Nedēļas kosmisko notikumu apskats – “Savu asteroīdu neredzēsi!” (Video)

Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš.  Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.

Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja  magnētisko vētru.

Magnētiskā vētra sasniedza  G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.

Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.

Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.

“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja  Voyager projekta zinātnieks Eds  Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma  intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”

Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.

Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.

, NOAAStarspace.lv

Advertisements

Komentēšana ir slēgta.