pavisam citā kosmiskajā vidē nekā tas ir bijis XX gadu simta beigās. Tas var beigties ar saules sistēmas destabilizāciju… vai vienkāršāk ar pasaules galu priekš zemes iedzīvotājiem, bet ne planētas zeme, kas turpinās attīstīties, bet jau bez mums.

Izrādās, ka 2012.gada apokalipses jautājums paliek atklāts…

Kllproject.lv, NASAexplorer

14.janvārī Zemei palidos garām 1 km liels asteroīds (Video)

Rīt 14.janvārī Zemei pietuvosies asteroīds 2011 YA, kura diametrs varētu būt no 500m līdz 1.1 km. “Pietuvosies” asteroīds protams kosmiskos mērogos, bet reāli Zemei palidos garām 27.6 DL attālumā (DL – Lunar Distance, 1 DL = 1 attālums līdz mēnesim).  🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kurdstan Planetarium, NASA

Uz Marsa iespējams atklāts plūstošs ūdens (Foto, Video)

Zinātnieki atraduši pazīmes, kas varētu liecināt par tekoša ūdens klātbūtni uz Marsa, – šauras, tumšas žuburotas līnijas vairākās stāvās nogāzēs, kas varētu būt sālsūdens strauti, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa izpētes pārvalde (NASA).

Balstoties uz datiem, kas iegūti ar kosmiskā aparāta «Mars Reconnaissance Orbiter» palīdzību, pētniekiem izdevies spert solīti tuvāk atbildei uz jautājumu par iespējamo dzīvību uz Sarkanās planētas. Sīkākus priekšstatus par šo atradumu viņi cer iegūt ar laboratorijas pētījumu un jaunu kosmisko misiju palīdzību.

Aplūkojot secīgi veiktus uzņēmumus Ņūtona krāterī, vairākās tā nogāzēs redzams, ka Marsa pavasarī un vasarā tur parādās rokas pirkstiem līdzīgas līnijas, kas vēsākā gadalaikā atkal pazūd.

«Labākais skaidrojums, ko šimbrīžam varam piedāvāt attiecībā uz minēto novērojumu, ir sāļa ūdens straumes, lai gan šai pētījumā tas nav tieši pierādīts,» izteicies žurnālā «Science» publicētā pētījuma vadošais autors, Arizonas universitātes Mēness un planētu laboratorijas pētnieks Alfrēds Makevens. «Šobrīd tā ir mīkla, bet domāju, ka turpmākie novērojumi un eksperimenti var palīdzēt to atminēt.»

Šī lapa vairs nav pieejama.

Līdz šim uz Marsa nav izdevies atklāt ūdeni šķidrā agregātstāvoklī, kas padarītu iespējamu vienkāršu dzīvības formu klātbūtni, lai gan planētas polu cepurēs atrasts ledus.

«Domāju, ka šis ir ļoti cerīgs atklājums, jo mums pirmo reizi ir iespēja novērot uz Marsa vidi, kurā varētu norisināties aktīvi bioloģiskie procesi, – gadījumā, ja šobrīd uz Marsa pastāv dzīvība,» piebildusi Indianas universitātes ģeoloģijas profesore Liza Preta. «Nākamais lielais jautājums ir mēģināt saprast šo straumju izcelsmi un noteikt, vai tās varētu būt saistītas ar lielāku sālsūdens baseinu vai arī tām ir tikai atsevišķi, izolēti avoti.»

Kā pieļauj Preta, straumju sezonālais raksturs varētu netraucēt tur izpausties dzīvībai. Viņa atgādinājusi, ka arī uz Zemes mīt daudzi tādi organismi, kas pielāgojušies ļoti īsai veģetācijas sezonai, bet pārējo laiku, kad ir pārāk auksts vai pārāk sauss, tie pavada miega stāvoklī.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Makevena teiktā, triju gadu laikā kosmiskais aparāts fiksējis tūkstošiem šādu strautu kopumā septiņās Marsa vietās un identificējis vēl divdesmit iespējamas vietas. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka šai parādībai ir nejaušs raksturs un zinātnieku rīcībā nav tiešu pierādījumu, ka tas būtu ūdens. Katrā ziņā runa nav ne par kādām brāzmainām Marsa upēm, drīzāk gan par pazemes plūsmu.

Zinātnieks norādījis, ka līniju tumšā krāsa nav skaidrojama kā tiešs mitrums, tam ir kāds cits iemesls – iespējams, sālsūdens sūcies lejup pa nogāzēm dziļāk, zem planētas virsmas.

NASA vēl šogad gatavojas sūtīt uz Marsu jaunu tālvadāmu zondi «Curiosity», kas sasniegs ceturto planētu nākamā gada augustā, taču rajons, kas tai būs jāpēta, atrodas tālu no pieminētajām stāvajām nogāzēm, kurās atrastas iespējamo straumju pēdas.

Informācijas avoti: Apollo, LabEquipment, Vesti.ru

Anomālijas, dīvainības un interesanti notikumi (Video-foto apskats 11.06.11)

Raksts tiek papildināts dienas gaitā…

Čīlē, Peru un Argentīnā novērota dīvaina optiska parādība – dubultais Saules halo

Šī lapa vairs nav pieejama.

Chile, Perú y Argentina con miedo por catástrofe natural

NASA sagatavo savus darbinieku un viņu ģimenes ārkārtas situācijām

Šī lapa vairs nav pieejama.

Family/Personal Preparedness

Read more of this post

Vai Tu arī domā, ka saule riņķo ap zemi? (Saules sistēmas 3D simulators)

Latvijas iedzīvotājiem ir vājas zināšanas atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos, tā 35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka saule riņķo ap zemi, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veiktajā pētījumā. 72% iedzīvotāju uzskata, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, bet 39% ir pārliecināti, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem, secināts pētījumā.

Pētījumu centra SKDS šā gada martā veiktās aptaujas rezultāti atklāj ne pārāk glaimojošu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju zināšanām atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos. Tā, piemēram, lai gan tas, ka nevis saule riņķo ap zemi, bet gan zeme ap sauli, tika atklāts jau 16.gadsimtā, bet pēdējo paaudžu laikā tas visiem kā pamata patiesība tiek mācīts jau skolā, izrādās, ka vairāk nekā trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju ir pretējās domās – viņi ir pārliecināti, ka saule riņķo ap zemi, aģentūru LETA informēja SKDS vadītājs Arnis Katiņš.

Aptaujas dati liecina, ka dažāda veida maldi Latvijā ir plaši vai pat ļoti plaši izplatīti arī daudzos citos ar zinātni saistītos jautājumos. Tā saskaņā ar aptaujas datiem 72% iedzīvotāju domā, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, 63% ir pārliecināti, ka antibiotikas iznīcina vīrusus tikpat labi kā baktērijas, 39% domā, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem, bet 15% uzskata, ka zeme pilnībā apriņķo ap sauli viena mēneša laikā.

Savukārt 14% nepiekrīt tādam atklājumam, ka pašreizējie cilvēki ir attīstījušies no agrīnām cilvēku sugām, 11% nedomā, ka zemes centrs ir ļoti karsts, bet 7% nedomā, ka skābeklis, kuru mēs elpojam, rodas no augiem.

Kaktiņa vērtējumā, diemžēl aptaujas dati ir ļoti neglaimojoši pašreizējās Latvijas izglītības sistēmas darba kvalitātei. Ja vēl var pieņemt, ka gados vecāki cilvēki dažādas skolā mācītas pamata patiesības laika gaitā ir aizmirsuši, tad tiem, kuri vēl aizvien mācās vidusskolā vai izglītību ir ieguvuši pēdējo gadu laikā, tās vajadzētu atcerēties un zināt daudz labāk. Taču šī pētījuma rezultāti to neapstiprina.

Saskaņā ar aptaujas datiem iedzīvotāji vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem uz visiem aptaujā iekļautajiem ar zinātni saistītajiem jautājumiem nepareizas atbildes ir snieguši apmēram tikpat bieži cik Latvijas iedzīvotāji caurmērā, norādījis Kaktiņš.

Atsevišķu maldu plašā izplatība būtu vērtējama ne tikai kā smieklīgs kuriozs, bet tai var būt arī ļoti nevēlamas un pat kaitīgas sekas. Tā, piemēram, jādomā, ka tieši iedzīvotāju sliktās zināšanas par antibiotiku patieso iedarbību ir cēlonis to nepamatoti plašajai lietošanai, vērtē SKDS vadītājs.

Tā rezultātā pēdējās desmitgades laikā aizvien biežāk mediķi atklāj pret antibiotikām rezistentas bīstamas baktērijas, kas mutāciju rezultātā ir radušās tieši nepamatoti plašās antibiotiku lietošanas dēļ.

Līdzīgu pētījumu šī gada janvārī Krievijas iedzīvotāju vidū veica sabiedriskās domas pētījumu centrs VCIOM, kas atklāja, ka ļoti liela daļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo ar maldīgiem priekšstatiem par dažādām zinātnes pamata patiesībām. Pētījumu centra SKDS aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju maldu līmenis vairumā jautājumu ir pat lielāks, bet dažos jautājumos pat ievērojami lielāks nekā Krievijā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aptauja veikta no 11.marta līdz 24.martam. Kopumā tika aptaujāti 1036 ar stratificētās nejaušās izlases metodi izvēlēti respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Ziņu avots: Leta

Kā ar pakavu pa pieri (Video)

Apostolos Kristou un Deivids Eišers no Armāgas observatorijas Ziemeļīrijā atklāja asteroīdu 2010 SO16. Ar ko gan ir unikāls šis Zemei tuvais asteroīds? Izklausās pilnīgi nereāli, bet izrādās, ka tas riņķo ap Sauli pa pakavveida orbītu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pacentīsimies saprast dažas patiesības. Pirmkārt, objekti, kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme, riņķo lēnāk. Otrkārt, objekti, kas atrodas tuvāk Saulei, riņķo pa orbītu ātrāk. Tad iedomāsimies asteroīdu, kurš atrodas nedaudz tuvāk Saulei nekā Zeme. Tā kā tā orbitālais ātrums ir nedaudz lielāks, laika gaitā tas Zemi “panāks”. Tuvojoties planētai, tās gravitācija pievilks asteroīdu. Tas tiks piebremzēts un attālināsies no Saules. Jaunā orbīta būs nedaudz lielāka nekā Zemes orbīta. Asteroīds atpaliks no Zemes, līdz planēta to “noķers” un novirzīs tuvāk Saulei, kur tas atkal riņķos ātrāk nekā Zeme.

No Zemes skatupunkta asteroīds ap Sauli riņķo pa pakavveida orbītu, pastāvīgi tuvojoties un attālinoties Zemei, bet nekad nepalidojot tai garām. No asteroīda skatu punkta tas riņķo ap Sauli ar dažādu ātrumu, atšķirībā no tā, cik tuvu tas atrodas Saulei. SO16 gadījumā viena cikla periods ir 350 gadi. Lai arī SO16 orbīta atrodas tuvu Zemes orbītai, asteroīds vistuvākajā punktā atrodas 50 reizes tālāk nekā Mēness no Zemes.

Šāda tipa orbītas tiek uzskatītas par ļoti nestabilām, jo pat neliels gravitācijas līdzsvara traucējums var izjaukt orbītu. SO16 ir izrādījies neparasti ilgdzīvojošs šajā pozīcijā. Kristou un Eišers veica vairākas simulācijas, lai noskaidrotu, cik ilgu laika periodu asteroīds riņķo pa šo orbītu. Mainot dažādus parametrus, viņi ieguva vērtības no 120 000 līdz pat vairāk nekā miljons gadiem.

Mūsdienās ir zināmi vēl trīs objekti, kas riņķo pa pakavveida orbītu, bet tie visi ir mazāki nekā SO16, kura diametrs ir daži simti metru. Neviens no trim mazajiem objektiem šajās orbītās nenoturēsies ilgāk par dažiem tūkstošiem gadu.

Zinātnieki vēlētos noskaidrot, kas ir šis asteroīds un no kurienes tas ir ieradies. Viena no versijām ir, ka tas ir parasts galvenās joslas asteroīds, kurš dažādu planētu gravitācijas spēku mijiedarbības rezultātā ir nokļuvis neprastajā orbītā. Nevar izslēgt iespēju, ka tas ir Mēness gabals, kurš līdz šim nezināmu faktoru ietekmē ir izkļuvis no Zemes-Mēness sistēmas gravitācijas ietekmes un izveidojis stabilu rezonansi ar Zemi. Galu galā SO16 varētu būt viens no hipotētiskajiem triangula līdzsvara punktu objektiem, kas atrodas 60 grādus uz priekšu un nopakaļus Zemei tās orbītā. Ja šādi objekti pastāv un SO16 ir viens no tādiem, tad, visticamāk, tie ir vēsturisks materiāls, kurš saglabājies šajās pozīcijās kopš planētu veidošanās laikiem.

Sākotnēji asteroīda analīzi var veikt ar spektrometriem. Ja šis objekts izrādīsies patiesi interesants, zinātnieki apsver iespēju nosūtīt turp zondi, kas varētu veikt izpēti uz vietas un varbūt pat savākt paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemi.

Ziņu avots: Starspace, Wikipedia, Space.com