Baltijas jūras vidū atklāta jauna Stounhendža? (Video)

Tieši pirms gada zviedru jūras dzīļu pētnieki Botnijas līcī, meklējot senus kuģu vrakus, 92 metru dziļumā uzdūrās dīvainam 18 metrus diametrā lielam noslēpumainam diskveida objektam.

Pētnieki teica, ka diska apkārtne bija kā uzarta un, ja disks izrādītos lidojošais šķīvītis, tad varētu padomāt, ka tas pēc piezemēšanās ir pārvietojies šurpu turpu.

Savukārt ufologi pievērsa uzmanību, ka atrastais diskveida objekts atgādina filmas  „Zvaigžņu karu” leģendāro gaisa kuģi. Atradumam pirms gada lielu uzmanību pievērsa arī zviedru plašsaziņas līdzekļi.


Pats ekspedīcijas vadītājs Pīters Lindbergs teica, ka savā 18 gadus ilgajā profesionālajā darbībā ir redzējis daudz dažādu dīvainu atradumu, bet šis lielais priekšmets viņam ir īsta mīkla. Viņš bija pārliecināts, ka gadījumā, ja tas nav NLO, tad „jauna Stounhendža” gan.

Pirms gada Lindbergs sūkstījās, ka ekspedīcijai nav naudas, lai turpinātu veikt pētījumus. Tomēr nu ekspedīcija atkal ir devusies uz noslēpumaino vietu Botnijas līcī. Tā šonedēļ publiskoja ekspedīcijas rezultātus, fotogrāfijas un video. 

Lai arī objekts atgādina kaut ko līdzīgu parastam akmens krāvumam, tā precizētie izmēri ir iespaidīgi – diametrā tas sasniedz 60 metrus, bet augstums virs jūras dibena ir 3-4 metri. Salīdzinoši Stounhendžas akmeņu krāvumu diametrs ir 33 metri, bet augstums 4,1 metrs.

Izmantotie materiāli: Kasjauns.lv

Nedēļas kosmisko notikumu apskats – “Savu asteroīdu neredzēsi!” (Video)

Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš.  Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.

Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja  magnētisko vētru.

Magnētiskā vētra sasniedza  G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.

Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.

Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.

“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja  Voyager projekta zinātnieks Eds  Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma  intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”

Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.

Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.

, NOAAStarspace.lv

Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus

Šomēnes Arktikā vērojama neierasti strauja ledus kušana, un ledus klātā ūdens platība pietuvojusies visu laiku zemākajam rādītājam, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.

 

Arktikas ledāju platība ir aptuveni par miljonu kvadrātkilometru mazāka nekā parasti šajā gada laikā. Savukārt Antarktikā ledus daudzums atbilst normai, tur valda ziema un pieņemas spēkā aukstums, Antarktīdas vidienē gaisa temperatūra pēdējās dienās noslīdējusi pat zem -80 grādiem.

Maijā ledāju platība Arktikā bija vidēji 13 miljonu kvadrātkilometru jeb pusmiljonu kvadrātkilometru zem 1979.-2000.gada vidējā rādītāja. Pagājušajā mēnesī Arktika zaudēja vidēji 52 tūkstošus kvadrātkilometru ledus dienā, kas ir par sešiem tūkstošiem vairāk nekā ierasts. Savukārt pēdējās dienās šis rādītājs ir trīskāršojies – ledus platība sarūk pat par 180 000 kvadrātkilometru dienā.

Pētnieki no Kornela universitātes pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā, tostarp Latvijā.

Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.

BNSThe National Snow and Ice Data Center

Globālais mežu izciršanas monitorings (Karte)

Kalifornijas štata universitāte Monterey Bay sadarbībā ar NASA piedāvā jaunu tīkla instrumentu The Global Forest Disturbance Alert System (GloF-DAS)ar kura palīdzību var sekot līdzi mežu izmaiņām visā pasaulē.

Uz Google kartes bāzes tiek apkopoti satelītu reģistrētie dati no NASA MODIS (The Moderate Resolution Imaging Spectroradiometer) projekta par veģetācijas izmaiņām gada ceturksnī. Ja 5 km² teritorijas zaudē 40% veģetācijas, tas var signalizēt par mežu izzāģēšanu šajā reģionā.

Latvijā mežu izciršana uz citu lielo valstu fona izskatās salīdzinoši maza, ko gan varētu izskaidrot ar to ka šeit tiek veidotas mazas cirsmas, kuras satelīts nespēj fiksēt vai nu arī ar to ka zāģēt vairs nav ko…

Latvijas mežu izzāģēšana 2011 gada septembris – decembris

Latvijas mežu izzāģēšana 2011 gada decembris – 2012 gada marts

 Global Forest Disturbance Alert System