Robotsuns ticis pie “žokļiem”

Boston Dynamics pēc DARPA pasūtījuma izstrādātais autonomais robots “Big Dog” ticis pie spēcīgiem “žokļiem” jeb manipulatora.

Big Dog paredzēts izmantot militāro kravu transportēšana sarežģītos apstākļos. Standarta prototips spējīgs pārnēsāt ap 180 kilogramiem kravas un tas spējīgs autonomi sekot karavīram. Robots netiek vadīts un tas pats izvēlas ceļu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Advertisements

Igaunijā darbu sāk elektrouzlādes staciju tīkls

esti_elektro_2Kamēr latvieši, grimstot pašapmierinātībā, stāsta anekdotes par igauņu lēnīgumu, mūsu ziemeļu kaimiņi neliekas par smējējiem ne zinis, bet cītīgi strāda. Un skat, pirms diviem gadiem solītais elektroautomobiļu “uzpildes staciju”‘ tīkls ir gatavs!

Nav nekāds jaunums, ka auto, kas dārgās degvielas vietā darbojas ar elektropiedziņu, ir viens no nākotnes pārvietošanās modeļiem. Tomēr līdz šim galvenais šķērslis tā ieviešanai masveida lietošanā bijis mazais iespējamais nobraukums ar vienu akumulatora uzlādi, kā arī uzlādes staciju trūkums.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Nedēļas kosmisko notikumu apskats – “Savu asteroīdu neredzēsi!” (Video)

Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš.  Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.

Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja  magnētisko vētru.

Magnētiskā vētra sasniedza  G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.

Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.

Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.

“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja  Voyager projekta zinātnieks Eds  Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma  intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”

Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.

Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.

, NOAAStarspace.lv

Kamerons veiksmīgi atgriezies no Marianas dziļvagas (Video)

Holivudas režisors Džeimss Kamerons (James Cameron) ir atgriezies uz okeāna virsmas pēc tam, kad veicis ceļojumu uz Zemes dziļāko vietu.

Filmas ” Titāniks” un citu kases grāvēju veidotājs šī ceļojuma nolūkam izmantojis speciāli izstrādātu zemūdeni Deepsea Challenger Sunday, kas spējusi nolaisties aptuveni 11 kilometrus dziļi un sasniegt Marianas dziļvagas dibenu.

Kamerons pavadījis vairākas stundas Klusā okeāna dzelmē, vācot paraugus zinātniskam pētījumam, kā arī uzņemot video un fotogrāfijas. Kamerons ir pirmā persona, kura šādu ceļojumu veikusi vienatnē.

Viņš nosūtījis ziņojumu no vietas, kas atrodas 350 kilometrus uz dienvidiem no Okeānijas salas Guamas, pavēstot, ka «atsišanās pret zemi vēl nekad nav bijusi tik patīkama», un viņš ir gatavs dalīties ar saviem iespaidiem.

Jāatzīmē, ka Marianas dziļvaga ir 120 reizes lielāka par Lielo Kanjonu un vairāk nekā 1,6 kilometrus dziļāka par Everesta virsotnes augstumu.

BNNTelegraph Video

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

Zeme un Saules izvirdums (Video, Grafiskā informācija)

Sensenos laikos, tāltālu no Zemes – 2008 gada decembrī, pirmo reizi Saules izpētes vēsturē kosmosa kuģis STEREO-A tika pagriezts atpakaļ, lai novērotu, kā Saules izvirdums ceļo cauri starpplanētu telpai, vienu pēc otras ieskaujot planētas tā ceļā. Kā apgalvo Saules fiziķi, šis atklājums varētu būtiski uzlabot kosmisko laikapstākļu prognozes.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Skatoties šo filmu, man šermuļi skrēja pa kauliem,” teica Kreigs Deforests no Dienvidrietumu izpētes institūta. “Tajā redzams koronālās masas izvirdums, kas pārvēršas par milzīgu plazmas sienu, kas pārskalojas pāri nelielajam, zilajam pleķītim – Zemei, uz kuras mēs dzīvojam. Es sajutos niecīgs.”

Koronālās masas izvirdumi ir Saules plazmas mākoņi, kuru masa mērāma miljardos tonnu. Visbiežāk tie nokļūst starpplanētu telpā Saules uzliesmojumu laikā. Kad Saules vējš skar mūsu planētu, tas var radīt polārblāzmas, radiācijas vētras un arī energopadeves traucējumus. Šo mākoņu izsekošana ir ļoti svarīgs moments kosmisko laikapstākļu prognozēšanā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Mēs arī agrāk bijām redzējuši izvirdumus, bet ne tieši šādi,” paskaidroja Lika Guhathakurta. ” STEREO-A mums sniedza jaunu skatu uz Saules vētrām.”

https://i2.wp.com/www.starspace.lv/upload_pic/news_img/2011/08/19082011_03.jpg

STEREO-A ir viens no kosmosa kuģiem, kas startēja 2006. gadā, lai kopā ar otru zondi novērotu Saules procesus. Pētījumā izmantotā izvirduma laikā STEREO-A atradās aptuveni 100 miljonu kilometru attālumā no Zemes, nodrošinot visai unikālu redzeslauku.

Kad izvirduma matērija pamet Sauli, tā ir spoža un labi pamanāma. Tomēr situācija ātri mainās, kad mākoņi izplešas tukšumā. Brīdī, kad izvirdums sasniedz Venēras orbītu, tā spožums ir aptuveni miljards reižu vājāks nekā pilna Mēness diskam un tūkstošiem reižu vājāks nekā Piena Ceļam. Kad mākonis sasniedz Zemi, tas ir praktiski caurspīdīgs.

“Šo mākoņu izvilkšana no nomācošās zvaigžņu gaismas un starpplanētu telpā esošajiem putekļiem, bija neiedomājams izaicinājums,” atzina Deforests.

Komandai vajadzēja trīs gadus, lai izdomātu, kā to izdarīt. Vētra, kura redzama videomateriālā, tika reģistrēta 2008. gada decembrī. Kopš tā laika zinātnieki centās no STEREO-A datiem izvilkt nepieciešamo informāciju. Tagad, kad tehnoloģija ir izkopta, to varēs izmantot ikdienā saņemtajiem datiem, negaidot uz rezultātiem vairākus gadus.

“Vēl salīdzinoši nesen kosmiskās zondes varēja novērot izvirdumus tikai tad, kamēr tie atradās salīdzinoši tuvu Saulei. Aprēķinot tā izplatības ātrumu šajā īsajā laika periodā, mēs centāmies noteikt, kad mākonis sasniegs Zemi. Jau pēc dažām stundām izvirduma matērija ir pametusi šo apgabalu un turpmākā gaita nav zināma,” pastāstīja NOAA centra pārstāve Alīsija Reinarde. “Iespējas izsekot mākonim nepārtraukti no Saules līdz Zemei ir liels uzlabojums. Agrāk mūsu prognozēm bija 4 stundu kļūdas iespēja. Materiāls, kuru mēs varējām šodien aplūkot, būtiski samazinās novirzes.”

Videomateriālā ir nosakāms ne tikai izvirduma ierašanās laiks, bet arī aptuvenā matērijas masa. Ņemot vērā mākoņa spožumu, zinātnieki ar lielu precizitāti var aprēķināt gāzes blīvumu. Viņu rezultāti no 2008. gada mērījumiem Zemes orbītā atšķīrās tikai par 5%. Kad šo jauno metodi sāks izmantot kosmisko laikapstākļu prognozei, tās kļūs vēl uzticamākas.

Uzmanīgi pavērojot izvirduma attīstību, var pamanīt vairākus interesantus momentus. Kad mākonis pamet Sauli, tas ir “caurumains”. Zema blīvuma gāzi ieskauj Saules magnētiskā lauka cilpas. Laika gaitā forma mainās. Izvirdums, kurš ir ātrāks nekā ikdienišķais Saules vējš, brāzās tam cauri, uzkrājot matēriju un veidojot milzu valni. Kad mākonis sasniedza Zemi, tā priekšējā siena sāka liekties atpakaļ, uzkrātās gāzes masas ietekmē.

“Es vienmēr biju domājusi, ka Saules fizikā magnētisko lauku izpratne ir līdzīga tumšās enerģijas problēmai astrofizikā,” teica Guhathakurta, uz kuru dziļu iespaidu atstāja video fragmentā redzamās magnētiskās transformācijas. “Mēs bieži vien neredzam magnētisko lauku, lai gan tas visu nosaka. Šie STEREO attēli mums sniedz patiesu izpratni par to, ko dara magnētiskais lauks.”

Zinātnieki atzīst, ka šie attēli ir ne tikai viena konkrēta notikuma analīze. Pirmo reizi Saules izpētes vēsturē ir veikta tik detalizēta Saules koronālās masas izvirduma analīze, kas noteikti ietekmēs gan teorētiskos modeļus, gan kosmisko laikapstākļu prognozes turpmāko gadu laikā.

“Tieši šādam mērķim bija paredzēta STEREO misija,” secināja Guhathakurta. “Un ir fantastiski redzēt, ka tas ir sasniegts.”

Informācijas avots: StarSpace.lv, otraLoly, NASA explorer

Red. pieb: Pēc NOAA / Space Weather Prediction Center datiem –  Space Weather Alerts and Warnings Timeline, 2008 gada 11-17 decembrī nekādi Saules izvirdumi ar tiem sekojošām magnētiskajām vētrām uz Zemes nav reģistrēti…

Kaut kā zūd ticamības moments šai pasaciņai…