“Mikrocunami” Japānas ziemeļos

20130420_kuril_islandsJau ziņojām, ka Krievijas Kuriļu salās un Japānas ziemeļos notikusi spēcīga zemestrīce ar stiprumu 7,2 balles. Pazemes grūdieni izraisījuši paniku iedzīvotājos, kas steigušies pamest savas mājas. Tomēr viss, šķiet, beidzies laimīgi un ziņu par postījumiem vai cietušajiem nav.

Zemestrīce reģistrēta vakar, 19.aprīlī, 3 naktī.

Kaut arī netika izsludināta cunami trauksme, kaut kāda kustība okeānā tomēr reģistrēta. Upju grīvās fiksētas ūdens līmeņa izmaiņas. Zinātnieki secinājuši, ka 2o cm liels “mikrocunami” tomēr ir bijis.

Dažas stundas pēc šīs zemestrīces reģistrēta vēl viena – tālāk uz ziemeļiem esošajā Kamčatkas pussalā, ar stiprumu 6 balles.

Spēcīga seismiskā aktivitāte vērojama arī Indonēzijas arhipelāgā. Pēdējās diennakts laikā reģistrēti vairāki spēcīgi pazemes grūdieni, no kuriem visspēcīgākais – 6,2 balles –  šorīt.

Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja

PAPILDINĀTS↓ (08.03 16:20)
vostok_3
Krievijas, Francijas un ASV apvienotā zinātnieku komanda Antarktīdas stacijā “Vostok”, 2005.gads

Doma par to, ka pie ļoti liela ledus slāņa spiediena ledus temperatūra tā apakšējos slāņos var paaugstināties līdz pat kušanas temperatūrai, radās jau XIX gs beigās.

Pamatojoties uz šo pieņēmumu, 1950.gados krievu okeanologs N.Zubovs ieviesa terminu “kritiskais ledāja biezums”. Viņš izteica pieņēmumu, ka tieši Antarktīdā, kur ledus vāks sniedzas tūkstošiem metru dziļumā, iespējami pazemes ezeri. Tie varētu būt radušies, ledum kūstot gigantiska spiediena rezultātā.

Veicot tālākus pētījumus un aprēķinus, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka zem Antarktīdas, kuras ledāju platība līdzinās Eiropai, atrodas vesela saldūdens jūra, kurā, iespējams, vēl aizvien saglabājusies aizvēsturiska ekosistēma.

https://mlnbxyh0zzz5.i.optimole.com/w:39/h:37/q:mauto/f:best/dpr:2/http://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums